Ko nozīmē “kognitīvā attīstība” un kāpēc tā ir svarīga?

Kognitīvās spējas ietver mentālos procesus, kas palīdz jūsu bērnam izprast un uztvert apkārtējā vidē pieejamo informāciju. Tās ir saistītas ar zināšanu un izpratnes iegūšanu, domājot, gūstot pieredzi un izmantojot maņas. Daži šādu procesu piemēri ir: atcerēšanās, uztvere, spriešana, loģiskā domāšana, mācīšanās, izvērtēšana.

Visi šie procesi ietekmē to, kā jūsu bērns apgūst zināšanas un kā organizē un saglabā informāciju, lai to varētu aktīvi izmantot. Tas, kā jūsu bērns plāno un risina problēmas, kas saistītas ar viņam piedāvātajiem stimuliem, nosaka, kā viņš domā par šo informāciju un apkārtējo pasauli.

Kognitīvās spējas ietekmē arī augstāka līmeņa jomas, piemēram, jūsu bērna komunikācijas attīstību un iztēli. Tāpēc pedagogi un terapeiti pievērš tik lielu uzmanību kognitīvajai attīstībai un tam, lai jūsu bērns attīstītu savas kognitīvās spējas pēc iespējas labāk un atbilstoši vecumam.

Kognitīvās attīstības posmi

Iespējams, vislabāk kognitīvo attīstību ir izskaidrojis psihologs Žans Piažē ar savu kognitīvās attīstības teoriju. Lai gan viņš šo teoriju izstrādāja pirms daudziem gadiem, Žana Piažē skaidrojums joprojām ir aktuāls un palīdz viegli izprast kognitīvo attīstību.

Četri Piažē kognitīvās attīstības posmi

1. Sensorimotorais posms (no dzimšanas līdz 2 gadu vecumam)

Šajā posmā jūsu bērns apgūst zināšanas, izmantojot maņu pieredzi un darbojoties ar priekšmetiem. Tāpēc visa viņa pieredze balstās uz pamatrefleksiem, maņām un motoriskajām (kustību) reakcijām.

Šajā posmā notiek visstraujākā attīstība un mācīšanās, jo jūsu bērns nepārtraukti atklāj ko jaunu par to, kā darbojas pasaule un kāda ir viņa vieta tajā. Turklāt bērns mācās veikt fiziskas darbības un apgūst komunikācijas pamatus saskarsmē ar citiem cilvēkiem.

Apmēram 5 mēnešu vecumā sāk veidoties izpratne par objektu pastāvību — bērns saprot, ka priekšmeti turpina pastāvēt arī tad, ja viņš tos neredz vai citādi neuztver. Tas ir svarīgi, jo, bērniem apgūstot, ka priekšmeti ir atsevišķi objekti, kas var pastāvēt neatkarīgi, viņi sāk priekšmetus saistīt ar nosaukumiem un vārdiem, kas ir būtiski komunikācijas attīstībai.

Sensorimotorā posma noslēgumā sāk veidoties arī agrīna reprezentatīvā domāšana — bērns sāk veidot priekšmetu mentālus attēlojumus jeb iztēloties tos simboliski.

Lūk, daži attīstības atskaites punkti, kam pievērst uzmanību:

https://www.youtube.com/watch?v=OnSEFSk5VgQ

2. Pirmsoperacionālais posms (no 2 līdz 7 gadu vecumam)

Šajā posmā sensorimotorajā posmā apgūtie runas un valodas pamati kļūst daudz izsmalcinātāki, un komunikācija ir viena no galvenajām pirmsoperacionālās attīstības posma iezīmēm.

Vēl viena svarīga prasme, ko bērns apgūst šajā attīstības posmā, ir iztēles rotaļas. Tomēr bērns joprojām domā par apkārtējo pasauli diezgan konkrēti, viņam ir grūti izprast loģiku un iejusties citu cilvēku skatpunktā, kā arī izprast pastāvīguma ideju.

Lūk, daži attīstības atskaites punkti, kam pievērst uzmanību:

3. Konkrēto operāciju posms (no 7 līdz 11 gadu vecumam)

Jūsu bērns arvien labāk sāk izmantot loģisko domāšanu, lai gan viņa domāšana joprojām ir diezgan konkrēta un burtiska. Šajā posmā mazinās egocentrisms, un bērns arvien labāk spēj paraudzīties uz lietām no cita cilvēka skatpunkta. Viņš arī sāk domāt par to, kā citi cilvēki varētu justies.

Tieši šajā posmā bērns sāk saprast, ka viņa domas ir unikālas un ka citiem cilvēkiem ne vienmēr ir tādas pašas domas, jūtas un viedokļi.

Lūk, daži attīstības atskaites punkti, kam pievērst uzmanību:

4. Formālo operāciju posms (no 12 gadu vecuma)

Kognitīvās attīstības pēdējā posmā pilnveidojas bērna loģiskās domāšanas spējas, deduktīvās spriešanas prasmes un spēja izprast abstraktas idejas. Jūsu bērns spēs saskatīt vairākus iespējamos problēmu risinājumus, zinātniskāk domāt par apkārtējo pasauli un labāk izprast citu cilvēku skatpunktu.

Šo attīstības posmu raksturo spēja domāt par abstraktām idejām un situācijām. Pilnveidojas arī bērna spēja sistemātiski plānot un spriest par hipotētiskām situācijām.

Lūk, daži attīstības atskaites punkti, kam pievērst uzmanību:

Ja vēlaties uzzināt vairāk par kognitīvo attīstību un Piažē teoriju, noskatieties šo informatīvo video:

https://www.youtube.com/watch?v=IhcgYgx7aAA

Kā kognitīvās spējas ietekmē komunikāciju?

Komunikācija un kognitīvās spējas ir savstarpēji saistītas jūsu bērna attīstībā, jo mēs izmantojam komunikāciju, lai apgūtu jaunas idejas, runātu par savām domām un bailēm un mijiedarbotos ar apkārtējiem cilvēkiem — un visas šīs jomas attīstās, pateicoties kognitīvajām spējām. Galu galā labākas komunikācijas prasmes nozīmē labākas kognitīvās prasmes, un otrādi.

Aplūkojot raksta sākumā minētās kognitīvās prasmes, varat skaidri redzēt, kā kognitīvās spējas ietekmē jūsu bērna komunikācijas attīstību.

Jūs varat palīdzēt attīstīt bērna kognitīvās spējas

Šis video ir lielisks resurss, kas palīdzēs jums uzzināt, kā mājās ikdienas nodarbēs veicināt bērna kognitīvo attīstību:

https://www.youtube.com/watch?v=WFv_ektM7sc

Lūk, vēl dažas aktivitātes, ko varat veikt kopā ar bērnu, lai veicinātu viņa kognitīvo attīstību un līdz ar to arī komunikācijas attīstību:

Papildus šiem ieteikumiem varat lejupielādēt mūsu lietotni Speech Blubs un izmēģināt dažas no mūsu lieliskajām aktivitātēm, kas vērstas uz komunikācijas attīstību. Mēs esam parūpējušies, lai visas aktivitātes būtu izstrādātas, domājot par kognitīvo attīstību, un jūsu bērns no mācīšanās gūtu pēc iespējas vairāk.