Kā svētku laikā mācīt bērniem izprast savas emocijas

Šajā rakstā

• Bailes un raizes Helovīnā
• • Aktivitātes, kas palīdz mācīt par bailēm
• Pateicības un atzinības sajūta Pateicības dienā
• • Aktivitātes, kas palīdz mācīt par pateicību
• Līdzjūtība decembra svētku laikā
• • Aktivitātes, kas palīdz mācīt par empātiju un līdzjūtību

Katru svētku reizi sāksim ar tiem raksturīgo emociju apzināšanu un noskaidrosim, kā tās jūtamas mūsu ķermenī un kā tās izpaužas citos cilvēkos. Kad iepazīstināt bērnu ar šo tēmu, varat lietot tieši šādus vārdus. Spēja iejusties otra cilvēka situācijā un atpazīt viņa emocionālo stāvokli ir empātijas pamats.

Bailes un raizes Helovīnā

Helovīna vakarā tiek svinēts viss spocīgais, tāpēc ir viegli sākt sarunu par bailēm, satraukumu vai raizēm.

Vispirms pievēršam uzmanību sajūtām savā ķermenī, kad jūtamies mazliet nedroši. Mūsu sirds var sisties straujāk, un mēs varam elpot ātrāk. Mēs varam drebēt vai just tādu kā kņudoņu vēderā. Kā tas izskatās no malas?

Bailīgiem vai noraizējušiem cilvēkiem bieži ir sakniebtas uzacis un cieši sakniebtas, uz leju vērstas lūpas. Viņi var skatīties lejup, un viņiem acīs var būt asaras.

Bērniem ir daudz baiļu. Dažas ir pamatotas, bet citas pieaugušajiem var šķist mazāk pamatotas. Parasti vēlamies bērnu mierināt, bet pēc tam turpināt tālāk, pārāk nekavējoties pie šīm raizēm. Viņu izjūtu atzīšana, sakot, piemēram, “daudziem bērniem par to ir raizes” vai “arī es agrāk no tā baidījos”, var palīdzēt mācīt par emocijām.

Aktivitātes, kas palīdz mācīt par bailēm

1. Lai palīdzētu bērnam pārvarēt bailes, varat aicināt viņu izveidot “drosmes plānu”. Tajā var iekļaut naktslampiņas izvēli, suņu vērošanu parkā no automašīnas drošuma vai ārsta apmeklējuma izmēģināšanu mājās, izmantojot rotaļu ārsta piederumu komplektu.
2. Varat arī izvēlēties mīksto rotaļlietu, kurai ir dažas tādas pašas bailes kā jūsu bērnam, kā arī tādas, kuru bērnam nav vai kuras viņš jau ir pārvarējis. Tas dod bērnam iespēju palīdzēt noraizējušamies “draugam” iziet cauri dažādām situācijām un pašam iejusties drosminieka lomā.
3. Helovīnā visapkārt ir briesmoņi un spocīgi tērpi. Saglabājiet Helovīna tērpu kataloga eksemplāru, izgriežot no tā pieaugušajiem nepiemērotos tērpus. Aiciniet bērnu izgriezt dažādus tērpus, sašķirot tos un pielīmēt uz atsevišķām lapām. Varat izveidot, piemēram, skaisto, varonīgo un spocīgo tērpu grupas. Kad bērns būs iepazinies ar veikalā piedāvātajiem variantiem, viņam var būt vieglāk tur orientēties. “Ak, paskaties! Lūk, kur ir spocīgie tērpi. Arī man tie nepatīk. Meklēsim princeses tērpus.” Tas palīdz bērnam arī saprast, ka biedējošie tērpi ir izvēle.

Pateicības un atzinības sajūta Pateicības dienā

Laikā starp Helovīna saldumu pārpilnību un decembra svētku dāvanu pārpilnību Pateicības dienas tradīcijā paustā pateicības un atzinības doma ir īpaši gaidīta.

Kā jūtas cilvēks, kurš ir pateicīgs? Viņš jūtas priecīgs, mīlēts un citiem tuvs. Parasti tas izpaužas smaidā un sirsnīgā skatienā.

Aktivitātes, kas palīdz mācīt par pateicību

1. Labas manieres ir skaidra un viegli saprotama mācība pat pašiem mazākajiem. “Lūdzu” un “paldies” ir ārējas pateicības izpausmes. Tāpat arī pateicības vēstuļu rakstīšana par dzimšanas dienas un svētku dāvanām. Taču Grateful Children Project Ziemeļkarolīnas Universitātē Chapel Hill mudina mūs spert soli tālāk. Palīdziet bērniem pamanīt, par ko esam pateicīgi (par dāvanu vai kādu rīcību), un padomāt, kāpēc to saņēmām. Kā tas mums liek justies, un kā mēs savukārt varam izrādīt pateicību?
2. Palīdziet bērniem saprast arī mazāk taustāmas lietas, par kurām esam pateicīgi, aicinot katru ģimenes locekli nosaukt kaut ko, kas tajā dienā licis justies labi. Ja bērns vēl pats to nespēj, vecāks var palīdzēt paskaidrot vai pārformulēt viņa atbildi tā, lai tajā izpaustos pateicība. “Tu priecājies, ka šodien gāji ārā spēlēties? Arī es biju pateicīgs par saulaino dienu.” “Tu priecājies, ka biji ciemos pie Caroline? Izklausās, ka tu novērtē to, ka draugs tevi uzaicināja.”
3. Papildus vārdiem “Es tevi mīlu” sāciet bērniem teikt, kas jums viņos patīk vai kāda viņu šīs dienas rīcība jums patika. “Man patīk, ka tu palīdzēji tētim gatavot Pateicības dienas vakariņas.” Varat arī teikt: “Man patīk, kad tu mašīnā stāsti, kā tev gāja skolā.” Ejiet soli tālāk un uzrakstiet tuviniekam, kuru nesatiekat tik bieži, pateicības vēstulīti “tāpat vien”, piemēram: “Vecmāmiņ, man patīk, kad tu man trīs reizes pēc kārtas izlasi manu mīļāko pasaku.”

Līdzjūtība decembra svētku laikā

Tādos svētkos kā Ziemassvētkos netrūkst tēmu par empātiju un līdzjūtību, pat ja dažkārt tās pazūd starp dāvanu papīru un Ziemassvētku vecīti!

Līdzjūtība un laipnība liek mums justies citiem tuviem, noderīgiem un mīlētiem. Parasti tās izpaužas saprotošā vai sirsnīgā skatienā, draudzīgā vai ieinteresētā sejas izteiksmē, ieplestās acīs un atslābinātā mutē.

Empātija ir spēja iejusties otra cilvēka situācijā un saprast viņa izjūtas. Palīdziet bērniem pamanīt citu cilvēku emocijas grāmatās, raidījumos vai ikdienas dzīvē. “Tas zēns izskatās sarūgtināts. Man šķiet, ka šie vārdi viņu aizvainoja.” “Viņa izskatās apmierināta ar sevi. Man šķiet, ka viņa lepojas ar šo gleznu.” Atcerieties: empātija nozīmē atpazīt visdažādākās emocijas!

Aktivitātes, kas palīdz mācīt par empātiju un līdzjūtību

1. Lai attīstītu spēju iejusties citu cilvēku situācijā, aiciniet bērnu izveidot “vēlmju sarakstus” katram ģimenes loceklim. Tas var būt grūti! Tētis droši vien nevēlas jaunu Lego komplektu; viņš, iespējams, labprātāk saņemtu jaunu velosipēdu. Vēlmju saraksti nav iepirkumu saraksti, tāpēc ļaujiet vaļu iztēlei! Bērni var izmantot šīs idejas, lai izrotātu katram ģimenes loceklim domātu kartīti un parādītu, cik labi viņu pazīst.
2. Lai veiktu konkrētākas līdzjūtības aktivitātes, varat atbalstīt organizāciju, kas vāc dāvanas trūcīgām ģimenēm. Mazam bērnam var būt grūti doties uz veikalu un izvēlēties rotaļlietas kādam citam, tomēr ilgtermiņā šī pieredze ir vērtīga. (Piezīme: šajā iepirkšanās reizē mēģiniet neiegādāties “prieka pēc” lietas bērnam vai ģimenei, lai uzmanība paliktu pie palīdzēšanas citiem.) Vēl neesat tam gatavi? Nopērciet pārtikas produktus ziedojumu vākšanai. Aiciniet bērnu palīdzēt tos nogādāt!
3. Vēl viens veids, kā svētkos veicināt dāsnumu, ir “slepeni labie darbi”. Kopā ar bērnu izdomājiet, ko viņš varētu darīt arī tad, ja neviens to nepamanītu. Piemēram, sakārtot kāda cita atstāto nekārtību, palīdzēt atvērt durvis vai panest kādam mantas, vai izteikt komplimentu. Aicinu bērnus teikt labus vārdus par kādu arī tad, kad šī cilvēka nav klāt, piemēram, pateikt klasesbiedram: “Nick šodien guva lieliskus vārtus!”

Šīs ir sarežģītas prasmes, kas laika gaitā attīstīsies un mainīsies, taču iesaistīties var pat paši mazākie! Lai izaudzinātu laipnus un iejūtīgus pieaugušos, bērniem jāmāca vārdi, ar kuriem izteikt savas emocijas, jāpalīdz izprast citu cilvēku skatījumu un pašiem jārāda labs piemērs.