Kā nepieļaut, ka bērni lieto rupjus vārdus

Es nekad neaizmirsīšu pirmo reizi, kad dzirdējām, kā mūsu meita lamājas. Mēs ar manu vīramāti un svaini braucām mājās no Bronksas zoodārza. Mūsu meitai Norai bija mazliet vairāk nekā divi gadi, un lielāko daļu brauciena viņa bija diezgan klusa. No zoodārza izbraucām tieši sastrēgumstundā, un vīram pēkšņi nācās strauji nobremzēt. No aizmugurējā sēdekļa atskanēja maza balstiņa: „Ak, sūds.” Mēs saskatījāmies, un es atceros, ka teicu: „Vai viņa tikko to pateica?” Mēs neizrādījām nekādu reakciju, lai nepievērstu tam uzmanību, taču pēc brīža vīram atkal nācās strauji nobremzēt, un viņa pateica to pašu. Mēs tūlīt viņu norājām par šī vārda lietošanu un paskaidrojām, kāpēc tā teikt nevajadzētu.

Mēs ar vīru ļoti piedomājam pie tā, ko sakām bērnu klātbūtnē, it īpaši kopš viņi iemācījušies atkārtot dzirdēto. Mēs visu laiku domājām, kur un kad viņa bija dzirdējusi vārdu „sūds”. Viena no viņas mīļākajām filmām ir „Ghostbusters”. Nezinām, kāpēc, bet viņai TĀ ĻOTI PATĪK. Filmas beigās viens no spoku medniekiem saka: „Ak, sūds.” Sapratām, ka tieši tur viņa šo vārdu bija iemācījusies.

Varu teikt, ka viņa šo vārdu droši vien atkārtoja vēl vairākas reizes, pirms beidzot saprata, ka to teikt nevajadzētu. Mēs allaž reaģējām vienādi un izmēģinājām dažus no paņēmieniem, kurus minēšu turpmāk. Tagad viņai ir 3 gadi, un viņa citiem mēdz teikt: „Tas ir slikts vārds, tā nesaki.”

Kāpēc tā notiek?

Es zinu, ka pirmā reize, kad dzirdat savu mazuli lamājamies, var būt īsts šoks. Dažreiz bērni tā dara, jo vienkārši iepazīst valodu. Viņi nezina, ko šis vārds nozīmē, tāpēc gaida jūsu reakciju un skaidrojumu, lai varētu mācīties.

Vēl viens iemesls, kāpēc bērni lamājas, ir jūsu reakcija. Mēs zinām, ka bērni turpina darīt to, kas izraisa spēcīgu reakciju. Viņi mums uzzīmē zīmējumu, mēs priecīgi reaģējam, un viņi zīmē vēl. Mēs aizliedzam kaut ko darīt, un viņi pārbauda robežas, lai redzētu, cik tālu drīkst iet. Tāpat ir arī ar lamāšanos. Tas, kā jūs reaģējat, ietekmēs bērna turpmāko rīcību.

Ko darīt, ja tā notiek?

Viens no svarīgākajiem ieteikumiem, ko varu jums dot, ir saglabāt mieru. Mazi bērni bieži lamājas, jo iepazīst valodu. Viņi var izmēģināt jaunu vārdu, lai saprastu, ko tas nozīmē. Dažkārt rupji vārdi pasprūk nejauši, kad bērni mācās izrunāt vārdus. Bērni var arī mēģināt paust kādas jūtas, piemēram, neapmierinātību. Vai arī viņi vienkārši pasaka šo vārdu, jo tas šķiet smieklīgs vai izraisa reakciju. Bērni, iespējams, lamāšanās laikā arī atdarina citus.

Viens no iedarbīgākajiem veidiem, kā tikt galā ar lamāšanos, ir to pilnībā ignorēt. Bieži bērni lamājas, lai pievērstu sev uzmanību, tāpēc, ja nereaģēsim, viņi sapratīs, ka nesaņem nekādu atbildes reakciju, un pārstās lamāties.

Parasti mazuļiem un pirmsskolas vecuma bērniem nav jāskaidro rupjo vārdu nozīme. Viņi ir pārāk mazi, lai saprastu dažu biežāk lietoto lamu vārdu jēgu. Pietiek vienkārši pateikt: „Tas nav jauks vārds.” Bērni, kas vecāki par četriem gadiem, no vienkārša skaidrojuma var gūt labumu.

Ja domājat, ka bērns, iespējams, saprot šī vārda nozīmi, varat pajautāt, ko, viņaprāt, tas nozīmē. Pēc tam vispārīgi paskaidrojiet, kāpēc to nav pieņemami lietot. Piemēram, varat teikt: „Tas ir vārds, ar ko apzīmē kakas, un to nav jauki lietot.”

Ja bērns turpina lamāties, iespējams, jādomā par ilgtermiņa risinājumiem. Aprunājieties ar visiem pieaugušajiem savās mājās un vienojieties, kurus vārdus un izteicienus drīkst lietot. Piemēram, dažās ģimenēs ir pieņemami teikt „Ak, Dievs!”, bet citus vārdus lietot nedrīkst. Mēs meitai neļaujam teikt „ak, velns”, taču citās ģimenēs tas varētu būt pieņemami.

Nosakiet noteikumus! Ja jūsu ģimenē ir noteikumi par lamāšanos, jums būs vieglāk norādīt, kad bērns lieto nepieņemamus vārdus. Piemēram, varat teikt: „Lūdzu, pasaki ko jaukāku” vai „Mēs tādus vārdus nelietojam.” Bērniem ir vieglāk saprast noteikumus, ja tie par lamāšanos attiecas gan uz pieaugušajiem, gan bērniem. Ja vēlaties, lai bērni nelamājas, arī jums un citiem pieaugušajiem mājās jāizvairās no rupju vārdu lietošanas.

Vēl daži ieteikumi, kā veicināt cieņpilnu saziņu un mazināt lamāšanos ģimenē:

• Ja jums ir grūti pārstāt lamāties, izdomājiet citus vārdus, ko lietot, un citus veidus, kā tikt galā ar sarežģītām situācijām. Piemēram, lamuvārda vietā varat teikt: „Esmu ļoti neapmierināts vai dusmīgs.” Tā jūs rādīsiet labāku piemēru, kā paust savas jūtas.
• Uzslavējiet bērnu, kad pamanāt, ka viņa dusmas vai neapmierinātību pārvalda piemērotā veidā. Piemēram, ja bērns jums pastāsta, ka rotaļu biedrs viņu kaitināja, lietojot rupjus vārdus, uzslavējiet viņu par to, ka viņa aizgāja prom no šīs situācijas un pati nelietoja šādus vārdus.
• Pievērsiet uzmanību tam, ko bērns skatās, klausās un ar ko spēlējas. Tas nozīmē pieskatīt bērnu un pārbaudīt vecuma ierobežojumus TV pārraidēm, filmām, citiem multivides materiāliem un mūzikai. Ieteicams arī novietot televizoru, datorus un citas ierīces tādā mājas vietā, kur tās varat viegli pārredzēt.