Vai man gaidīt, kad mans divgadnieks sāks runāt?

Ārsts teica, ka jūsu divgadnieks ar laiku sāks runāt, taču jūs uztraucaties. Runātā saziņā ietilpst nodoms, runas veidošana un saprašana.

Šajā rakstā

• Faktori, kas ietekmē runas aizturi 
• • Bērna audzināšana daudzvalodīgā ģimenē
  • Pārāk daudz laika pie televizora
  • Nepietiekama sociālā mijiedarbība
• Ko darīt, kamēr gaidu bērna pirmos vārdus? 
• • Mijiedarbojieties! Sarunājieties! 
• Bērnam adresētas runas īpatnības

Ja jūs daudz runājāt ar bērnu vēl pirms viņa dzimšanas, viņš valodu sapratīs daudz agrāk, nekā sāks runāt. Lai runa būtu saprotama, nepieciešama elpas kontrole: gaiss plūst no plaušām caur rīkli, kur veidojas skaņa, un pēc tam caur mutes un deguna dobumu, kur skaņa tiek pārveidota. Tas ir liels fizisks darbs divgadniekam, kurš vēl nekad nav mēģinājis izrunāt vārdu.

Valodas aizture parasti saistīta ar bērna runas aparātu, kas vēl attīstās, un/vai ilgāku runāto skaņu un vārdu apstrādi.

Ja jums vajadzīga profesionāla palīdzība un diagnostiskie izmeklējumi, lēmums gaidīt ir jūsu ziņā, pat ja ārsts to iesaka, jo ir tikai laika jautājums, kad jūsu bērns sāks runāt. Katra mazuļa runas attīstība ir atšķirīga, tāpēc neuztraucieties.

Faktori, kas ietekmē runas aizturi 

Pirms apspriežam, kā palīdzēt bērnam attīstīt runu mājās, aplūkosim dažus faktorus, kas var būt par iemeslu ilgākam reakcijas laikam un vispārējai runas aizturei. 

Bērna audzināšana daudzvalodīgā ģimenē

Ja mājās runā vairākās valodās, valodas apstrāde prasa vairāk laika. Bilingvālam bērnam informācijas apstrādei vajadzīgs ilgāks laiks nekā bērnam, kurš runā vienā valodā, tāpēc pirmie vārdi un teikumi parasti parādās vēlāk. Taču jūs, daudzvalodīgās ģimenes, nezaudējiet drosmi! Vairāku valodu lietošanai ir daudz kognitīvu ieguvumu, piemēram, vieglāk pārslēgties starp uzdevumiem, veikt vairākus uzdevumus vienlaikus, kā arī attīstīt radošumu un vēl citas prasmes!

Interesanti, ka bilingvāli bērni nesajauc runātās valodas, bet gan saprot, ka tās ir atšķirīgas un savstarpēji nesaistītas sistēmas. 

Pārāk daudz laika pie televizora

Vairāki pētījumi liecina, ka televizors ļoti maz palīdz bērniem līdz 2 gadu vecumam apgūt valodu. Salīdzinājumā ar dzīvu mijiedarbību valodas apguve no televīzijas ir daudz mazāk efektīva.

Džims, dzirdīgs zēns, kurš piedzima nedzirdīgiem vecākiem, daudz laika pavadīja pie televizora, jo tā bija viņa galvenā iespēja dzirdēt angļu valodu. Gandrīz 4 gadu vecumā viņa valodas attīstība bija aizkavēta, turklāt viņš gandrīz nemaz neprata savienot vārdus gramatiski pareizos teikumos. Viņa teikumi skanēja šādi: “Šī ir kā lidmašīna; es gribu to taisīt; māja skurstenis mana māja skurstenis (Saxton, 2018; Sachs, Bard, & Johnson 1981).

American Academy of Pediatrics (AAP) iesaka bērniem līdz 2 gadu vecumam neskatīties televizoru , bet bērniem, kas vecāki par 2 gadiem, — ne vairāk kā 2 stundas dienā. Šajā vecuma grupā ieteicamas lēna tempa pārraides, piemēram, Sesame Street un Blue’s Clues, jo tās veicina problēmu risināšanas prasmes, stāstu izpratni un likumsakarību atpazīšanu.

Arī lietotne Speech Blubs iederas šajā kategorijā: tā ir ar balsi vadāma logopēdijas lietotne, kurā ir daudz jautru, ekspertu apstiprinātu aktivitāšu bērna vispārējo valodas prasmju uzlabošanai. 

Ko darīt, kamēr gaidu bērna pirmos vārdus? 

Mijiedarbojieties! Sarunājieties! 

Daba jau ir parūpējusies par savu daļu — cilvēka smadzenes jau kopš dzimšanas ir gatavas apgūt valodu. Lai pilnvērtīgi izmantotu šo spēju, ir būtiski runāties un mijiedarboties.

Valoda, ko bērni dzird no vecākiem un citiem cilvēkiem, ir degviela, kas darbina mašīnu un ļauj tai radīt nobriedušu valodas izpratni.

Matthew Saxton (2018)

Kā redzams Džima piemērā, ar valodas dzirdēšanu vien nepietiek, lai to brīvi lietotu. Vai esat kādreiz dziedājuši dziesmu un sapratuši, ka nezināt, ko nozīmē tās vārdi? Tieši tā! Dzirdētais ir jāapvieno ar mijiedarbību. Mijiedarbībā mēs mācāmies vārdos paust savus nodomus.

Pētījumi liecina: jo vairāk vecāki mijiedarbojas un sarunājas ar bērniem, jo lielāku labumu bērni gūst, apgūstot sarežģītu gramatiku un apstrādājot runu. To veicina vecāku bagātīgais vārdu krājums, teikumi un idejas, ko bērns dzird mājās un sarunās ar vecākiem. Tāpēc ir vērts aprunāties ar bērnu arī mūsdienu aizņemtajā dzīves ritmā, kad gan mammas, gan tēti strādā.

Ko jūs varat darīt jau tagad

Lūk, dažas lietas, ko varat darīt kopā ar bērnu, lai veicinātu viņa valodas attīstību. 

1. Regulāri vingrinieties sasveicināties ar bērnu. “Labrīt, ar labu nakti, sveiki, uz redzēšanos.” Lūdziet bērnam padot kādu priekšmetu, vienlaikus uz to norādot. Ja bērns izdara pareizi, noteikti paslavējiet viņu. 
2. Uzdodiet aizraujošus jautājumus, lai mudinātu bērnu atbildēt. “Vai gribi uz parku? Vai gribi sulu?” Pamazām, rosinot arī emocijas, jūs varat panākt, ka bērns atbild ar vienu vārdu, piemēram, “parks!” vai “sula!” 
3. Runājiet par to, kas notiek tepat un tagad. Bērni labāk mācās, ja apspriestais priekšmets ir viņu redzeslokā. “Skaties! Vilciens.” 
4. Lai gan ierobežojam televizora skatīšanās laiku, bērniem patīk, ja citi izrāda interesi par viņu iemīļotajām lēna tempa pārraidēm. Tā ir lieliska iespēja stiprināt attiecības un mijiedarboties. Varat iemācīties pārraides dziesmiņu, izrādīt interesi par sižetu, norādot nosaukt ekrānā redzamos priekšmetus un pat paust pārsteigumu par aizraujošām ainām. Bērnam tas šķitīs interesanti, un viņš sāks jūs atdarināt, lai pievērstu jūsu uzmanību lietām, kas viņam šķiet interesantas. Tas pats attiecas uz lasīšanu un rotaļām ar rotaļlietām. 
5. Mudiniet bērnu rotaļāties ar citiem bērniem. Vidēji bērni iegūst draugus līdz 2 gadu vecumam. Vienaudžiem būs līdzīgas intereses. Rotaļas veicina saziņu, un tajās bērni vēro, atdarina un sadarbojas. 
6. Visbeidzot, sarunājieties ar bērnu tāpat kā ar jebkuru citu cilvēku. Runājiet par visu, kas tieši attiecas uz bērnu. “Kurš ir gatavs iet dušā?”, “Vai esi izsalcis?”, “Iesim ēst picu”, “Vai vari man padot savas kurpes?”, “Vai šodien vari man palīdzēt nomazgāt automašīnu?”, “Vai gribi nākt man līdzi uz veikalu?”, “Vai vari pats uzvilkt zeķes?”, “Oho, tev izdevās!”, “Lieliski!” un “Dod pieci!”

Bērnam adresētas runas īpatnības (CDS)

Mēs runājam atšķirīgi ar dažādiem cilvēkiem. Padomājiet, kā jūs runātu ar potenciālo priekšnieku darba intervijā. Tagad salīdziniet to ar sarunu ar tuvu draugu, partneri vai brāli vai māsu. Visticamāk, ar katru no viņiem jūs runātu citādi. Tāpat mēs runājam ar zīdaiņiem un mazuļiem. Šo runas veidu sauc par bērnam adresētu runu (CDS). 

Bērnam adresētā runa ir dinamiska. Tā nav nemainīga — vecāki neapzināti pielāgo tās veidu, bērnam augot un pilnveidojoties viņa valodai. Šīs izmaiņas ir smalkas un grūti pamanāmas, taču, pielāgojot runu ikdienā, vecāki, bērnam sasniedzot noteiktu vecumu un brieduma pakāpi, pakāpeniski pāriet uz pieaugušajiem adresētu runu (ADS). 

Runājot ar bērnu, mēs runājam lēni, paaugstinām balss toni, pārspīlējam un uzsveram emocijas. Lai gan bērnam adresēta runa nav obligāti nepieciešama valodas apguvei, tā atvieglo runas apstrādi un palīdz saprast, kā uzsvars, balss tonis, ilgums un skaļums pauž emocijas, kā arī atšķirt jautājumus no pavēlēm un apgalvojuma teikumiem. 

Neuztraucieties — drīz vien jūsu mazulis sāks runāt. Ja jums ir kaut mazākās šaubas, sazinieties ar logopēdu un lūdziet izvērtēt bērna prasmes. Varat arī vingrināties ar Speech Blubs, lai apgūtu pirmās skaņas un vārdus.

Atsauces:

• Saxton, M. (2018). Child Language: Acquisition and Development. SAGE Publications Ltd. 
• Strunk, S. J. D., Bard, B., & Johnson, M. L. (1981). Language Learning with Restricted Input: Case Studies of Two Hearing Children of Deaf Parents. Cambridge University Press.