Vai pastāv saikne starp antidepresantiem un runas aizturi?

Kad to izlasīju, mana pirmā doma bija: “Oho, tas ir patiešām labs jautājums.”

Man ir vairākas draudzenes, kurām bija hyperemesis gravidarum (grūtniecības komplikācija, ko raksturo izteikta slikta dūša, vemšana, svara zudums un iespējama dehidratācija) vai kuras visas grūtniecības laikā lietoja medikamentus.

Es uzreiz ķēros pie pētījumiem, lai noskaidrotu, vai tiešām pastāv saikne starp medikamentiem, konkrēti, antidepresantiem, un runas traucējumiem.

Ko pētījumi atklāj par medikamentu lietošanu grūtniecības laikā un bērna attīstību

Somijā nesen tika veikts pētījums, kurā aplūkoja mātes, kas grūtniecības laikā lietoja antidepresantus. Pētnieki sekoja bērniem 14 gadus, lai noskaidrotu, vai viņiem ir kādi traucējumi vai attīstības aizture.

Saskaņā ar pētījumu bērniem, kuru mātes grūtniecības laikā lietoja antidepresantus, var būt paaugstināts valodas un runas traucējumu risks.

Pētnieki atklāja, ka pētījuma 14 gadu laikā bērniem, kuru mātes cieta no depresijas un grūtniecības laikā vismaz divas reizes lietoja antidepresantus, bija par 37 procentiem lielāka iespēja attīstīties runas vai valodas traucējumiem nekā bērniem, kuru mātes cieta no depresijas, bet grūtniecības laikā nelietoja antidepresantus.

Šie rezultāti var būt viens no faktoriem, ko ņemt vērā, grūtniecēm ar depresiju kopā ar ārstiem lemjot, vai grūtniecības laikā lietot antidepresantus.

Dr. Alan Brown, Kolumbijas Universitātes Medicīnas centra psihiatrijas profesors

Viņš arī minēja, ka jāņem vērā vēl citi faktori.

Šie faktori ir šādi:

1. Mātes depresijas smaguma pakāpe. Skaidrs, ka atkarībā no depresijas smaguma mātei, iespējams, OBLIGĀTI jālieto medikamenti savas un bērna drošības dēļ.
2. Kāda veida antidepresantus māte lieto pirms grūtniecības UN pēc tās? No visiem pētījumā iekļautajiem bērniem gandrīz 15 600 (aptuveni 28 procenti) bija dzimuši sievietēm, kuras cieta no depresijas un grūtniecības laikā lietoja antidepresantus, ko sauc par selektīvajiem serotonīna atpakaļsaistes inhibitoriem (SSAI). SSAI ir bieži izrakstīti antidepresanti, kas, domājams, maina ķīmiskās vielas serotonīna līmeni. Pētījumā atklājās, ka no visiem bērniem visaugstākais risks pētījuma laikā attīstīties runas vai valodas traucējumiem bija tiem, kuru mātes grūtniecības laikā lietoja SSAI.

Pētījumā uzsvērts, ka tas nepierāda — antidepresanti izraisa runas un valodas traucējumus, taču starp tiem pastāv saikne.

Šī saikne vēl nav pilnībā skaidra, taču viens no iespējamajiem iemesliem varētu būt tas, ka medikamenti grūtniecības laikā ietekmē bērna smadzeņu attīstību, tostarp to smadzeņu daļu attīstību, kas kontrolē runas un valodas attīstību.

Iespējams arī, ka mātes depresija var ietekmēt traucējumu attīstību bērnam.

Iepriekšējā pētījumā, kas 2015. gadā publicēts žurnālā JAMA Pediatrics, tika konstatēts, ka bērniem, kuru mātes grūtniecības laikā lietoja SSAI, var būt paaugstināts autiskā spektra traucējumu (AST) risks.

Serotonīns ietekmē cilvēka garastāvokli, taču tas ir arī svarīga viela augļa smadzeņu šūnu attīstībā, toreiz izdevumam Live Science stāstīja Anick Berard, šī pētījuma autore un Monreālas Universitātes farmācijas profesore. Pētījums nenorāda, ka tas NOTEIKTI izraisa autiskā spektra traucējumus (AST) — tikai to, ka risks var būt paaugstināts.

Ja jums ir vēl jautājumi vai bažas par šo tēmu vai nepieciešama palīdzība, lai atbalstītu bērnu ar runas un valodas attīstības aizturi, ieskatieties mūsu lieliskajā lietotnē Speech Blubs , kur atradīsiet vairāk informācijas un aktivitātes, lai sāktu vingrināties runāt kopā ar savu mazuli!