Pirmsskolas vecuma bērniem, kuriem ir vecāki brāļi vai māsas, runas attīstība norit lēnāk. Kāpēc?

Šajā rakstā

• Ko pētījumi liecina par brāļiem, māsām un valodas attīstību?
• • Vecākie brāļi un māsas ar labu izpratni par citu vajadzībām
• Kāpēc tā notiek?
• Kā vecāki var palīdzēt?
• Papildu lasāmviela

Pētījumi par brāļiem, māsām un valodas attīstību liecina, ka bērniem no daudzbērnu ģimenēm komunikācijas prasmes attīstās lēnāk, jo vecāki viņiem velta mazāk uzmanības.

Tomēr jaunāki pētījumi liecina, ka nozīme ir tam, vai bērnam ir vecāks brālis vai māsa, kas ir „gādīgs un iejūtīgs”.

Pētījums, kas publicēts žurnāla Pediatrics februāra numurā, liecina, ka bērna valodas prasmes mājās ietekmē ne tikai vecāki un citi pieaugušie.

Ko pētījumi liecina par brāļiem, māsām un valodas attīstību?

Citi pētījumi liecina, ka lielākās ģimenēs (3 vai vairāk bērnu) vecākiem ir mazāk laika, ko veltīt viena bērna mācībām. Pētījumos arī atklāts, ka šādās ģimenēs jaunākajam bērnam ir mazāk attīstīts vārdu krājums nekā vecākajiem brāļiem vai māsām.

Šajā pētījumā piedalījās 385 pirmsskolas vecuma bērni. Tajā atklāja, ka bērniem no lielākām ģimenēm (3 vai vairāk bērnu) bija sliktāki rezultāti standarta vārdu krājuma pārbaudē. Taču atšķirības nebija vērojamas, ja bērnam bija uzmanīgs vecākais brālis vai māsa.

Vecākie brāļi un māsas ar labu izpratni par citu vajadzībām

Vadošā pētniece Hetere Prime, doktorantūras studente klīniskajā bērnu psiholoģijā Toronto Universitātē, atklāja, ka nozīme ir tam, vai vecākais brālis vai māsa ir „iejūtīgs pret jaunākā vajadzībām”. Tas nozīmē, ka vecākais bērns saprot, ko jaunākais spēj uztvert, un pielāgo tam savu runas veidu — iespējams, runā lēnāk vai lieto vienkāršākus teikumus, taču ne „runā ar viņu kā ar bēbīti”.

Šādi iejūtīgi vecākie brāļi un māsas pamana jaunākā bērna signālus un atbilstoši reaģē, kad vecāki to nevar. Secinājumi balstīti 385 Ontario ģimeņu datos. Šīs ģimenes piedalījās plašākā, ilgtermiņa bērnu attīstības pētījumā. Pētnieki no katras ģimenes novēroja vienu bērnu, sākot no dzimšanas.

Kad bērniem bija 3 gadi, pētnieki piedāvāja viņiem spēli, ar kuru novērtē receptīvo vārdu krājumu — vārdus, ko bērns saprot saziņā ar citiem. Pētnieki arī vēroja, kā bērni rotaļājas brīvā rotaļā kopā ar vecāko brāli vai māsu, kam bija vismaz 5 gadi.

Kopumā pētījumā atklāja, ka pirmsskolas vecuma bērniem no lielākām ģimenēm vārdu krājuma testos bija zemāki rezultāti. Rezultātus neietekmēja citi faktori, piemēram, ģimenes ienākumi, tas, vai ģimenē runā divās valodās, vai tas, vai vecāki dzimuši citā valstī. Vienīgais faktors, kas, šķiet, ietekmēja rezultātus, bija tas, vai bērnam bija iejūtīgs vecākais brālis vai māsa. Tikai šādā gadījumā atšķirība vārdu krājumā izzuda.

Pētnieki vērtēja arī to, cik iejūtīgas mātes ir saskarsmē ar bērniem, taču šī iejūtība bija mazāka nekā brāļa vai māsas aktīva iesaistīšanās rotaļā ar jaunāko bērnu.

Kāpēc tā notiek?

Valodas apguve ir sociāls process; lai apgūtu jaunus vārdus, tos saprastu un pēc tam lietotu ikdienas sarunās, mums ir jāiesaistās un aktīvi jāpiedalās saziņā ar citiem.

Lai gan nav zināms, kas vecāko brāli vai māsu padara iejūtīgu, pētnieki uzskata, ka tas lielā mērā ir saistīts ar vecāku piemēru un bērnu audzināšanu. Ja 5 gadus vecais un 3 gadus vecais bērns strīdas par rotaļlietu un vecākais saka „tā ir mana” un izrauj to no jaunākā rokām, iejūtīgāku vidi var veidot, pajautājot vecākajam, kā viņš vai viņa justos, ja kāds rotaļlietu izrautu no viņa rokām.

Šāds jautājums mudina vecāko bērnu pirms impulsīvas rīcības padomāt par emocijām un reakciju. Vecākiem ir svarīgi rosināt šādas pārdomas, kā arī aicināt citus pieaugušos, piemēram, vecvecākus un pedagogus, palīdzēt skolas vecuma bērniem mācīties no šādām situācijām.

Kā vecāki var palīdzēt?

• Mudiniet bērnus pēc iespējas vairāk rotaļāties kopā. Lieliski noder rotaļas, kurās bērni darbojas pārmaiņus! Lai šāda rotaļa izdotos, tajā jāiesaistās abiem bērniem. Piemēram, ripiniet bumbu viens otram.
• Izvēlieties dažus vārdus un atkārtojiet tos atkal un atkal. Mana meita tā visu laiku dara ar manu dēlu, jo es viņai rādu priekšzīmi. Kad ir pienācis laiks ēst, es viņam parādu zīmi vārdam „ēst” un vairākas reizes to pasaku. Tagad mana meita pirms ēšanas pienāk pie brāļa un dara to pašu. Tā viņš dzird šo vārdu, turklāt redz, ka māsa interesējas par to, ko viņš dara.
• Izmantojiet jautras skaņas un apvienojiet tās ar kustībām. Maziem bērniem un zīdaiņiem patīk kustēties. Piemēram, sakiet „plukš, plukš”, ar pirkstiem spridzinot ziepju burbuļus. Stumjot pa grīdu rotaļu vilcienu, sakiet „čū-čū”.
• Rādīšana ar pirkstu un vārdu atkārtošana ir lielisks veids, kā bērnam bieži dzirdēt vārdus un vienlaikus redzēt, ko tie nozīmē. Ikdienas gaitās norādiet uz dažādiem priekšmetiem un nosauciet tos trīs reizes. Sākumā tas var šķist muļķīgi, taču, jo biežāk bērns vārdu dzirdēs, jo ātrāk viņš to sapratīs un spēs atkārtot jums.
• Rādiet visiem bērniem vēlamas runas piemēru — gan zīdaiņiem, gan maziem bērniem. Bērni atdarina dzirdēto runu, tāpēc ir svarīgi nelietot izdomātus vārdus, runāt lēni un lietot pareizu gramatiku.

Papildus šiem ieteikumiem sāciet lietot Speech Blub lietotni, lai veicinātu bērna valodas attīstību.

Papildu lasāmviela

Izlasiet arī citus rakstus, kas tieši saistīti ar šo tēmu. Piemēram: (1) Padomi un ieteikumi valodas attīstīšanai, (2) Divvalodība un (3) Runas aizture un iedzimtība.