Jūsu bērns nerunā: kā izvirzīt komunikācijas mērķus
Audzināt bērnu, kurš nerunā, nav viegli. Jau izprast bērna komunikācijas attīstības posmus vien prasa daudz pūļu. Nemaz nerunājot par to, ka jāiemācās saprast neverbālo komunikāciju un logopēdijas mērķus...
Audzināt bērnu, kurš nerunā, nav viegli. Jau izprast bērna komunikācijas attīstības posmus vien prasa daudz pūļu. Nemaz nerunājot par to, ka jāiemācās saprast neverbālo komunikāciju, logopēdijas mērķus vai pat to, ko nozīmē efektīvi sazināties ar savu bērnu — bērnu, kurš nerunā.
Vislabāk sākt ar pirmo soli — uzzināt, kā izvirzīt reālistiskus mērķus un uzdevumus. Vispirms noskaidrosim, ko nozīmē „nerunājošs”.
Šajā rakstā
Piemēram, jūsu bērns var nerunāt valodas traucējumu vai runas aiztures dēļ; viņam var būt arī fizisks runas traucējums, kas neļauj runāt vispār.
Visbiežāk bērni nerunā tāpēc, ka viņiem ir grūti izprast sociālo mijiedarbību un tajā iesaistīties — to bieži novēro bērniem ar autiskā spektra traucējumiem (AST) un citiem attīstības traucējumiem, piemēram, Dauna sindromu.
Kas ir komunikācija?
Pirms palīdzat bērnam, kurš nerunā, sākt runāt, jums jāsaprot, kāpēc vēlaties, lai viņš sāktu runāt, un kādas prasmes tam nepieciešamas.
Bērni un pieaugušie runā, lai sazinātos. Komunikācija notiek, kad viens cilvēks nodod vēstījumu citam. Vēstījumu var nodot dažādos veidos un dažādu iemeslu dēļ.
Komunikācijas pamatelementi ir:
Komunikācija ir process. Efektīva komunikācija veidojas mijiedarbībā un saiknē, kas ir divvirzienu komunikācijas pamats. Bērniem, kuri nerunā, bieži ir grūti sākt runāt, jo viņiem zināmā mērā sagādā grūtības mijiedarbība ar citiem. Tāpēc komunikācijas prasmju attīstīšana ir vēl sarežģītāka.
Lai jūsu bērnam izdotos mijiedarboties ar citiem, viņam vajadzētu:
Ja vēlaties uzzināt vairāk par komunikāciju un tās sarežģītību, noskatieties šo video.
Kas jūsu bērnam patīk un nepatīk

Svarīgākais, strādājot pie komunikācijas ar bērniem, kuri nerunā, ir pievērsties tam, kas viņiem patīk un nepatīk. Varat to izmantot, lai veicinātu komunikāciju, pievēršoties bērnam tīkamajam un noskaidrojot, kas viņu motivē sazināties. Ieplānojiet strukturētas aktivitātes, kurās iekļautas bērnam tīkamās un netīkamās lietas!
Kā jūsu bērns, kurš nerunā, sazinās un kāpēc?
Tas, ka bērns nerunā, nenozīmē, ka viņš nesazinās. Bērni sazinās ar darbībām, skaņām, ķermeņa valodu un vārdiem. Ja atklāsiet, kā jūsu bērns sazinās, varēsiet attīstīt viņa stiprās puses un ar šo pašu saziņas veidu palīdzību iemācīt arī citus komunikācijas veidus.
Jūsu bērns var sazināties neverbāli:
https://www.youtube.com/watch?v=SKhsavlvuao
Nepietiek tikai pavērot, kā jūsu bērns sazinās; jānoskaidro arī, kāpēc viņš to dara. Kad zināsiet, kāds ir viņa komunikācijas mērķis, varēsiet palīdzēt bērnam atrast vairāk veidu un iemeslu, lai sazinātos.
Jūsu bērna komunikācijas posms
Savā grāmatā “More Than Words: A Guide to Helping Parents Promote Communication and Social Skills in Children with Autism Spectrum Disorder” autore Fern Sussman apraksta bērnu, kuri nerunā, attīstību kā četru posmu nepārtrauktu virkni.
Nosakot bērna komunikācijas posmu, jūs uzzināsiet, ko viņš spēj un ko nespēj, kā arī to, ko no viņa varētu sagaidīt nākamajā posmā. Tas palīdzēs izvirzīt viņam komunikācijas mērķus.
Šie ir četri runas un valodas attīstības posmi, ko aprakstījusi Fern Sussman:
1) Savu interešu posms
Šajā posmā bērns vēlas spēlēties viens un šķiet neieinteresēts par apkārtējiem cilvēkiem un aktivitātēm. Viņš nesaprot, ka var ietekmēt citus, tieši nododot viņiem vēstījumu, tāpēc apzināti nesazinās. Varat sagaidīt, ka jūsu bērns:
2) Lūdzēja posms
Šajā posmā bērns sāk saprast, ka viņa rīcība var jūs ietekmēt. Viņš lūdz lietas, ko vēlas vai kas viņam vajadzīgas, velkot jūs sev līdzi vai vedot pie tām, un viņam patīk kustību spēles ar cilvēkiem. Varat sagaidīt, ka jūsu bērns:
3) Sākotnējās komunikācijas posms
Šajā posmā bērns noteiktās, īpaši motivējošās situācijās konsekventi izmanto konkrētus žestus, skaņas, attēlus vai vārdus, lai kaut ko palūgtu. Viņa sociālā mijiedarbība ilgst ilgāk, un komunikācija kļūst apzinātāka, tomēr viņš joprojām galvenokārt sazinās, lai lūgtu jums kaut ko izdarīt viņa vietā. Varat sagaidīt, ka jūsu bērns:
4) Sadarbības partnera posms
Šajā posmā bērns spēj efektīvāk sazināties, izmantojot noteiktu valodas prasmju kopumu. Viņam vajadzētu spēt runāt un uzturēt vienkāršu sarunu. Dažkārt bērnam ir grūti pašam atrast vajadzīgos vārdus, tāpēc viņš paļaujas uz iegaumētiem vārdiem vai frāzēm.
Tas parasti notiek nepazīstamās situācijās, kad bērns nesaprot teikto un viņam ir grūti uztvert sarunas noteikumus. Varat sagaidīt, ka jūsu bērns:
Komunikācijas mērķu izvirzīšana
Tagad, kad esat iepazinušies ar komunikācijas posmiem un zināt bērna komunikācijas līmeni, varat izvirzīt viņam mērķus, kas izaicinās un aktīvi mudinās sazināties.
To varat darīt, sekojot Fern Sussman komunikācijas attīstības posmu virknei, kas aprakstīta viņas grāmatā “More Than Words”, kā arī šajā rakstā.
Lai palīdzētu bērnam sazināties, ir svarīgi izvirzīt reālistiskas prasības. Galu galā jūsu mērķis ir, lai bērns sasniegtu šādus galvenos mērķus:
Vislabāk šos mērķus sasniegt, izmantojot to, kas bērnam patīk un nepatīk, kā arī ņemot vērā viņa komunikācijas posmu.
Kad būsiet noteikuši bērna posmu, turpiniet lasīt šo rakstu.
1) Mērķi savu interešu posmā
Lai uzzinātu vairāk, saņemtu norādījumus un apgūtu paņēmienus, kā strādāt ar bērnu, kurš nerunā, savu interešu posmā, noskatieties šo video:
https://www.youtube.com/watch?v=KGf_Xb7jDjU
2) Mērķi lūdzēja posmā
Šajā video uzzināsiet, kā strādāt ar bērnu lūdzēja posmā:
https://www.youtube.com/watch?v=4F3xCBcsLFg
3) Mērķi sākotnējās komunikācijas posmā
4) Mērķi sadarbības partnera posmā
Kā strādāt ar bērniem sākotnējās komunikācijas vai sadarbības partnera posmā:
https://www.youtube.com/watch?v=6aeChJa5kqQ
Veiciniet komunikāciju ar bērnu, kurš nerunā
Vislabāk palīdzēt bērnam, kurš nerunā, sākt sazināties, ir dot viņam iemeslu to darīt. Ir ļoti vilinoši parūpēties, lai bērnam būtu viss nepieciešamais un lai tas būtu viegli sasniedzams. Taču, ja bērns bez grūtībām pats iegūst visu, ko vēlas, viņam nav iemesla ar jums sazināties. Tāpēc veidojiet situācijas, kas mudina uz komunikāciju.
Lūk, daži ieteikumi, kā mudināt dažāda vecuma bērnus sazināties dažādu iemeslu dēļ. Atcerieties, ka saziņai ne vienmēr jānotiek ar vārdiem. Ja bērns sazinās ar skaņām, žestiem, sejas izteiksmēm vai attēliem, arī tas ir mēģinājums sazināties.
Palīdziet bērnam lūgt to, ko viņš vēlas
https://www.youtube.com/watch?v=d27kRgIvvTs
Šajā video demonstrēti šie paņēmieni
Nolieciet bērna mīļākās lietas viņam neaizsniedzamā vietā
Ja bērna mīļāko ēdienu vai rotaļlietu noliksiet augstā plauktā vai uz letes, kur bērns to redz, bet nevar aizsniegt, viņš, visticamāk, lūgs jums palīdzību, lai to dabūtu. Varat šīs lietas ievietot arī caurspīdīgā plastmasas traukā, ko grūti atvērt. Bērns redzēs, ko vēlas, bet, lai to dabūtu, viņam būs jālūdz jūsu palīdzība.
Izmantojiet rotaļlietas, kas darbojas, cilvēkam tās vadot
Šādas rotaļlietas ir grūti darbināt, un tās veicina mijiedarbību, jo bērnam būs vajadzīga jūsu palīdzība, lai tās iedarbinātu. Dodiet bērnam laiku aplūkot rotaļlietu un iesaistieties, kad pamanāt, ka viņš sāk satraukties, vai arī tad, kad bērns lūdz jūsu palīdzību.
Rotaļlietas ar uzvelkamu mehānismu un saspiežamās rotaļlietas
Kad būsiet uzvilkuši rotaļlietu vai saspieduši to, lai tā palektos, tā pārstās kustēties. Iedodiet to bērnam un pagaidiet, līdz viņš lūdz jums to atkal iedarbināt.
Ziepjburbuļi
Pūtiet dažus ziepjburbuļus un tad apstājieties. Pagaidiet, līdz bērns lūdz jums pūst vēl.
Baloni
Piepūtiet balonu un izlaidiet no tā gaisu, pēc tam pielieciet balonu pie mutes un gaidiet, līdz bērns lūdz to atkal piepūst.
Mūzikas lādītes
Uzasiniet mūzikas lādītes mehānismu un ļaujiet mūzikai skanēt, pēc tam, kad tā apklususi, pagaidiet, līdz bērns lūdz to atkal ieslēgt.
Rotaļlieta ar izlecošu klaunu
Uzasiniet rotaļlietas mehānismu un ļaujiet klaunam izlēkt. Pagaidiet, līdz bērns lūdz to atkārtot.
Spoguļi
Spoguļi ir lieliski piemēroti paslēpju spēlēm un kustību atdarināšanai. Spoguļa priekšā varat spēlēt jebkuru spēli vai dziedāt jebkuru dziesmu. Pagaidiet, līdz bērns lūdz atkārtot kādu aktivitāti, un mudiniet viņu atdarināt jūsu kustības.
Dodiet lietas pa mazumiņam
Ja uzreiz iedosiet bērnam visu, ko viņš vēlas, viņam nevajadzēs neko lūgt. Dodot bērnam, kurš nerunā, nelielus daudzumus, jūs sniedzat vairāk iespēju sazināties ar jums un darīt zināmas savas vajadzības. Dažas rotaļlietas, piemēram, Lego klucīšus, ir viegli dot pa vienam, tāpat arī rozīnes un čipsus.
Iedodiet visu, izņemot vienu lietu
Iedodiet bērnam visu, kas nepieciešams aktivitātei, izņemot vienu lietu. Turiet to bērnam neredzamā, bet sasniedzamā vietā un gaidiet, līdz viņš to palūdz.
Palīdziet bērnam atteikt vai pateikt „nē”

Piedāvājiet lietas, kas viņam vismazāk patīk
Piedāvājiet bērnam ēdienu, dzērienu vai rotaļlietu, kas viņam nepatīk, lai dotu iespēju pateikt „nē”.
Ļaujiet bērnam pārtraukt aktivitāti
Pagaidiet, līdz bērnam aktivitāte apnīk, un tad ļaujiet viņam jebkurā sev ērtā saziņas veidā darīt jums zināmu, ka viņam pietiek.
Palīdziet bērnam iemācīties sasveicināties un atvadīties
https://www.youtube.com/watch?v=WhsPDjaz_sQ
Rokas lelles
Izmantojiet rokas lelles, mīkstās rotaļlietas vai LEGO klucīšus
Rokas lelle vai LEGO minifigūriņa var parādīt, kā sasveicināties un atvadīties. Vairākas reizes atkārtojiet šo darbību, liekot lellei parādīties un pazust aiz muguras, mudiniet bērnu sasveicināties kopā ar jums un pēc tam — pašam.
Izmantojiet savu logu
Kad gaidāt viesus, nostājieties pie loga, pamājiet viņiem un sakiet „sveiki!”, kad viņi tuvojas durvīm. Mudiniet bērnu darīt tāpat un vēlāk — to darīt pašam. To pašu varat darīt arī tad, kad viesi dodas prom.
Mudiniet bērnu iesaistīties vai izteikt komentārus
https://www.youtube.com/watch?v=mEqaNDwaKfk
Izveidojiet paredzamu ikdienas rutīnu un tad sagādājiet pārsteigumu
Pārsteiguma iekļaušana ikdienas rutīnā mudina bērnu reaģēt un, cerams, arī vēlēties par to sazināties.
Paklusējiet
Kopā aplūkojiet grāmatu, rādiet attēlus un nosauciet tos. Pēc tam pāršķiriet lapu, norādiet uz attēlu, bet neko nesakiet — ļaujiet bērnam to nosaukt. Ļaujiet bērnam palīdzēt izkrāmēt iepirkumus un izrādiet lielu interesi par produktiem, nosaucot tos, kad ņemat ārā no maisa. Kad nonākat pie bērna iecienītākā ēdiena, gaidiet, līdz bērns priecīgi reaģē un to nosauc.
Piedāvājiet kaut ko atšķirīgu
Spēlējiet ar rotaļlietām, kurām ir vairākas detaļas, piemēram, puzlēm, un padodiet bērnam pa vienai detaļai. Tad iedodiet kaut ko pavisam citu, piemēram, bumbiņu, un gaidiet bērna reakciju.
„Nejauši” pieļaujiet kļūdas
Bērniem patīk, ja vecāki kļūdās un izdara kaut ko muļķīgu. Varat uzvilkt bērnam kurpes nepareizajās kājās vai ģērbšanās laikā mēģināt uzvilkt bikses viņam galvā. Pagaidiet, līdz bērns reaģē, un tad pasmejieties par to kopā.
Kad viss rit gludi, izraisiet kādu ķibeli
Piemēram, pusdienu vai brokastu laikā varat „nejauši” nomest dakšiņu uz grīdas un gaidīt, līdz bērns reaģē vai dod jums ziņu.
Izliecieties, ka nezināt, kur atrodas lietas
Varat kopā ar bērnu meklēt lietas, izliekoties, ka nezināt, kur tās atrodas. Pārspīlējiet savu satraukumu un gaidiet bērna reakciju.
Izliecieties, ka esat „salūzis”
Radiet situācijas, kurās izskatās, ka jums kaut kas neizdodas. Varat izlikties, ka nedzirdat durvju zvanu, tā dodot bērnam iespēju pievērst jūsu uzmanību un pastāstīt, kas notiek.
Palīdziet bērnam izdarīt izvēli
https://www.youtube.com/watch?v=a4PFWFeTwRM
Izvēles
Sāciet ar vienkāršām izvēlēm
Bērnam visvieglāk izvēlēties starp divām lietām, kuras viņš redz. Vienai no tām jābūt kaut kam, kas bērnam ļoti patīk, bet otrai — kaut kam, kas nepatīk. Turiet abas iespējas bērna priekšā un sākumā iecienītāko piedāvājiet pēdējo.
Tas ir tāpēc, ka bērni, kuri tikai mācās izdarīt izvēli, bieži izvēlas pēdējo piedāvāto priekšmetu. Kad bērns būs iemācījies izvēlēties, varēsiet iecienītāko piedāvāt pirmo.
Izmantojiet vizuālus norādījumus
Sākumā bērnam būs vajadzīgi vizuāli norādījumi, kas palīdzēs izdarīt izvēli. Varat turēt priekšmetus rokās, norādīt uz īstiem priekšmetiem vai to attēliem. Piedāvājiet tos tāpat kā vienkāršo izvēļu gadījumā un pēc tam pakāpeniski palieliniet grūtības pakāpi.
Izvēles „jā” vai „nē”
Šī ir tā pati metode, ko izmantojāt, lai palīdzētu bērnam izdarīt vienkāršu izvēli, taču tagad mudiniet viņu izteikties vārdos. Paceliet to, ko bērns nevēlas, un mudiniet pateikt „nē”. Ja bērns nevar atbildēt, parādiet, kā to darīt, un mēģiniet vēlreiz. Dariet to pašu arī ar priekšmetu, ko bērns vēlas.
Speech Blubs ir radīta bērniem, kuri vēl nerunā
Mūsu lietotnē ir daudz vārdu krājuma apguves aktivitāšu, no kurām bērns var izvēlēties. Tās mudina apzināti sazināties, izvēloties vēlamo aktivitāti un izpildot dažādus uzdevumus katrā no mūsu „spēlēm”. Tādējādi bērns apgūs vairākus pazīstamus vārdus un iemācīsies tos izmantot, lai sāktu saziņu jaunās situācijās.
Lietotnē redzamie bērni parāda jūsu bērnam, kad runāt. Tā kā mūsu „spēles” ir jautras, iespējams, drīz vien bērns pats lūgs tās spēlēt un atbildēs jums!
Lietotne palīdz bērniem, kuri vēl nerunā, sākumā mācīties, vērojot tajā redzamos bērnus. Kad viņi būs gatavi, varēs sākt viņus atdarināt.
Atcerieties: ja neesat pārliecināts, kāpēc bērns vēl nerunā vai viņam ir grūtības sazināties, varat lejupielādēt mūsu lietotni un izmantot bezmaksas skrīninga rīku. Tas palīdzēs noteikt bērna stiprās puses un grūtības, turklāt mēs jums sagatavosim personalizētu ziņojumu un sniegsim praktiskus ieteikumus, pamatojoties uz rezultātiem. Lietotni varat lejupielādēt App Store vai Google Play.
Speech Blubs ir jūsu sabiedrotais, un mūsu lielākais gandarījums ir redzēt, kā jūsu bērns sasniedz visu savu potenciālu.
Autors: Natalie Barnes