Kā attīstīt rotaļāšanās prasmes bērniem ar autismu

Šajā rakstā

• Speciālista vadīta rotaļa
• Vecāku vadīta rotaļa
• • Paaugstināta jutība
  • Kā rotaļāties
• Uz attiecībām balstīta terapija
• • Lietišķā uzvedības analīze (ABA)
  • Floortime spēļu terapija

Kad jūsu bērnam tiek noteikta diagnoze, ir svarīgi iemācīties, kā rotaļāties ar bērnu, kuram ir autisms. Konsultējieties ar spēļu terapeitu par to, kā padarīt rotaļu laiku vērtīgu, ieviešot autismam piemērotas spēļu terapijas pieejas un ieteikumus.

Bērni ar autiskā spektra traucējumiem (AST) vispirms un galvenokārt ir bērni.

Viņiem ir jāiziet tie paši attīstības posmi kā visiem citiem. Dažu prasmju apguvei var būt nepieciešams nedaudz ilgāks laiks, savukārt citās jomās viņi var būt pat soli priekšā. Tomēr ir skaidrs viens – rotaļām ir milzīga un nozīmīga ietekme uz viņu sociālo, garīgo un emocionālo attīstību.

Rotaļāšanās vienmēr ir terapija, taču bērniem ar AST tā ir vēl terapeitiski vērtīgāka.

Speciālista vadīta rotaļa

Daudzi vecāki vēršas pie kvalificētiem speciālistiem, lai ieviestu spēļu terapiju bērniem ar AST. Šo terapeitu apmācība un zināšanas ļauj iesaistīt rotaļās bērnus un viņu vecākus, palīdzot sasniegt labākus rezultātus.

• Integrētās rotaļu grupas (IPG) apvieno bērnus ar AST un neirotipiskus bērnus. Katrā grupā parasti ir ne vairāk kā pieci līdzīga vecuma bērni, un parasti diviem no viņiem ir AST. Bērni ar AST paši tiešā veidā novēro un apgūst, kā rotaļājas citi bērni. Grupas tiekas vairākas reizes nedēļā un turpina darboties tik ilgi, kamēr vērojams progress.
• Kopīgas uzmanības un simboliskās rotaļas iesaiste un regulācija (JASPER) ir metode, kuras mērķis ir uzlabot bērnu ar AST sociālās uzmanības prasmes. Tās uzdevums ir paplašināt bērna fokusu – no vienkāršas rotaļu auto riteņu griešanas pārejot uz spēlēšanos ar to kā ar īstu automašīnu. Tas viņam palīdz rotaļāties ar citiem bērniem ierastākā veidā.

Vecāku vadīta rotaļa

Ja vecākiem ir iespēja dzīvot netālu no AST terapeitiem vai centriem, ieteicams konsultēties ar speciālistiem un piedalīties nodarbībās, lai iemācītos šīs tehnikas izmantot mājās. Ja bērna brāļi, māsas un vecāki spēj nostiprināt spēļu terapijas paņēmienus ikdienā, tas bērnam ar AST ir milzīgs ieguvums.

Lūk, dažas idejas, kas labi darbojas mājas vidē un palīdz nostiprināt neiroloģiskos uzlabojumus.

Paaugstināta jutība

Bērni ar AST bieži vien ir pārlieku jutīgi pret pieskārieniem, sāpju stimuliem vai arī viņiem ir grūti sajust sava ķermeņa stāvokli telpā (propriocepcija). Ieviešot kairinātāju pakāpeniski un atkārtoti, bērns var iemācīties to labāk panest.

Piemēram, ja bērnam nepatīk ūdens sajūta uz ādas, pamēģiniet iemērkt savu pirkstu nelielā ūdens bļodiņā un pēc tam zīmēt ar to uz savas rokas kā ar pirkstiņkrāsu. Dariet to vairākas reizes dienā, sākotnēji nepiedāvājot bērnam pašam pamēģināt. Tiklīdz pamanāt, ka bērnam rodas interese par jūsu darbībām, pajautājiet, vai viņš nevēlas pamēģināt. Šī ir ilgtermiņa terapija, tāpēc rēķinieties, ka uzlabojumu pamanīšanai var būt nepieciešamas vairākas nedēļas vai pat mēneši.

Kā rotaļāties

Bērni ar AST bieži vien spēlējas ar priekšmetiem citādi, nekā to dara neirotipiski bērni. Viņus bieži vien vairāk saista atsevišķas rotaļlietas daļas, nevis spēlēšanās ar to kā ar vienotu veselumu.

Ja jūsu bērns ļoti aizraujas ar vienu konkrētu rotaļlietu, piemēram, automašīnu vai kravas auto, pavērojiet, kā viņš ar to rotaļājas. Ja viņš vēlas tikai vērot, kā griežas riteņi, tā ir lieliska iespēja parādīt citu veidu, kā spēlēties.  

Paņemiet līdzīgu rotaļu auto, kas būs “jūsējais”. Nolaidieties uz grīdas bērna acu līmenī un apsēdieties blakus. Spēlējieties ar mašīnu ierastajā veidā. Pievienojiet dažus “vrr-vrr” skaņu efektus, lai piesaistītu bērna uzmanību.

Jūsu uzdevums ir vienkārši parādīt, kā automašīnu var izmantot, lai rotaļa būtu vēl aizraujošāka.

Uz attiecībām balstīta terapija

Eksperti ir pētījuši bērnu ar AST grūtības ar pieskārienu jutību. Tagad valda uzskats, ka tieši šī paaugstinātā jutība rada problēmas ar sociālo uzvedību. Daudzas ģimenes jūtas nomāktas, ja bērns ar AST reti pamana viņu klātbūtni un šķietami neapzinās, ka viņš un citi cilvēki ir līdzīgi.

Lietišķā uzvedības analīze (ABA)

Šīs terapijas pamatā ir tas, ko mēs zinām par sociālo attiecību uzvedību. ABA terapija tiek izmantota jau gadu desmitiem, lai novērtētu katru bērnu ar AST un noteiktu pieejas, kas vislabāk atbilst individuālajām vajadzībām.

ABA mērķis ir sasniegt šādus rezultātus:

1. Attīstīt valodas un komunikācijas prasmes
2. Uzlabot uzmanību, koncentrēšanos, sociālās prasmes, atmiņu un mācīšanās spējas 
3. Mazināt problemātisku uzvedību

Floortime spēļu terapija

Viena no populārākajām un jaunākajām sociālo prasmju terapijām tiek saukta par Floortime. Šis nosaukums apzīmē vietu, kur notiek terapija – uz grīdas, bērna līmenī. Vecāks iesaistās bērna rotaļās viņa līmenī, nemācot un nedodot norādījumus, kā pareizi jāspēlējas. Speciālisti apmāca vecākus šīs metodes pielietošanā.

Floortime metodē ir seši galvenie posmi:

1. Pašregulācija un interese par pasauli
2. Tuvība jeb iesaistīšanās attiecībās
3. Divvirzienu komunikācija
4. Sarežģīta komunikācija
5. Emocionālas idejas
6. Emocionālā domāšana

Katrs bērns, katrs vecāks un katra ģimene ir atšķirīgi un ar savām īpašajām vajadzībām. Jebkuras iepriekš minētās terapijas izmantošana ir ārkārtīgi svarīga, lai bērns ar AST varētu attīstīties fiziski, intelektuāli un sociāli. Vecāki visticamāk pārliecināsies, ka konsultēšanās ar AST speciālistu ir labākais un veiksmīgākais risinājums.

Pāri visam – esiet pacietīgi, mīloši un rotaļājieties!