Kā iesaistīt bērnus logopēdijas nodarbībās

Bērniem nodarbības var šķist garlaicīgas, viņiem var nepatikt logopēds vai uzdotie uzdevumi, vai arī viņi var nesatikt ar grupas biedriem.

Bērnības-dusmu-lēkmes

Bērniem nodarbības var šķist garlaicīgas, viņiem var nepatikt logopēds vai uzdotie uzdevumi, vai arī viņi var nesatikt ar grupas biedriem.

Uzskatu, ka ir ļoti vērtīgi un svarīgi mums, logopēdiem, mainīt savu skatījumu — no “kāpēc bērns nepiedalās nodarbībā?” uz “ko es varu darīt, lai pielāgotu vidi un bērns vēlētos mācīties?”. Bieži vien problēmu ir ļoti viegli novērst, taču, ja bērns nespēj paskaidrot, kas kaiš, viņš var reaģēt negatīvi, piemēram, nepiedalīties vai uzvesties traucējoši.

Bērni dara tikai to, kas viņiem palīdz sasniegt vēlamo, vai arī to, ko mēs, pieaugušie, viņiem netīšām esam iemācījuši. Ja bērns palien zem galda un atsakās strādāt, bet vecāks aizved viņu mājās, bērns nejauši iemācās, kā izvairīties no mācīšanās situācijām. Ja bērnam ir bijis daudz tādu mācīšanās situāciju, kurās viņam nav veicies, nav pārsteigums, ka viņš būs motivēts no tām izvairīties. Vecāki man ir jautājuši, vai viņiem vajadzētu vest bērnu mājās, un es vienmēr saku: “Nē.” Es labāk tieku galā ar grūtu nodarbību (vai četrām), nekā ļauju bērnam saprast, ka viņš var izvairīties no logopēdijas.

Tātad, ja bērns cenšas aizbēgt no mācīšanās situācijām vai no tām izvairīties, mums jādara divas lietas.

1. Uzziniet, kas bērnam izraisa nevēlamu reakciju

Pirmkārt, mums jāparūpējas, lai bērna uzvedība vairs nekad nenovestu pie iespējas aizbēgt no situācijas. Kā to panākt? Jebkuru terapeitisko attiecību sākumā ir svarīgi rūpīgi izvērtēt, ko mēs no bērna prasām. Nedrīkstam dot bērnam norādījumus darīt to, kam mēs neesam gatavi vai nespējam viņu pamudināt. Mums jānoskaidro, kas bērnam izraisa nevēlamu reakciju un liek viņam mēģināt aizbēgt. Man bija kāds bērns, kurš tūlīt pat skrēja ārā no telpas, tiklīdz es izņēmu kādu konkrētu rotaļlietu. Kad es šo rotaļlietu paslēpu, viņš vairs nemēģināja izvairīties no logopēdijas.

Sākumā noskaidrojam pēc iespējas vairāk dažādu lietu, kas bērnu motivē, un ļaujam viņam ar tām rotaļāties bez nosacījumiem. Lietas, kas bērnam patīk vai viņu motivē, var kļūt par potenciālu apbalvojumu. Motivācija ir ļoti svarīga jebkuras prasmes mācīšanā.

Ja bērnam nekas nav saistošs, mums nav, ar ko apbalvot viņu par apgūstamajām prasmēm. Ja mēs neapbalvojam, mēs nemācām. Apbalvojumam var izmantot uzlīmes, dzēšgumijas vai iespēju izvēlēties balvu no balvu kastes. Es cenšos neizmantot ēdienu kā apbalvojumu!

2. Nodrošiniet bērnam patīkamu vidi runas apguvei

Otra lieta, kas mums jādara, ja bērns cenšas aizbēgt no mācīšanās situācijām vai no tām izvairīties, ir jāpārliecinās, ka mēs mācām bērnam tā, lai viņam būtu iespēja gūt panākumus.

Cilvēkiem parasti patīk darīt to, kas viņiem labi padodas, un viņi izvairās darīt to, kas nepadodas. Ja bērniem ir runas apraksija, mēs lūdzam viņus darīt kaut ko tādu, kas viņiem ir ļoti grūti. Jo vecāki kļūst bērni, jo vairāk reižu viņiem, mēģinot runāt, ir nācies piedzīvot neveiksmi. Tāpēc mums jārāda piemēri un jāsniedz pamudinājumi, kurus bērni spēj veiksmīgi atdarināt, un ļoti jāuzslavē katrs viņu mēģinājums izrunāt mērķa skaņu vai veikt attiecīgo kustību.

Mums jāpievērš uzmanība arī vecākiem. Jūs esat vissvarīgākais cilvēks bērna dzīvē. Mums, logopēdiem, ir jāapmāca un jāizglīto jūs, lai jūs zinātu, kā vislabāk palīdzēt bērnam mājās. Katra saskarsme ir iespēja bērnam mācīties, tāpēc pārliecinieties, ka visi bērna dzīvē viņam māca to, ko vēlaties, lai viņš apgūtu.

Lai cik grūti tas būtu, visiem ir jābūt nelokāmiem. Ja logopēds izmanto pozitīvu pastiprinājumu un cenšas mazināt nevēlamo uzvedību, ir svarīgi turpināt to darīt arī mājās. Zinu, ka to ir vieglāk pateikt nekā izdarīt. Piemēram, ja pirms gulētiešanas cenšaties novērst dusmu lēkmes, jo bērns nepaliek gultā, lai ko jūs vienā vakarā darītu, jums ir jārīkojas konsekventi. Tas ir svarīgi arī tad, ja bērns kliedz un pamatīgi ārdās.

Konsekvence ir svarīga jebkurā terapijā, ne tikai logopēdijā. Lūdziet logopēdam ieteikumus par motivēšanas paņēmieniem un to, ko varat darīt mājās, lai bērnam saglabātos interese.

Godīgi sakot, ja terapija nedod rezultātus, es ieteiktu nomainīt logopēdu. Dažkārt bērniem vienkārši neizveidojas saderība ar kādu logopēdu, un tas ir pilnīgi normāli! Logopēds par to neapvainosies — tā mēdz gadīties! Labāk to noskaidrot laikus un atrisināt situāciju, nevis pārāk ilgi turpināt nodarbības, kuru laikā bērns neattīstās tik strauji, kā varētu.

Atpakaļ pie visiem rakstiem