Selektīvais mutisms vai kautrīgums?

Jūs šo uzvedību novērojat arī svešinieku un dažu ģimenes locekļu klātbūtnē. Kad par to runājat ar draugiem, viņi jums saka, lai neuztraucaties, jo, visticamāk, tā ir tikai fāze, kurai jūsu mazulis pāraugs, taču mātes intuīcija jums liek domāt citādi. Vai tā varētu būt nopietnāka problēma? Šajā rakstā aplūkosim, kā atšķirt selektīvo mutismu no kautrīguma.

Šajā rakstā

• Selektīvā mutisma un bērna kautrīguma definīcija
• Kādas ir galvenās atšķirības?
• Papildu resursi

Selektīvā mutisma un bērna kautrīguma definīcija

Selektīvais mutisms ir trauksmes traucējums, kura gadījumā bērns nespēj sazināties dažās situācijās (klasē vai svešinieku klātbūtnē), bet mājās runā bez grūtībām. Parasti tas sākas agrā bērnībā, vecumā no 2 līdz 4 gadiem. Pētnieki joprojām cenšas noskaidrot, kas varētu izraisīt selektīvo mutismu, tomēr daudzi uzskata, ka nozīme varētu būt vides un ģenētiskajiem faktoriem.        

Kā norādīts vietnē healthline.com, bērna kautrīgums savukārt ir baiļu vai diskomforta sajūta, ko izraisa citi cilvēki, īpaši jaunās situācijās vai svešinieku vidū.  Lai gan daudzi uzskata, ka daži bērni vienkārši piedzimst kautrīgi, pētījumi liecina, ka bērna kautrīgumu var ietekmēt gan sociālā pieredze, gan vecāki, kuri mēdz būt pārlieku sargājoši. 

Bieži vien ir grūti atšķirt selektīvo mutismu no kautrīguma. Tas ir tāpēc, ka bērnam ar selektīvo mutismu novēro līdzīgu uzvedību kā kautrīgam bērnam. Dažas no selektīvā mutisma pazīmēm ir:

• Raudāšana
• Sastingšana 
• Izvairīšanās no sabiedrības
• Izvairīšanās no acu kontakta vai acu kontakta trūkums
• Spēja brīvi runāt mājās, bet ne ar citiem (skolā vai svešinieku klātbūtnē). Bērns var arī sazināties neverbāli vai runāt ar citiem čukstus. 
• Kautrīgs temperaments un pārmērīga pieķeršanās vecākiem vai aprūpētājiem

Kādas ir galvenās atšķirības?

Kautrīgi bērni ar laiku pierod pie jaunām situācijām, bet bērni ar selektīvo mutismu — ne. Piemēram, kautrīgam bērnam var būt vajadzīga nedēļa, lai iejustos un sāktu runāt skolā, bet bērns ar selektīvo mutismu var palikt nerunīgs arī pēc vairākiem skolā pavadītiem mēnešiem. Turklāt bērniem ar selektīvo mutismu bieži ir ierobežota sejas izteiksme vai noteiktās situācijās viņi izskatās kā „briedis, ko apžilbinājušas lukturu gaismas”. Šie traucējumi ietekmē daudzas dzīves jomas — gan mācības, gan sociālo dzīvi. Ja tos neārstē, tie var saglabāties arī pieaugušā vecumā. 

Papildu resursi

Lai gan kautrīgam bērnam un bērnam ar selektīvo mutismu var būt līdzīgas iezīmes, tas nav viens un tas pats. Kautrīgumu bieži uzskata par personības iezīmi, savukārt selektīvais mutisms ir traucējums, kas ietekmē bērna spēju sazināties noteiktās situācijās. Ja joprojām raizējaties, ka jūsu bērnam varētu būt selektīvais mutisms, vispirms aprunājieties ar bērna pediatru un citiem veselības aprūpes speciālistiem. Pēc diagnozes noteikšanas bērnam var palīdzēt vairākas ārstēšanas metodes. Ja vēlaties uzzināt vairāk par selektīvo mutismu, ieskatieties šajos resursos:

• Helping Your Child with Selective Mutism — Angela E. McHolm, Charles E. Cunningham un Melanie K. Vanier
• Understanding Katie — Adrienne Wallage un Elisa Shipon-Blum
• Overcoming Selective Mutism: The Parent’s Field Guide — Aimee Kotrba un Shari J. Saffer
• The Selective Mutism Resource Manual — Maggie Johnson un Alison Wintgins