IQ tests bērniem — kāpēc būtu vērts bērnu pārbaudīt?

Kognitīvie procesi ir garīgi procesi, kuros, pateicoties pieredzei, mācībām un maņām, mēs iegūstam zināšanas un izpratni. Bērni nemitīgi mācās — jau agrā vecumā viņi kā sūklīši uzsūc un patur atmiņā informāciju. Dažkārt skolas darbinieks, piemēram, skolotājs, var pamanīt, ka bērnam ir kādas stiprās vai vājās puses mācībās. Šādos gadījumos bērnu var nosūtīt uz kognitīvo testēšanu.

Kas ir IQ tests?

Kognitīvo testēšanu sauc arī par IQ testēšanu jeb intelekta koeficienta testēšanu. Psihologs bērnam piedāvā veikt virkni uzdevumu. IQ tests bērniem ļauj novērtēt šādas kognitīvās funkcijas (ladybughouse.com, 2020):

• Verbālā izpratne — šajā jomā tiek vērtēts bērna vārdu krājums un spēja paust vispārīgas zināšanas un informāciju
• Vizuāli telpiskās spējas — tiek vērtēta bērna verbālā spriešana, izpratne, jēdzienu veidošana un zināšanas
• Šķidrā spriestspēja — tiek vērtēta bērna spēja risināt jaunus uzdevumus, nepaļaujoties uz iepriekšējām zināšanām
• Darba atmiņa — tiek vērtēta bērna spēja apgūt, apstrādāt un paturēt atmiņā informāciju, lai paveiktu jaunus uzdevumus
• Informācijas apstrādes ātrums — tiek vērtēta bērna spēja ātri apstrādāt vizuālo informāciju un pieņemt lēmumus par to

Kāpēc pārbaudīt bērna IQ?

Parasti kognitīvos novērtējumus jeb IQ testus bērniem veic tad, kad skolā sāk parādīties grūtības. Bērnam var rasties mācību grūtības, var parādīties ar neapmierinātību saistīta uzvedība, un viņš var sākt izvairīties no mājasdarbu pildīšanas.

Tomēr bērnus var nosūtīt uz IQ testēšanu arī tad, ja viņiem mācībās veicas ļoti labi. Skolotāji vai citi cilvēki nosūtījumā var norādīt uz šādām bažām:

• intelektuālās attīstības traucējumu noteikšana — kognitīvā testēšana jeb IQ tests bērniem palīdzēs izslēgt mācīšanās traucējumus
• mācīšanās traucējumu un citu traucējumu noteikšana un diagnosticēšana — ja bērnam patiešām ir kādi traucējumi, tests palīdzēs speciālistam saprast, kuras jomas ir visvājākās
• kognitīvās informācijas apstrādes stipro un vājo pušu izvērtēšana — tas ir svarīgi, lai klasē varētu pielāgot mācību procesu un nodrošināt nepieciešamo atbalstu
• apdāvinātības novērtēšana — kognitīvā testēšana var arī noteikt, vai bērnam ir augstāks par vidējo intelekts un vai viņš varētu apgūt sarežģītākas mācību programmas
• smadzeņu traumu ietekmes izvērtēšana

Kognitīvo novērtējumu veidi

Izvēlētais novērtējums būs atkarīgs no bērna vecuma. To veiks nelielā telpā, kurā būs tikai psihologs un bērns. Ja nepieciešams, varēs ieturēt pārtraukumus. Lai bērnam neradītu lieku satraukumu, psihologs viņa klātbūtnē nelietos vārdu „tests”. Tā vietā viņš var teikt, piemēram, „puzles” vai „spēles”, lai bērnam būtu jautrāk un viņš vieglāk iesaistītos.

Vecumā no 4 līdz 7 gadiem un 3 mēnešiem — WPPSI-IV Wechsler Preschool & Primary Scale of Intelligence Fourth Edition

Vecumā no 6 līdz 16 gadiem un 11 mēnešiem — WISC-V Wechsler Intelligence Scale for Children Fifth Edition

Kognitīvās testēšanas process

Kas notiek vispirms? Ja bērnam iesaka veikt IQ testu, tam seko noteikts process. Tas nenotiek vienā dienā.

1. Sākotnējā tikšanās ar vecāku un bērnu

Šis ir pirmais novērtēšanas procesa posms. No vecākiem iegūst pamatinformāciju, tostarp par bērna attīstības vēsturi, sekmēm mācībās, veselības problēmām, attiecībām ģimenē un vecāku bažām, lai gūtu pilnīgu priekšstatu par bērna vidi. Lūdzu, pastāstiet psihologam visu atklāti un godīgi — tas palīdzēs izveidot precīzu priekšstatu par jūsu bērnu.

2. Testēšana vienā vai divās sesijās

Tas ir atkarīgs no bērna spējām un vēlmes veikt testu, taču visdrīzāk testēšana notiks vienā vai divās sesijās. Parasti logopēdiskos un valodas novērtējumus veicu 2–3 sesijās, jo esmu novērojis, ka pēc aptuveni 40 minūtēm skolēnu uzmanība sāk novērsties.

3. Rezultātu apkopošana un interpretēšana

Katru novērtējumu novērtēs un interpretēs, salīdzinot ar standartizētiem rezultātiem. Šie rādītāji ļaus salīdzināt bērna sniegumu ar tāda paša vecuma vienaudžu sniegumu.

4. Ziņojuma sagatavošana

Šī, visticamāk, ir visilgākā novērtēšanas procesa daļa. Ziņojumā iekļaus bērna uzvedības novērojumus testēšanas laikā, testēšanas rezultātus un ieteikumus.

5. Rezultātu pārrunāšana

Šajā tikšanās reizē psihologs kopā ar skolotājiem, pārējiem bērna izvērtēšanas komandas locekļiem, vecākiem un, iespējams, citiem speciālistiem (piemēram, medmāsu) pārrunās testēšanas rezultātus un sniegs ieteikumus vecākiem un skolai.

Svarīgi atcerēties, ka jebkuru testēšanu veic, lai palīdzētu bērnam. Centieties bērna klātbūtnē neradīt no tā lielu notikumu, lai viņš nesatrauktos un nedomātu, ka ar viņu kaut kas nav kārtībā. Pirms novērtēšanas un pēc tās sagatavojiet jautājumu sarakstu, ko vēlaties uzdot!