Pirmais dzīves gads: garīgā un fiziskā attīstība

Tāpēc bērni pirmajā pusotrā dzīves gadā piedzīvo niķīgus periodus jeb “attīstības lēcienus”. Lai uzzinātu vairāk par garīgās un fiziskās attīstības lēcieniem, ļoti iesaku lejupielādēt lietotni “The Wonder Weeks.” Es šo programmu izmantoju savai meitai un pašlaik izmantoju arī dēlam. Pats labākais — tā ir bez maksas!

Šī emuāra mērķis ir izskaidrot, kas patiesībā notiek bērna ķermenī pirmajā dzīves gadā!

Smadzenes

Vispirms parunāsim par smadzenēm. Daudzi nezina, ka jaundzimušo smadzenes ir tikai 25% no to galīgā izmēra pieaugušā vecumā. Pirmajos dzīves gados tās izaug līdz aptuveni 80% no pilnā izmēra! 

Smadzeņu mielinizācija sākas aptuveni sestajā grūtniecības mēnesī in utero. Šis process ir plaši pētīts un cieši saistīts ar runas un valodas, kā arī kognitīvo spēju attīstību. Šajā procesā šūnas spēj ātri pārsūtīt informāciju uz citām ķermeņa daļām un no tām, piemēram, uz nerviem. Tas arī ļauj veikt sarežģītākus smadzeņu procesus, piemēram, saprast sarežģītu informāciju.

Šī procesa izaugsme sasniedz maksimumu no dzimšanas līdz pirmā dzīves gada beigām un turpinās līdz pieauguša cilvēka vecumam.

Vernikes un Brokas apgabali turpina attīstīties un nobriest, taču pilnībā izveidojas tikai aptuveni 24 mēnešu vecumā. Šie divi apgabali galvenokārt ir atbildīgi par runas un valodas attīstību. Jebkādi šo apgabalu bojājumi vai nepietiekama attīstība izraisa runas spēju traucējumus. 

https://www.youtube.com/watch?v=03Xtiz_ikw4

Raudāšana un saziņa

Manam dēlam bija kolikas. Vairums cilvēku un arī pediatrs man teica, ka tās beigsies aptuveni 6 mēnešu vecumā.

Nu, visi kļūdījās. Viņam drīz būs 9 mēneši, un viņš TIKAI TAGAD sāk kļūt mierīgāks. Viņš tikai raudāja!

Lai gan reizēm tas var būt ļoti nomācoši, līdz gada vecumam zīdaiņi lielākoties sazinās ar raudāšanas palīdzību. Saskaņā ar McGlaughlin un Grayson (2003) datiem VAIRUMS zīdaiņu dienā raud šādu laiku:

• 1–3 mēneši = 90 minūtes, galvenokārt vakarā
•  4–6 mēneši = 64,7 minūtes, galvenokārt pēcpusdienā
•  7–9 mēneši = 60,5 minūtes, pēcpusdienā/vakarā 
• 10–12 mēneši = 86,4 minūtes, galvenokārt vakarā 
• Citi pētījumi liecina, ka pēc 10 mēnešu vecuma raudāšana samazinās (McGlaughlin & Grayson, 2003).

Jūs varētu jautāt, kāpēc raudāšana vispirms samazinās, bet pēc tam atkal pieaug. Lūdzu, atcerieties, ka visi bērni ir atšķirīgi. Pēc manas pieredzes raudāšana TIEŠĀM SAMAZINĀJĀS aptuveni 10 mēnešu vecumā.

Tas ir tāpēc, ka bērni kļūst patstāvīgāki un spēj ilgāk nodarbināt sevi paši. Iespējams, viņi jau rāpo un viņiem vairs nav tik ļoti nepieciešams, lai jūs nēsātu viņus apkārt vai izklaidētu. 

Pirmajā dzīves gadā zīdaiņi izdod tikai dažas skaņas. TAS IR NORMĀLI — tāpēc neuztraucieties, ka jūsu bērnam varētu būt runas aizture. Pirmajā dzīves gadā bērni izdod šādas skaņas:

1. /b/
2. /m/
3. /p/
4. /h/
5. /n/
6. /d/

Šīs skaņas parasti tiek savienotas ar patskaņiem. Piemēram, “mamma”, “tata”, “hai” ir īsi izteikumi, ko bērni varētu sākt lietot ap savu pirmo dzimšanas dienu. Mans dēls, kuram drīz būs 9 mēneši, prot pateikt “mamma”, “ha” (mums šķiet, ka viņš mēģina pateikt “hai”) un “ga”. Manā meitai aptuveni tādā pašā vecumā bija “da”, “ha” un “nana”.

 Tātad redzat — pat vienā ģimenē, pie vieniem un tiem pašiem vecākiem, bērnu pirmās bubināšanas skaņas bija atšķirīgas!

https://www.instagram.com/p/B9fMjzUH2hW/?utm_source=ig_web_copy_link

Motorika

Tikpat svarīgi kā runas attīstība ir tas, ka bērna kustību prasmes sāk ievērojami pilnveidoties. Pirmajā dzīves gadā bērniem parasti novēro šādu ar motorikas attīstību saistītu uzvedību:

• 0–2 mēneši = spēj fokusēt skatienu (kādu brīdi var skatīties jums sejā), paceļ galvu (guļot uz vēdera)
• 0–3 mēneši = sniedzas pēc priekšmetiem un satver tos 
• 0–4 mēneši = iegūst kontroli pār galvu 
• 0–5 mēneši = sēž ar atbalstu, liek priekšmetus mutē
• 0–6 mēneši  = labāk kontrolē žokļa kustības košļājot 
• 0–7 mēneši  = rāpo un pieceļas kājās, pieturoties 
• 0–8 mēneši  = darbojas ar priekšmetiem 
• 0–9 mēneši = īsu brīdi stāv, sit plaukstas 
• 0–10 mēneši = dzer no krūzītes 
• 0–12 mēneši  sper pirmos soļus (McLaughlin, 1998)

Zinu, ka to jau esmu teikusi vairākas reizes, taču katrs bērns ir unikāls un attīstās savā tempā. Nesteidziniet bērnu, bet dariet visu iespējamo, lai viņu iedrošinātu. Ja jums šķiet, ka bērns kādā no šīm jomām ievērojami atpaliek, svarīga ir savlaicīga palīdzība, tāpēc aprunājieties ar pediatru un, ja nepieciešams, lūdziet nosūtījumu pie speciālista!