Kā rīkoties ar izvēlīgiem ēdājiem un nepatiku pret ēdienu

Tālāk sniegts īss pārskats par to, kā rīkoties, ja bērnam ir nepatika pret noteiktiem ēdieniem vai viņš ir izvēlīgs ēdājs. Ja bērnam ir grūtības ar ēšanu, ļoti iesaku vērsties pie logopēda. Turklāt ne visi logopēdi strādā ar ēšanas terapiju, tāpēc jums būs jāveic izpēte un jāuzdod jautājumi ikvienam, ar ko sazināsieties!

Kādas ir izvēlīgu ēdāju un nepatikas pret ēdienu pazīmes

Vecāki par izvēlīgiem ēdājiem dēvē 20–50% bērnu. Kādu dienu bērnam var ļoti garšot banāni, bet jau nākamajā dienā viņš var rīstīties un tos izspļaut. Jūs neesat vieni. Mēģiniet saprast, kad šāda uzvedība vienkārši liecina par bērna patiku vai nepatiku pret noteiktiem ēdieniem un kad tā jau var liecināt par nepatiku pret ēdienu.

Kādas ir galvenās pazīmes, kas liecina par nepatiku pret ēdienu? Pazīmes var izpausties dažādā smaguma pakāpē, un tās var nebūt novērojamas katram bērnam.

1. Bērns sāk rīstīties, tiklīdz ēdiens ir ielikts mutē;
2. Cieši sakniebj lūpas un neļauj mutē ielikt dakšiņu vai karoti;
3. Izspļauj ēdienu, to nesakošļājot un nesamīcot mutē; 
4. Ēdienreižu laikā sarīko dusmu lēkmi;
5. Ēd ļoti ilgi vai vispār atsakās ēst.

Daži no jums, to lasot, varētu nodomāt: “Jā, mani bērni tā dara katru vakaru, ko man tagad darīt?” Vispirms iesaku pieiet ēdienam tāpat, kā to darītu logopēds nodarbībā. Lai mazinātu jutīgumu pret ēdienu, jāievēro noteikti soļi. Iepazīstinot bērnu ar jaunu ēdienu, veiciet tālāk norādītos soļus norādītajā secībā. 

Kā iepazīstināt ar jauniem ēdieniem

1. Ļaujiet bērnam pieskarties ēdienam. Šajā brīdī bērnam tas vēl nav jāliek mutē. Vispirms viņam jābūt gatavam ēdienam pieskarties, tikai tad viņš ļaus to pietuvināt mutei. 
2. Kad bērns ir gatavs pieskarties ēdienam, ļaujiet viņam to pasmaržot. Aiciniet bērnu to paturēt rokās un pastāstīt, kādu smaržu viņš sajūt. Varat pierakstīt gan to, ko bērns apraksta, gan to, kāda, viņaprāt, būs ēdiena garša. 
3. Kad bērns ēdienu ir pasmaržojis, aiciniet viņu to nolaizīt. Šajā brīdī viņam tas nav jāliek mutē vai jākošļā. Šajā posmā bērniem bieži rodas grūtības, un tas ir pilnīgi normāli. Ir svarīgi uz dažām dienām atgriezties pie iepriekšējā soļa un pēc tam mēģināt vēlreiz.
4. Kad bērns ir gatavs ēdienu nolaizīt, ir pienācis laiks to ielikt mutē. Arī šoreiz ēdiens nav jākošļā vai jānorij. Ja bērns vēlas, lieliski! Ja ne, viņš to var vienkārši izspļaut, bet nākamajā reizē varat mēģināt to sakošļāt. 
5. Pēdējais solis ir ēdiena sakošļāšana un norīšana. Nebrīnieties, ja sākumā bērns rīstīsies. Arī tas ir pilnīgi normāli. Uz brīdi atkāpieties un pamēģiniet vēlāk. 

Ko darīt, ja bērns vispār neēd?

Bērni ēd, kad ir izsalkuši. Nav jēgas radīt stresu sev un bērnam, mēģinot ar varu iedabūt viņam ēdienu mutē. Ja bērns pieņemas svarā un aug, viņš saņem pietiekami daudz uzturvielu. Varbūt nepieciešams dot dažādus vitamīnus, taču par to jākonsultējas ar bērna pediatru.

1. Sadaliet atbildību

Jums kā vecākiem ir pienākumi, kas saistīti ar bērna barošanu. Arī bērnam ir savi pienākumi.

• Jūs nosakāt, ko, kur un kad pasniegt ēst.
• Bērns izlemj, vai ēst un cik daudz ēst.

2. Piedāvājiet dažādus vecumam piemērotus ēdienus

Ēdienreižu laikā bērnam vajadzētu izvēlēties no dažādiem produktiem, piemēram, dārzeņiem, augļiem, olbaltumvielas saturošiem produktiem un cieti saturošiem produktiem. Ģimenes ēdienkarti nevajadzētu ierobežot tikai ar bērna iecienītākajiem ēdieniem. Bērnam kāds ēdiens, iespējams, jāpiedāvā pat 15 reizes, pirms viņš to pamēģinās.

3. Ierobežojiet kalorijām bagātus dzērienus

Bērns var neēst jūsu piedāvātos ēdienus, ja ar sulu, limonādi vai pienu uzņem pārāk daudz kaloriju. Ja bērns izdzer pārāk daudz, viņš, visticamāk, ēdīs maz.

Ierobežojiet bērna sulas daudzumu līdz 4 uncēm un piena daudzumu līdz 24 uncēm dienā. Bērniem nav ieteicams dzert limonādi. Vairāk informācijas jautājiet bērna pediatram. 

4. Ievērojiet ēdienreižu grafiku

Gan uzkodas, gan pamatēdienreizes ir svarīgas augošu bērnu uzturam. Noteikts brokastu, rīta uzkodas, pusdienu, pēcpusdienas uzkodas, vakariņu un vakara uzkodas grafiks palīdz bērniem saprast, ka ēdiens būs pieejams ik pēc divām vai trim stundām un viņi nepaliks izsalkuši. Nedodiet bērnam ēdienu starp noteiktajām ēdienreizēm.

Ja bērns izvēlas izlaist ēdienreizi vai uzkodu, viņš var pagaidīt līdz nākamajai paredzētajai ēdienreizei pēc pāris stundām. Ja bērns atsakās ēst, palūdziet viņam pasēdēt pie galda, līdz lielākā daļa ģimenes ir beigusi ēst, protams, saprāta robežās. Tā mēs darām ar savu trīsgadīgo meitu! 

5. Rūpējieties, lai ēdienreizes būtu patīkamas

Barojot bērnu, vienmēr jāņem vērā ēdienreizes atmosfēra. Sarunām jābūt patīkamām, ēšanas vietai — tīrai un gaišai, bet traucēkļiem — pēc iespējas mazāk. Ēdienreizes nav laiks televizora skatīšanai vai strīdiem. Mēs neļaujam bērniem ēšanas laikā skatīties televizoru, izņemot īpašus gadījumus!

6. Pieņemiet bērna ēšanas īpatnības 

Katram ir savas ēšanas īpatnības. Bērns var ēst sviestmaizi, kas sagriezta trijstūros un kam nogriezta garoza, bet atteikties no tās pašas sviestmaizes, ja tā sagriezta kvadrātos un garoza nav nogriezta. Bērns var ēst mazus brokoļu gabaliņus, bet izvairīties no to kātiem.

Ēdieni, ko bērns ēd šodien, rīt viņam var negaršot. Ir svarīgi saprast, ka bērns dažādās dienās var atšķirīgi reaģēt uz vienu un to pašu ēdienu. Nepiedāvājiet tā vietā citu ēdienu.

7. Nekļūstiet par pavāru, kas gatavo ēdienu pēc pasūtījuma

Kā mamma saprotu, ka šo ieteikumu var būt grūti ievērot. TAČU, ja bērnam negaršo vai viņš neēd ēdienu, ko esat pagatavojuši maltītei vai uzkodai, nekas. Centieties neļauties kārdinājumam atgriezties pie plīts un pagatavot ēdienu, ko zināt — bērns ēdīs.

Ja bērns atsakās no maltītes vai uzkodas, pēc dažām stundām būs nākamā ēdienreize, un viņam vajadzētu spēt līdz tai pagaidīt. Ja bērni ir izsalkuši tāpēc, ka paši izvēlējušies neēst, nākamajā reizē viņi, visticamāk, ēdīs to, kas tiks piedāvāts.

8. Negatavojiet desertu pēc katras ēdienreizes

Deserts nav jāpiedāvā pēc katras ēdienreizes vai pat katru dienu. Ja deserts ir pieejams, ņemiet vērā šos ieteikumus:

• Ja bērnam liek apēst visu maltīti, pirms viņš var saņemt desertu, viņš var būt jau paēdis, bet, visticamāk, desertu tik un tā apēdīs.
• Ja bērns atsakās ēst, deserta atņemšana nav risinājums. Bērns iemācīsies vērtēt desertu augstāk par uzturvielām bagātākiem ēdieniem, un tas var ietekmēt viņa ēšanas paradumus uz visu mūžu.
• Ja bērns steidzas pabeigt maltīti, lai tiktu pie deserta, pamēģiniet piedāvāt desertu kopā ar maltīti.

Pamēģiniet šos ieteikumus, lai noskaidrotu, vai tie palīdz bērnam ar prieku ēst veselīgi un veidot labākus ēšanas paradumus. Tas atvieglos maltīšu plānošanu, mazinās cīņu par varu un, cerams, palīdzēs nodrošināt veselīgas maltītes un veselīgus bērnus.