Kā kļūt par sava bērna interešu aizstāvi ar īpašām vajadzībām

Šajā rakstā

• Meklējat papildu nodarbības savam mazajam valodas attīstībai? Izmēģiniet Speech Blubs
• Kā kļūt par interešu aizstāvi bērnam ar īpašām vajadzībām
• 1. Jums jāzina, par ko jūs cīnāties
• 2. Jūs nedrīkstat būt pārāk bargi pret sevi (vai citiem)
• 3. Jāuztur atvērta saziņa un uzticēšanās
• 4. Jūs nedrīkstat apstāties. Nepārtrauciet mācīties par īpašajām vajadzībām.

Robeža starp būšanu vecākam un būšanu aizstāvim ir ļoti smalka. Vismaz to es esmu iemācījusies savā vecāku pieredzē. Kad pirms trim gadiem iepazinos ar savu draugu un viņa dēlu, mana skolotājas pieredze manu situāciju uzreiz padarīja nedaudz atšķirīgu. Es ne tikai iejutos jaunā lomā kā šī mazā puiša „bonusa” mamma, bet arī kļuvu par viņa lielāko atbalstītāju, lielāko fani un lielāko aizstāvi.

Un esmu pārliecināta, ka ikviens vecāks piekritīs — par saviem bērniem mēs esam gatavi cīnīties par katru cenu.

Bet ko darīt, ja jums ir bērns ar īpašām vajadzībām? Kā kļūt par bērna aizstāvi un cīnīties par viņu brīžos, kad šķiet, ka cīnāties viens pats? Kad cīņa par viņa tiesībām šķiet pielīdzināma cīņai pret cilvēkiem un iestādēm, kurām pēc būtības vajadzētu būt jūsu pusē?

Nav viena „pareiza” vai „nepareiza” veida, kā atbalstīt savus bērnus. Bet lūk, ko es esmu iemācījusies, aizstāvot savu dēlu. Ceru, ka tas palīdzēs un iedrošinās arī jūs jūsu ceļā uz bērna interešu aizstāvību.

Meklējat papildu nodarbības savam mazajam valodas attīstībai? Izmēģiniet Speech Blubs

Speech Blubs ir logopēdijas lietotne, kas sākotnēji izstrādāta bērniem ar autismu, Dauna sindromu un runas apraksiju! Sāciet bezmaksas izmēģinājumu jau šodien un izpētiet vairāk nekā 1500 jautru un izglītojošu aktivitāšu!

Kā kļūt par interešu aizstāvi bērnam ar īpašām vajadzībām

1. Jums jāzina, par ko jūs cīnāties

Visticamāk, ja jūsu bērnam ir īpašas vajadzības, jūs jau zināt, ar ko viņam klājas visgrūtāk. Manam dēlam lielākais mācīšanās izaicinājums ir disleksija, tāpēc es zinu: ja viņam netiek dots pietiekami daudz laika uzdevumu izpildei, ja netiek piedāvāta iespēja tekstu noklausīties un ja no viņa tiek sagaidīts, ka viņš bez atbalsta izpildīs uzdevumus, kas ievērojami pārsniedz viņa līmeni — man ir jāiesaistās.

Pirmais solis, lai kļūtu par labu aizstāvi (un vecāku!), ir saprast, kas bērnam patiešām ir nepieciešams. Tas var sākties ar novērtēšanu vai vienkārši ar izpratni par to, kāds atbalsts bērnam ir vajadzīgs — gan mājās, gan klasē —, lai palīdzētu pārvarēt mācīšanās grūtības.

Ja jūsu bērnam ir izstrādāts individuālais izglītības plāns (IIP), tā nosacījumi ir stingri jāievēro. Ja bērnam šāda plāna nav, iespējams, jūsu pirmais solis ir tikties ar viņa skolotājiem, lai pārrunātu savas bažas un iespējamo nepieciešamību pēc šāda plāna izveides.

Jebkurā gadījumā viss sākas ar grūtību apzināšanu. Tas palīdzēs jums saprast, par ko jūs cīnāties, un, kas vēl svarīgāk, — kāpēc jūs to darāt.

2. Jūs nedrīkstat būt pārāk bargi pret sevi (vai citiem)

Kā vecāki mēs reizēm esam paši sev visbargākie tiesneši. Neatkarīgi no tā, vai kāda no bērna vajadzībām iepriekš palikusi nepamanīta, vai arī jūs vienkārši nezinājāt, kā rīkoties — lūdzu, nepārmetiet sev!

Būt par vecāku ir nemitīgi mainīgs un augošs ceļš. Tas, ka ne vienmēr esat izdarījuši vai pateikuši visu „pareizi”, nenozīmē, ka esat pievīluši savu bērnu.

Tāpat ir svarīgi atcerēties, ka lielākā daļa cilvēku dara visu iespējamo, tostarp (un jo īpaši!) jūsu bērna skolotāji un skolas personāls. Lai gan laiku pa laikam var šķist, ka daži cilvēki, kuru pienākums ir rūpēties par jūsu bērna labākajām interesēm, nav snieguši gaidīto atbalstu, atcerieties, ka ikvienam ikdienā ir liela slodze.

Iespējams, kāda nepamanīta detaļa vai neplānota situācija nav radusies ļaunprātīgi. Tā vietā, lai vainotu sevi vai citus, pieņemiet situāciju un koncentrējieties uz risinājumu. Un vienkārši sāciet rīkoties.

3. Jāuztur atvērta saziņa un uzticēšanās

Saziņa ir visa pamatā, it īpaši bērna tiesību aizstāvībā. Ja cenšaties panākt, lai klasē tiktu ņemtas vērā bērna vajadzības un spējas, pārliecinieties, ka esat pieejami un regulāra saziņa ar skolotājiem ir jūsu prioritāte.

Tāpat centieties veidot atvērtu dialogu un uzdodiet jautājumus par bērna mācību procesu (pat ja šķiet, ka jautājat par daudz). Jo vairāk jautājumu uzdosiet, jo labāka būs jūsu izpratne un jo zinošāki būsiet, sperot nākamos soļus.

P.S. „Pārāk daudz” jautājumu nemēdz būt.

4. Jūs nedrīkstat apstāties. Nepārtrauciet mācīties par īpašajām vajadzībām.

Bērna vajadzību un spēju aizstāvība nav vienreizēja cīņa.

Daudziem no mums šis process ir nepārtraukts. Jā, laiku pa laikam tas būs nomācoši. Un jā, tas brīžiem atņems daudz spēka. Taču, liekot bērnu pirmajā vietā un paturot viņu visa paveiktā centrā, jūs redzēsiet, ka tas viss ir bijis tā vērts.

Neapstājieties.