Kairos runā: ceļš no nerunāšanas līdz runāšanai

Neilgi pēc Kairos izvērtēšanas mums teica, ka viņam, iespējams, ir autiskā spektra traucējumi, taču gadu vajadzētu vērot viņa attīstību. Kairos vienmēr bija mīļš un sirsnīgs mazulis, bet nekad nerunāja. Ne “mamma”, ne “tētis” — neko. Kad viņš gribēja ēst, viņš vilka un stūma mūs uz virtuvi, un, lai cik ļoti mēs mudinājām viņu runāt, viņš neizdvesa ne vārda. Mēs ar vīru bijām satriekti.

Pandēmijas laikā attālināti sadarbojāmies ar attīstības terapeitu, taču nekādas progresa pazīmes neredzējām. Laiks gāja uz priekšu, pandēmija tuvojās beigām, līdz Kairos trešajai dzimšanas dienai bija atlikuši vien daži mēneši, un mūs pārņēma satraukums. Būdama noraizējusies un izmisīgi vēlēdamās palīdzēt, sāku izstrādāt Kairos intensīvu runas attīstības plānu. Sāku sekot logopēdiem sociālajos tīklos, sarunāju tikšanās ar logopēdiem, nopirku kaudzi rokdarbu materiālu un lejupielādēju Speech Blubs Kairos planšetdatorā.

Pienāca diena, kad uzzinājām diagnozi, un Kairos patiešām tika diagnosticēti autiskā spektra traucējumi (AST). Mūs pārņēma skumjas, un jutāmies sakauti, taču zinājām, ka ne velti esam izvēlēti par Kairos vecākiem, tāpēc uzvilkām savus apmetņus un no jauna apņēmāmies atbalstīt viņa attīstību.

Katru dienu cītīgi stāstījām Kairos par visu, ko darām. Izgatavojām vārdus un sarunvalodas teikumus no papīra izgrieztas figūras. Mācījām Kairos uzrakstīt savu vārdu. Mēs vairākas minūtes gaidījām un mudinājām Kairos veidot vienkāršus divu vārdu teikumus, piemēram, “gribu sulu”, pirms devām viņam to, ko, mūsuprāt, viņš vēlējās. Beidzot sazinājāmies ar Speech Blubs logopēdu, kurš palīdzēja mums izveidot mācību plānu. Izdzēsām lielāko daļu citu lietotņu — nekādu vairs bezjēdzīgu spēļu. Daži mūs sauca par trakiem, bet mēs to dēvējām par apzinātu programmu veidošanu. Tā mēs sev teicām: “Vismaz izdarījām visu, ko varējām.”

Mēs neatlaidīgi turpinājām iesākto, un, tikai dažas nedēļas pirms Kairos trešās dzimšanas dienas, viņš pēkšņi izsaucās: “SULA!” Tuneļa galā iemirdzējās spoža gaismiņa. Viņš deva mums cerību turpināt viņu mudināt un iet uz priekšu. Iesaistījām šajā plānā visu ģimeni. Parūpējāmies, lai visu, ko viņš apguva logopēdijā, viņš darītu arī mājās. Regulāri sazinājāmies ar skolas logopēdu un viņa privāto logopēdu, lai Kairos apgūtu vienas un tās pašas metodes.

Vārdi pārtapa divu vārdu teikumos, divu vārdu teikumi — trīs vārdu teikumos, un ar Speech Blubs lietotnes palīdzību Kai sāka lasīt. Izvirzījām mērķi palīdzēt viņam katru dienu izlasīt vienu vai divus stāstus, un viņa progress strauji paātrinājās. Kairos sāka atkārtot lielāko daļu vārdu un teikumu, ko iepriekšējā gada laikā bijām teikuši. Tas bija un joprojām ir pārsteidzoši — to redzēt un dzirdēt.

Kopš viņa runas attīstības ceļojuma sākuma ir pagājuši 18 mēneši, un mēs turpinām mērķtiecīgi, neatlaidīgi un pozitīvi atbalstīt viņu šajā ceļā.

Mēs vēlamies ieteikt citiem vecākiem būt mērķtiecīgiem un neatlaidīgiem. Meklējiet informāciju un aizstāviet sava bērna intereses. Laikam ritot, kādus mērķus šogad izvirzīsiet savam mazajam?

Sekojiet Kairos IG kontā @kairosspeaks, lai uzzinātu vairāk par viņa runas attīstības ceļojumu. Ja jums ir personīgi jautājumi, komentāri, vēlaties sniegt interviju vai publicēt stāstu, rakstiet uz [email protected].

Apskatiet Kairos bērnu grāmatu vietnē Amazon:

https://www.amazon.com/Kairos-Traveling-Monkey-Trip-Aruba/dp/1734070005/ref=mp_s_a_1_1?crid=2KGTP1KFF2V9N&keywords=kairos+and+the+traveling+monkey&qid=1680218144&sprefix=kairos+and+the+traveling+monkey%2Caps%2C114&sr=8-1