Blub Talks saruna ar elastīgas audzināšanas kouči Susannah Chambers, ICP ACC

Šajā rakstā

• Klausieties Blub Talks podkāstu ar Susannah Chambers
• Skatieties Blub Talks podkāstu par ģimenes mācīšanos
• Atšķirība starp ģimenes mācīšanos, mājmācību un tālmācību
• Kā izmantot ģimenes mācīšanos globālas pandēmijas laikā
• Padomi, kā veicināt valodas apguvi mājās
• Komunikācijas prasmju attīstīšanas nozīme

Klausieties Blub Talks podkāstu ar Susannah Chambers

Skatieties Blub Talks podkāstu par ģimenes mācīšanos

https://www.youtube.com/watch?v=aj4Kx8prAeg

Atšķirība starp ģimenes mācīšanos, mājmācību un tālmācību

Saruna sākās ar to, ka Susannah salīdzināja un pretstatīja “ģimenes mācīšanos” mājmācībai un tālmācībai. Viņa uzsvēra, ka viņas “misija ir nodrošināt ģimenes mācīšanos ikvienai ģimenei visā pasaulē, kas vēlas to izmantot”. Viņa turpināja: lai gan šiem mācību veidiem ir kas kopīgs, “ģimenes mācīšanos definē kā jebkuru darbību, kurā mācās gan pieaugušie, gan bērni. Tās var būt situācijas, kad vecāki vai aprūpētāji mācās kopā ar bērniem vienlaikus jeb, kā es to saucu, sinhroni. Vai, piemēram, vecāki var apgūt paņēmienus, ko skolotāji izmantojuši iepriekšējā izglītības posmā, lai mācītu bērniem rakstīt burtus vai izrunāt skaņas, kā arī palīdzētu izprast emocijas vai uzvedības modeļus. To var darīt arī bez bērna klātbūtnes. To es sauktu par asinhronu mācīšanos.”

“Un, ziniet, vēlreiz paskaidrošu: ģimenes mācīšanās var pavisam vienkārši būt tālmācība. Tā var būt arī mācīšanās tādā veidā, kā to pieredzējām pandēmijas laikā, kad šīs iespējas, par laimi, tika […] pārceltas tiešsaistē.”

Susannah turpina: “Taču pastāv izplatīts maldīgs priekšstats, ka ģimenes mācīšanās ir tas pats, kas mājmācība, bet tā nav. Tomēr mājmācību noteikti var lieliski atbalstīt ģimenes mācīšanās, un, protams, pētījumi liecina, ka mācību vide mājās — uzsveru tieši šo formulējumu — atšķiras no mājmācības. Mācību vide mājās ir vide, kurā bērni jau kopš dzimšanas apgūst to, kā mijiedarboties ar pasauli. Šo vidi noteikti var bagātināt un attīstīt, izmantojot ģimenes mācīšanās pieejas.”

Pēc tam Susannah pastāstīja, kā viņa uzsāka Ģimenes mācīšanās iniciatīvu, un atcerējās, kā sāka pievērsties ģimenes mācīšanās pieejai savās mājās kopā ar vecāko dēlu. Viņa teica: “[…] īpaši vērts pieminēt, ka mans vecākais bērns, kuram tagad ir 16 gadi, piecus gadus valkāja dzirdes aparātus. Dzirdes traucējumu pamanīja, kad viņam bija četri gadi, un, par laimi, viņa runas attīstība nebija aizkavēta. Viņš labi lasīja, un slimnīcas audiologi to skaidroja ar ļoti stiprajiem komunikācijas pamatiem, ko bijām izveidojuši mājas mācību vidē, izmantojot ģimenes mācīšanās pieeju — veidojot acu kontaktu un savstarpēji mijiedarbojoties. Jā, tā es nonācu brīnišķīgajā ģimenes mācīšanās pasaulē.”

Kā izmantot ģimenes mācīšanos globālas pandēmijas laikā

Pēc tam Robert turpināja šo tēmu, jautājot, kāda nozīme ģimenes mācīšanās pieejai bijusi pandēmijas laika mājsēdēs.

Susannah teica: “Varu godīgi minēt divas lietas. Pirmkārt, visi trīs mani bērni, par spīti medijos izskanējušajām ziņām par mācībās atpalikušajiem bērniem, pandēmijas laikā ir guvuši lielus panākumus.”

Otrkārt, viņa ieteica vecākiem sākt sarunu ar bērnu skolu par to, kā mājās tiks organizēta tālmācība. Viņa teica: “Jūs esat uzdevuši viņiem veikt noteiktus darbus, un viņi, visticamāk, tos izpildīs. Taču var būt dienas, kad viņi neizpildīs jūsu uzdotos darbus, jo viņus varētu interesēt citas mācību iespējas.” Viņa piebilda: “Es stingri uzskatu, ka mierīga, bet pieklājīga un pozitīva saruna ar skolu ir ļoti svarīga, un tā bērnus ļoti motivē.”

Atgriežoties pie ģimenes mācīšanās un tā, ko tā nozīmēja viņas ģimenei, viņa teica: “Ģimenes mācīšanās pieeja palīdzēja bērniem gūt lielus panākumus skolu slēgšanas laikā. Ļoti noderīgas izrādījās arī praktiskas lietas — dienas kārtība un izpratne par to, kurā mājas vietā katrs mācīsies. Ģimenes mācīšanās pieeja palīdzēja saprast, ka vienam bērnam piemērotāk ir sēdēt pie rakstāmgalda, bet […] citam es dotu brīvību mācīties dārzā, ja tur viņš jūtas visērtāk — sēžot uz trīsriteņa vai pufā […]. Ģimenes mācīšanās galvenais ir saprast, ko un kā māca, justies pārliecinātiem, lai par to vienotos, un dot bērnam iespēju un tiesības ietekmēt to, kā notiek mācīšanās.”

Padomi, kā veicināt valodas apguvi mājās

Pēc tam viņa uzskaitīja četrus galvenos faktorus, kas palīdzēja viņas bērniem šajā situācijā gūt lielus panākumus. Viņa teica: “Ģimenes mācīšanās pamatā ir izpratne par to: A. ko māca, B. kā māca, C. pārliecība, ka par to var vienoties, un D. iespēja un tiesības bērnam ietekmēt to, kā notiek mācīšanās.”

Viņa arī iesaka vecākiem: “Atbrīvojieties no priekšstatiem par to, kas ir svarīgi mācībās, […] un mēģiniet būt neatlaidīgi. Mēs visi zinām: ja bērniem patīk kāda grāmata, viņi gribēs, lai to lasa apmēram 200 reižu. Pētījumi patiešām liecina, ka šāda neatlaidība nāk par labu bērnu valodas un lasītprasmes attīstībai. Tāpēc, pat ja jums šķiet, ka vairs nespējat pēdējā mēneša laikā jau 400. reizi lasīt grāmatu “Mēs dodamies lāču medībās”, lūdzu, lūdzu, nepadodieties! Drīz vien jūs redzēsiet visdažādākos ieguvumus.”

Svarīgi ir arī tas, ka, pateicoties savai unikālajai un ilgstošajai mūziķes un dziedātājas pieredzei, viņa izglītojošās aktivitātēs var izmantot mūziku. Viņa teica: “Es ieteiktu […] būt ļoti atvērtiem un nebaidīties improvizēt. Bērns izjutīs prieka radītās endorfīnu plūsmas, un kopīgā jautrā pieredze noteikti palīdzēs attīstīties viņa komunikācijas prasmēm. Jūsu smaids — pat apmulsis — un kopīgi smiekli ar citiem vecākiem, kad dziedat, kā arī vecāku balss skanējums, kas, kā zināms, ir pati pirmatnējākā skaņa, ko bērns dzird jau mammas vēderā.” Savu domu viņa noslēdza ar vārdiem: “Atskaņas, bet jo īpaši dziedāšana, ir īsta maģiska sastāvdaļa.”

Pēc Susannah domām, vēl viens veids, kā mājās rosināt ģimenes mācīšanos, ir, piemēram, spēlējot spēli “Es redzu”, pateikt bērnam: “Kad esat atraduši priekšmetu, sakiet: “O, cik interesanti, vai ne? Labi, apskatīsim to!”” Viņa turpina: “Ja bērns jau ir pietiekami liels, varat pat palūgt, lai viņš “aiziet un atnes mammai grāmatu”, tādējādi atkal rādot valodas piemēru. Spēlējieties ar valodu un, kad bērns priekšmetu atnesis, izpētiet to kopā, pievēršot uzmanību vissīkākajām detaļām.”

Komunikācijas prasmju attīstīšanas nozīme

Saruna noslēdzās ar ļoti interesantu atziņu. Susannah pastāstīja, ka “tā ir kopīga mācīšanās un dažādu paaudžu sadarbība, taču tradicionāli liela nozīme šajā modelī ir saiknes veidošanai starp mājmācības un skolas vidi, kā arī starp mājas bērnudārzu un izglītību bērnudārzā”. Dažādo komunikācijas veidu savstarpējā saikne un tas, kā tie sāk ietekmēt cits citu un arī bērnus, kas tajos sazinās, bija patiešām aizraujoši.

Vēl viena tēma, ko viņa apsprieda ar mūsu Speech Blubs auditoriju, bija runa un tās nozīme. Viņa teica: “Runa ir viena no galvenajām bērna attīstības sastāvdaļām. Bez runas bērniem ir daudz grūtāk izteikt savas vajadzības, jūtas un viedokļus. Spēja runāt ietekmē arī viņu pašpārliecību, spēju veidot saikni ar citiem un panākumus dzīvē.” Mēs, Speech Blubs komanda, savā bērnu lietotāju kopienā esam redzējuši pietiekami daudz pierādījumu, lai šim apgalvojumam pilnībā piekristu. Viņa turpināja: “Mēs ticam, ka ikviens vecāks vēlas, lai viņa bērns to spētu, un vēlas veicināt bērna runas prasmes.”

Tieši tā, Susannah! Mēs piekrītam!