Lasīšana bērniem: „miljona vārdu plaisa”

Ieguvumi no lasīšanas bērniem ir diezgan labi zināmi, taču lasīšanas patieso nozīmi palīdz saprast šāda statistika:

Mazi bērni, kuriem vecāki lasa piecas grāmatas dienā, bērnudārzā ienāk, dzirdējuši par aptuveni 1,4 miljoniem vārdu vairāk nekā bērni, kuriem vecāki nekad nelasa priekšā.

Ohaio štata universitātes Kreina Agrīnās bērnības pētījumu centrs (Crane Center for Early Childhood Research)

Ekspresīvā un receptīvā vārdu krājuma prasmju atšķirības maziem bērniem viegli izskaidro šo miljona vārdu plaisu. Tā arī veicina bērnu lasīšanas grūtības un nabadzīgu vārdu krājuma lietojumu.

Ko darīt, ja jūsu bērns vienkārši nevēlas lasīt piecas grāmatas dienā? Pētījumā tālāk teikts, ka „pat bērni, kuriem lasa tikai vienu grāmatu dienā, līdz 5 gadu vecumam dzirdēs par aptuveni 290 000 vārdu vairāk nekā tie, kuri regulāri nelasa grāmatas kopā ar vecākiem vai aprūpētāju”. Tas nozīmē, ka pat vienas grāmatas izlasīšana dienā būtiski ietekmē jūsu bērna mācīšanās ceļu.

Ir pašsaprotami, ka jo vairāk vārdu bērni iepazīst pirms skolas gaitām, jo sekmīgāk viņi apgūst lasīšanas un rakstīšanas prasmes. Tas notiek tāpēc, ka viņiem jau ir iepriekšējas zināšanas par šiem vārdiem, un viņi ar tiem nesastopas pirmo reizi. Jo biežāk jūs bērnu iepazīstināt ar dažādiem jēdzieniem un izskaidrojat tos, jo vieglāk tos izprast un saglabāt ilgtermiņa atmiņā.

Tātad – cik daudz vārdu?

Saskaņā ar nesenu pētījumu, kas publicēts žurnālā Journal of Developmental and Behavioral Pediatrics, lūk, cik daudz vārdu bērni būs dzirdējuši līdz 5 gadu vecumam:

• Nekad netiek lasīts priekšā: 4662 vārdi
• 1–2 reizes nedēļā: 63 570 vārdu
• 3–5 reizes nedēļā: 169 520 vārdu
• Tiek lasīts katru dienu: 296 660 vārdu
• Tiek lasītas piecas grāmatas dienā: 1 483 300 vārdu

Vārdu skaita kāpums starp „nekad netiek lasīts priekšā” un „5 grāmatas dienā” ir satriecošs. Jāatzīst, es nekad nebiju iedomājusies, cik milzīgu vārdu daudzumu bērni uztver, lasot tikai piecas grāmatas dienā. Protams, es zināju, cik svarīgi ir lasīt jau no mazotnes, bet – ak, kungs! Šie pētījumu dati ir patiesi pārsteidzoši!

Lasīšanas nozīme bērniem

Kādā pretrunīgi vērtētā 1992. gada pētījumā tika apgalvots, ka bērni, kuri aug nabadzībā, sarunās līdz 3 gadu vecumam dzird par aptuveni 30 miljoniem vārdu mazāk nekā bērni no labvēlīgākas vides. Pētījumā tālāk tika norādīts, ka bērni, kuri aug augstāka sociālā statusa vecāku ģimenēs, dzird vidēji 45 miljonus vārdu, bet vidusmēra bērns strādnieku šķiras ģimenē dzird 26 miljonus vārdu. Bērni, kuru ģimenes saņem pabalstus, dzird apmēram 13 miljonus vārdu. Citos pētījumos kopš tā laika secināts, ka šī 30 miljonu vārdu plaisa varētu būt daudz mazāka vai pat nepastāvēt.

Cits pētījums parādīja, ka 86–98% bērna vārdu krājuma vārdu bija atrodami arī viņu vecāku vārdu krājumā. Ko tas mums pasaka? Bērni klausās, ko mēs sakām. Neatkarīgi no tā, vai runājam tieši ar viņiem vai nē, viņi apgūs šos vārdus.

Kāda ir atšķirība starp sarunāšanos un grāmatām?

Kā logopēds es bieži sastopu vecākus, kuri jautā: „Nu, bet es taču ar viņu runāju, vai ar to nepietiek?” Īsā atbilde ir – nē... ar to nepietiek. Iemesls ir tāds, ka grāmatās lietotais vārdu krājums ir sarežģītāks un specifiskāks, salīdzinot ar to, ko mēs izmantojam ikdienas sarunās ar saviem mazuļiem.

Piemēram, manas meitas mīļākā lasāmviela apmēram 3 mēnešus bija grāmata par zirnekļiem. Jā, es zinu... diezgan nepatīkami. Šajā grāmatā bija tādi vārdi kā „zirnekļveidīgais”, „vēders”, „žokļi” un „leknie meži”. Es nekad nebiju lietojusi šos vārdus ikdienas sarunās ar viņu. Kad viņa vairs negribēja lasīt šo grāmatu un pārgāja uz Moanu (par laimi), viņa man negaidīti mēdza pajautāt par zirnekļa vēderu. Biju pārsteigta, ka viņa to atcerējās. Nedaudz vēlāk pa televizoru rādīja filmu „Bītldžūss” (Beetlejuice). Filmas sākumā bija redzams zirneklis, un viņa teica: „Paskaties, mammīt, zirnekļveidīgais!”

Tas mani aizved pie nākamās atziņas... Tas, ka jūsu bērns uzreiz nepasaka vārdu, nenozīmē, ka viņš nesaprot un nesaglabā šo informāciju. Dažkārt bērniem vārdi jādzird daudzas reizes, lai tie patiešām „nosēstos”. Apmēram mēnesi pēc tam, kad bijām beiguši lasīt zirnekļu grāmatu, mana meita sāka atkārtot vārdus no tās un spēja vispārināt informāciju, skatoties filmu.

Logopēda pieredze

Es nostrādāju par agrīnās iejaukšanās terapeitu apmēram piecus gadus. Šajā laikā esmu sadarbojusies ar visdažādākajām ģimenēm no atšķirīgiem ekonomiskajiem slāņiem. Viens no bērniem, ar ko strādāju, bija 2 gadus veca meitenīte, kuras ģimene runāja tikai spāņu valodā. Viņa apmeklēja angļu valodas bērnudārzu un sekmīgi neapguva nevienu no abām valodām.

Nodarbības beigās, sniedzot ieteikumus ģimenei, es apjautājos par grāmatu lasīšanu. Es zināju, ka viņiem mājās grāmatu nav, jo viņu ienākumu līmenis droši vien tika uzskatīts par zemāku par nabadzības slieksni. Ar tulka palīdzību es uzsvēru, cik svarīgi ir lasīt meitenītei vismaz 2 grāmatas dienā, lai palīdzētu iepazīt valodu. Mamma tiešām aizveda viņu uz bibliotēku, lai izvēlētos divas grāmatas mūsu nākamajai nodarbībai.

Meitenītei tas ĀRKĀRTĪGI patika. Patiesībā viņa atkal un atkal deva man šīs grāmatas, lai es tās lasītu priekšā. Mēs turpinājām to darīt katras nodarbības beigās, un viņa sāka runāt. Līdz brīdim, kad viņai apritēja trīs gadi un noslēdzās dalība agrīnās iejaukšanās programmā, viņa jau runāja īsās frāzēs.

Es zinu, ka mēs kā vecāki esam aizņemti un ir grūti atrast tam laiku. Varu pastāstīt, kas palīdz man. Mēs sākām lasīt savai meitai priekšā, kad viņai bija aptuveni 9 mēneši, un lasījām pēc iespējas vairāk grāmatu, kamēr viņa izdzēra savu vakara pudelīti. Mēs joprojām lasām viņai pirms gulētiešanas. Tagad viņa pati izvēlas savas grāmatas, kas visu padara vēl aizraujošāku.

Sāciet iekļaut lasīšanu savā vakara rituālā! Bērniem patīk un ir nepieciešama noteikta kārtība, un ar laiku viņi pie tās pieradīs. Izvēlieties grāmatas vai tēmas, par kurām zināt, ka bērnam tās patiešām interesē.