Mūzika veicina bērna runas attīstību

Pētījumi un medicīnas speciālisti ir vienisprātis, ka mūzika lieliski palīdz mācīties un iegaumēt. Es varu nodziedāt ikvienu vārdu no populārām 90. gadu dziesmām un noskaitīt apdrošināšanas reklāmās dzirdētos tālruņa numurus, taču man ir grūti atcerēties vietējās aptiekas tālruņa numuru (lai gan esmu to izmantojis vairākas reizes) vai atcerēties pārtikas produktus, ko TIKKO pierakstīju iepirkumu sarakstā un pēc tam, protams, atstāju mājās. Jā, mūzika ir spēcīga, tāpēc to bieži izmanto terapijā.

Tāpēc arī lietotnē Speech Blubs ir dziesmas bērniem. Sāciet ar lietotni Speech Blubs, lai iemācītu mazajiem priecīgas, jautras dziesmas sadaļā “Dziedi līdzi”. Klausieties Speech Blubs mācību dziesmas bērniem:

https://www.youtube.com/watch?v=KYBweuYteqc&list=PLUBgqfSoT8lNoXsoSgkSmCIK-cymlwg1E&index=7

Bet kā tas palīdz bērniem attīstīt valodu?

Jau kopš dzimšanas bērniem patīk klausīties mūziku un ritmu. Nav svarīgi, vai jūs dziedat bērnudārza dziesmiņas, šūpuļdziesmas, lasāt stāstu vai dzejoli, kratāt mūzikas instrumentus vai vienkārši runājat ar bērnu. Zīdaiņi un mazi bērni pievērš uzmanību intonācijai, ritmam un runas paraugiem. Tādējādi mijiedarbība starp jums un bērnu kļūst par “abu smadzeņu pusložu kopīgu pieredzi”.

Mūzika stimulē smadzenes, kas ir gatavas mācīties un veicināt valodas attīstību (un te sākas zinātne...), jo mūzikai un valodniecībai ir kopīgs neironu tīkls. Šo tīklu veido smadzeņu nervu šūnas, ko sauc par neironiem. Neironi izmanto elektriskus un ķīmiskus impulsus, lai smadzenēs pārraidītu un apstrādātu informāciju. Mūzika aktivizē šos neironus un iesaista daudzas smadzeņu daļas, veicinot sinapšu augšanu. Tāpēc muzikālā pieredze ir kā vingrinājums smadzenēm. Tas ir svarīgi mācībām, koncentrēšanās spējai, atmiņai un valodai. Turklāt mūzikas ietekmē smadzenes izdala laimes hormonu — dopamīnu. Un laimīgas smadzenes mācās labāk!

Tagad jūs zināt, kā mūzika palīdz attīstīt valodu, bet ko jūs varat darīt?

Dziediet!!!!! Dziediet skaļi. Dziediet lēni. Dziediet katru dienu. Nav svarīgi, vai dziedat šķībi vai izdomājat paši savas melodijas... vienkārši dziediet bērnam.

Ir pierādīts, ka regulāra bērnudārza dziesmiņu un šūpuļdziesmu dziedāšana veicina valodas apguvi un komunikācijas prasmes.

Ikreiz, kad dziedat, bērni attīsta izpratni par sintaksi (vārdu secību), papildina vārdu krājumu un apgūst runas paraugus.

Šie paraugi bieži atkārtojas, aizrauj bērnus un ir veidoti tā, lai mazie apgūtu vārdu krājumu, gramatiku un pareizu izrunu. Bērni jau agrā vecumā iesaistās mūzikā un uz to reaģē, tāpēc dziedāšana ir lieliska iespēja bērnam attīstīt un vingrināt pirmsvalodas prasmes, tostarp darbību un vārdu atdarināšanu, acu kontaktu, balss rotaļas, laika izjūtu, uzmanību un klausīšanos, kā arī verbālās (dziesmas vārdi) un neverbālās (darbības) valodas izpratni.

Dziediet lēni, lai bērns savā tempā varētu apgūt kustības, vārdus un ritmu un viegli dziedāt līdzi. Tas arī dod bērnam laiku paredzēt, kas notiks tālāk.

https://www.instagram.com/p/B7188iyhKkf

Noskatieties video, lai redzētu, kā mūziku var izmantot logopēdijā.

Ļaujiet bērnam pateikt trūkstošos vārdus!

Kad bērns būs iepazinis bērnudārza dziesmiņas un dziesmas, apstājieties un pagaidiet, lai viņš aizpildītu pauzi ar žestu, skaņu vai vārdu. Uzreiz atsaucieties uz bērna mēģinājumu aizpildīt pauzi un uzmanīgi vērojiet — tas var būt tikai smaids vai gaidošs skatiens, kas aicina jūs turpināt.

Piemēram, nodziediet dažus pirmos vārdus: “Mirdzi, mirdzi, mazā...” un tad pagaidiet... ja vajag, domās noskaitiet līdz 10.

Gaidīšana dod bērnam iespēju mijiedarboties un sazināties ar jums, attīstot svarīgas agrīnās sociālās prasmes, piemēram, kārtas gaidīšanu un acu kontaktu.

Izklaidējieties un ākstieties — apzināti “kļūdieties” un dziediet nepareizos vārdus, tad nogaidiet bērna reakciju un kopā pasmejieties. Bērniem šī spēle bieži patīk, un viņi vēlas, lai “kļūdu” atkārto atkal un atkal. Iespējams, jums šī spēle apniks ātrāk nekā bērnam, taču turpiniet... atkārtošana ir lielisks veids, kā bērnam vingrināt jaunas prasmes un sazināties.

Muzicēšana kopā ar bērniem: troksnis vai mācīšanās?

Kustēšanās mūzikas pavadībā, spēlēšana ar instrumentiem (tos var izgatavot mājās), kā arī rekvizītu vai leļļu izmantošana dod jebkura vecuma bērniem iespēju attīstīt gan lielo, gan sīko motoriku un atdzīvināt priekšmetus, stāstus un iztēli.

https://www.youtube.com/watch?v=pUcVA9BnSCY

Pat pavisam maziem bērniem ir lieliska ritma izjūta! Jautra muzicēšana ar dažādiem trokšņiem, praktizējot un atbalstot bērna interesi, var atklāt viņa talantu.

Muzicēšana ir daudz vairāk nekā tikai trokšņošana. Zvaniņu kratīšana, dauzīšana pa katlu vākiem ar koka karotēm un klaudzināšana pa galdu ir veids, kā bērns pauž savas idejas un emocijas, attīsta radošumu un pilnveido dzirdes informācijas apstrādes un klausīšanās prasmes.

Vēl viens ieguvums — kustēšanās mūzikas pavadībā veido daļu no ieteicamajām trim stundām fizisko aktivitāšu dienā, palīdz bērniem iepazīt savu ķermeni un uzlabo līdzsvaru, telpisko uztveri, koordināciju un fizisko formu.

Mūzikas un kustību apvienošana iesaista lielāko daļu mūsu maņu un veicina pozitīvāku un veiksmīgāku mācīšanos. Iekļaujot mūziku un kustības ikdienas nodarbēs, piemēram, mazgājoties vannā vai lasot stāstu, rodas daudz iespēju mācīties un mijiedarboties, kā arī labāk izprast ikdienas rutīnu.

Pamēģiniet dziedāt par savām darbībām, piemēram, “tā mēs tīrām zobus, mazgājam seju un rokas, uzvelkam zeķes”, izmantojot melodiju dziesmai “Mulberry Bush”, lai ikdienas darbi kļūtu jautrāki (un bērns labprātāk iesaistītos).

Brīnišķīgākais mūzikā ir...

Tā ir vispusīga, daudzmaņu pieredze — bērni var pieskarties, klausīties, skatīties, kustēties un iesaistīties, tādējādi attīstot valodas, muzikālās un fiziskās spējas. Neaizmirsīsim arī ietekmi uz labsajūtu: ikvienas muzikālās pieredzes laikā smadzenes izdala dopamīnu (to laimes hormonu).

Ko vēl gaidāt?! Paņemiet karotes un katlu vākus, dejojiet, dziediet, priecājieties un kopā radīsim troksni, lai palīdzētu visiem bērniem sazināties un mācīties.