Kā mācīt bērniem stāsta elementus

Pirms bērni spēj izmantot galvenos stāsta elementus, viņiem ir jāprot pārliecinoši atpazīt tā daļas.

Tātad, kādas ir stāsta sastāvdaļas? Savā darbā es ļoti cieši sadarbojos ar valodu skolotājiem, un mēs redzam vislabākos rezultātus, kad sadalām komponentus divās grupās. Pirmā grupa ietver stāsta pamatelementus un parasti tiek mācīta sākumskolas un pamatskolas skolēniem, savukārt otrā grupa sastāv no sarežģītākiem elementiem, ko apgūst jau pieredzējušāki skolēni.

Lai gan strādāju ar vidusskolēniem, viņiem bieži nav iemācīti paši pirmie galvenie stāsta elementi, un ir nepieciešams pamata ievads, lai viņi spētu rakstīt esejas un veikt radošos darbus.

Pieci stāsta elementi

1. Darbības vide un laiks — vide attiecas ne tikai uz fizisko vietu, kur stāsts risinās, bet arī uz laika posmu. Būtībā tas ir stāsta kur un kad.
2. Tēli — atkarībā no tā, kādu stāstu lasāt, tēli parasti ir cilvēki vai dzīvnieki. Tieši viņi virza stāstu uz priekšu un ir sižeta kas.
3. Sižets — sižets attiecas uz notikumiem, kas risinās stāstā. Sižets sastāv no ievada, darbības kāpinājuma, kulminācijas, darbības atrisinājuma un nobeiguma. Tas ir stāsta kas notiek. Lielākajā daļā stāstu sākumā ir kāda problēma, un stāsts noslēdzas ar tās atrisinājumu.
4. Konflikts — konflikts ir stāsta problēma. Nav konflikta = nav stāsta. Pat bērnu grāmatās ir problēma, kas varoņiem jāatrisina. Konflikta izveidošana sniedz tēliem viņu kāpēc.
5. Tēma — šis, visticamāk, ir vissarežģītākais stāsta elements, un lielākajai daļai skolēnu to ir grūti noteikt. Tēma ir stāsta galvenā vēsts vai virsideja. Tā ir mācība, ko autors vēlas jums sniegt.

Sarežģītāki stāsta elementi

Tiklīdz skolēni ir apguvuši iepriekš minētos stāsta pamatjēdzienus, viņi var pāriet pie sarežģītākiem komponentiem. Šos jēdzienus var aplūkot jebkurā vecumā, tomēr lielākā daļa bērnu tos patiesi izprot tikai apmēram no 5. klases. Šie elementi ir:

1. Vēstījuma skatpunkts — skatpunkts nosaka, kurš stāsta stāstu. Tas var būt 1., 2. vai 3. personā. Vai tas stāsta gaitā mainās? Piemēram, romānā "Frankenšteins" skatpunkts mainās starp trim dažādiem tēliem.
2. Tonis — tonis ir stāsta noskaņa. Vai tā ir drūma un draudīga, vai arī priecīga un gaiša? Teksta tonis tiek veidots, izmantojot vārdu izvēli, literāros izteiksmes līdzekļus, gramatiku, ritmu un atskaņas.
3. Stils — daudzējādā ziņā saistīts ar toni, stils ir paša autora unikālā balss, kas atkal atspoguļojas vārdu izvēlē, sižeta uzbūvē, teikumu struktūrās utt. Rakstnieka personīgais stils būtiski ietekmē darba toni.
4. Gaisotne — tas ir iespaids un emocijas, ko rakstnieks rada lasītājā, un veids, kā viņš to panāk, izmantojot valodu.

Kāpēc stāsta elementi ir svarīgi?

Ir daudz iemeslu, kāpēc skolēniem ir labi jāpārzina stāsta elementu atpazīšana, un ne mazāk svarīgi ir tas, ka tā sniedz daudz dziļāku teksta izpratni un lielāku lasīšanas prieku. Izpratne par stāsta uzbūvi ir nepieciešama, lai skolēni sasniegtu visaugstāko teksta izpratnes līmeni. Stāsta uzbūves izpratne sniedz skolēniem arī atsauces sistēmu, kas ievērojami palīdz atcerēties izlasīto. Tas bieži ir svarīgi pārbaudījumos, un šo prasmju nozīme ir skaidri redzama arī citos mācību priekšmetos ārpus valodu stundām.

Labu stāstu veidojošo elementu pārzināšana palīdz skolēniem arī pašiem savos rakstīšanas darbos. Tā palīdz sakārtot domas un prasmīgi savīt kopā sava stāsta pavedienus. Tas nav viegls uzdevums pat pieredzējušam rakstniekam, kur nu vēl iesācējam!

Kā mācīt stāsta struktūru

Grafiskie organizatori

Man ļoti patīk grafiskie organizatori! Man ir vesela mape ar dažādiem paraugiem, ko varu piedāvāt saviem skolēniem un skolotājiem. Tas ir vienkāršs veids, kā palīdzēt bērniem sakārtot informāciju un vienlaikus pārliecināties, ka, rakstot domrakstu, nekas no nepieciešamajiem komponentiem netiks aizmirsts.

Stāsta kartes

Stāsta kartes palīdz bērniem vizuāli sakārtot stāsta elementus, tādējādi veicinot pilnīgāku izpratni. Skolēni izpēta uzdoto tekstu un atrod informāciju par katru elementu. Pēc tam viņi var pierakstīt šo informāciju savā stāsta kartes eksemplārā. Stāsta kartes ir viegli pielāgot dažādiem līmeņiem, jo skolotājs var izvēlēties skolēnu vecumam un spējām piemērotākos elementus. Sākumā bērniem būtu jāgūst pieredze, nosakot pamatelementus vienkāršos stāstos – piemēram, pasakās –, pirms pāriet pie sarežģītākiem tekstiem ar plašāku elementu klāstu.

Lasi, met un atstāsti

Šī vienkāršā nodarbe ir jautrs veids, kā bērnu grupai atkārtot nesen izlasīto tekstu. Spēle sākas ar to, ka skolēns met metamo kauliņu. Uzmestais skaitlis atbilst jautājumu sarakstam par konkrētiem stāsta elementiem. Piemēram, skolēns uzmet 3, kas atbilst jautājumam par darbības vidi un laiku, piemēram: Kur un kad šis stāsts norisinājās? Pēc tam skolēns atbild pēc iespējas detalizētāk, atsaucoties uz tekstu. Šo aktivitāti var viegli pielāgot, palielinot jautājumu skaitu un sarežģītību, kā arī iekļaujot plašāku elementu loku. Par katru elementu var sagatavot arī vairākus jautājumus.

Izvēlies daļu

Šī aktivitāte lieliski der, strādājot pāros. Katram skolēnam ir stāsta eksemplārs. Uz kartītēm tiek uzrakstīti dažādi stāsta elementi: tēls, darbības vieta un laiks, gaisotne, tonis utt. Skolēni pēc kārtas velk kartīti, rūpējoties, lai pārinieks neredzētu, kurš elements ir izvēlēts. Pēc tam skolēnam ir jānolasa īss fragments no stāsta, kas atbilst šim elementam. Pāriniekam jācenšas uzminēt šis elements. Kad pārinieks ir pareizi atpazinis stāsta elementu, ir viņa kārta vilkt kartīti.

Stāsta grafiks

Šī aktivitāte vislabāk noder, lai atspoguļotu sižeta apakšelementus, piemēram: ievadu, darbības kāpinājumu, konfliktu, kulmināciju, darbības atrisinājumu un nobeigumu. Stāsta grafiks darbojas kā vienkārša koordinātu sistēma, kur uz x ass hronoloģiskā secībā izvietoti iepriekš minētie elementi atbilstoši to parādīšanās brīdim tekstā. Savukārt y ass apzīmē spriedzes un aizrautības līmeni, kur dramatiskākie punkti atrodas augstāk. Skolēni atzīmē šos punktus katram elementam. Piemēram, stāsta ievads (kas parasti ietver norises vietas aprakstu, tēlu iepazīstināšanu utt.) spriedzes ziņā atradīsies diezgan zemu, bet spriedze pakāpeniski pieaugs līdz pat kulminācijai, pirms nedaudz nolaisties līdz nobeigumam.

Šeit jūs varat uzzināt vairāk par to, cik nozīmīgas ir grāmatas un lasīšana pirmsskolas vecuma bērniem!