Selektīvais mutisms: ievads vecākiem

Šajā rakstā uzzināsiet, kas ir selektīvais mutisms, kā to atpazīt un kādas ir tā ārstēšanas iespējas, kā arī iepazīsieties ar dažiem mītiem par šo traucējumu.

Šajā rakstā

• Kas ir selektīvais mutisms?
• Biežākie mīti
• Vai jūs uztrauc, ka jūsu bērnam varētu būt selektīvais mutisms?
• Biežākās ārstēšanas metodes un paņēmieni, ko izmanto veselības aprūpes speciālisti
• • Dažas grāmatas par selektīvo mutismu

Kas ir selektīvais mutisms?

Selektīvais mutisms ir trauksmes traucējums, kura gadījumā bērns nespēj runāt dažās situācijās (piemēram, klasē vai svešinieku klātbūtnē), bet mājās sazinās bez grūtībām. Tas parasti sākas agrā bērnībā — vecumā no 2 līdz 4 gadiem. Lai gan reti, bērnam selektīvais mutisms var attīstīties arī attiecībā uz noteiktiem ģimenes locekļiem, ja viņš tos neredz bieži. Runājot par šī traucējuma cēloņiem, daži pētnieki uzskata, ka nozīme var būt vides un ģenētiskajiem faktoriem.

Dažas pazīmes, ko varat novērot bērnam ar selektīvo mutismu:

• Bērns spēj brīvi runāt mājās, bet ne ar citiem (skolasbiedriem vai svešiniekiem);
• Izvairīšanās no acu kontakta;
• Baiļu situācijās bērnam nemainās sejas izteiksme;
• Sociāla izolēšanās vai noslēgšanās sevī;
• Kautrīgs temperaments;
• Pārmērīga pieķeršanās vecākiem vai aprūpētājiem;
• Trauksme, šķiroties no vecākiem;
• Saziņai ar citiem bērns izmanto neverbālus saziņas līdzekļus vai čukst.

Biežākie mīti

1. Selektīvais mutisms ir posms, ko bērni ar laiku pāraug.

Tas nav tiesa! Tas nav pārejošs posms un skar ne tikai bērnus. Tie ir trauksmes traucējumi, kas bez ārstēšanas var turpināties pusaudža un pieaugušā vecumā.

2. Selektīvais mutisms ir autisma forma.

Lai gan simptomi var līdzināties autismam, tie ir atšķirīgi traucējumi. Bērni ar selektīvo mutismu uzvedas atšķirīgi atkarībā no vides. Skolā viņi var nerunāt, bet mājās būt sabiedriski un runātīgi.

3. Bērniem šie traucējumi rodas nolaidības vai traumas dēļ.

Viens no bieži dzirdētiem maldīgiem priekšstatiem ir tas, ka bērniem selektīvais mutisms attīstās traumas dēļ. Pētījumi liecina, ka šāds mīts var kaitēt, jo tas var liegt bērnam saņemt atbilstošu palīdzību saistībā ar patieso cēloni — trauksmi. (Ja mutisms rodas pēctraumas stresa dēļ, bērns pārstāj runāt situācijās, kurās iepriekš viņam nebija grūtību sazināties.)

4. Visbeidzot, selektīvais mutisms ir runas vai valodas traucējums.

Tas nav runas vai valodas traucējums. Tomēr bērnam ar selektīvo mutismu var būt arī runas vai valodas traucējumi.

Vai jūsu bērns nerunā? Aizpildiet mūsu bezmaksas sākotnējās izvērtēšanas anketu un saņemiet padomus, kā viņam palīdzēt:

Vai jūs uztrauc, ka jūsu bērnam varētu būt selektīvais mutisms?

Ja jums ir bažas, ir ļoti svarīgi aprunāties ar bērna pediatru un citiem veselības aprūpes speciālistiem (logopēdu un psihologu). Pēc diagnozes noteikšanas var izmantot vairākas ārstēšanas metodes, lai palīdzētu bērnam. Tomēr to efektivitāte var būt atkarīga no vairākiem faktoriem, piemēram, no tā, cik ilgi bērnam ir šīs grūtības un vai viņam ir ar runu saistītas papildu grūtības.

Biežākās ārstēšanas metodes un paņēmieni, ko izmanto veselības aprūpes speciālisti

Lūk, jaunākā informācija par selektīvā mutisma ārstēšanu:

Kognitīvi biheiviorālā terapija jeb KBT ir terapeitisks paņēmiens, ko veselības aprūpes speciālisti izmanto, lai palīdzētu cilvēkam pievērst uzmanību tam, kā viņš uztver pats sevi.

Ekspozīcijas terapija (KBT veids) palīdz mazināt bailes, pakāpeniski pakļaujot bērnu situācijām, no kurām viņš baidās. Protams, var šķist, ka risinājums ir izvairīties no situācijām, kas bērnam izraisa trauksmi. Atzīsim — mēs paši tā rīkojamies. Taču tas nav risinājums, jo var vēl vairāk kavēt bērna uzvedības attīstību un pastiprināt trauksmi.

Stimulu pakāpeniska mazināšana ir paņēmiens, kurā bērnam ļauj sazināties ar kādu, ar ko viņš runā brīvi, un pēc tam pamazām iesaista arī citu cilvēku.

Dažos gadījumos vecākiem bērniem ar smagu trauksmi bieži lieto medikamentus.

Pozitīvs pastiprinājums ir vēl viens terapijā izmantots paņēmiens, kas mudina bērnu uz vēlamo uzvedību, piemēram, piedāvājot rotaļlietu, cepumu vai uzlīmes.

Logopēdija: Kā jau minēts, selektīvais mutisms nav runas traucējums. Tomēr bērnam līdztekus selektīvajam mutismam var būt arī valodas vai runas traucējumi — tādā gadījumā viņam būtu nepieciešama logopēdija.

Dažas grāmatas par selektīvo mutismu

• Kā palīdzēt bērnam ar selektīvo mutismu: praktiski soļi, lai pārvarētu bailes runāt autori Angela E. McHolm, Charles E. Cunningham un Melanie K. Vanier
• Majas balss grāmata autore Wen-Wen Cheng
• Selektīvā mutisma pārvarēšana: rokasgrāmata vecākiem autores Aimee Kotrba un Shari J. Saffer

Ja jums ir aizdomas, ka jūsu bērnam varētu būt selektīvais mutisms, ļoti svarīgi ir savlaicīgi sākt palīdzību. Sazinieties ar psihologu vai logopēdu, lai noskaidrotu, kā rīkoties tālāk. Rīkojoties pēc iespējas ātrāk, jūs varat palīdzēt bērnam pārvarēt grūtības.