Kāpēc NEVAJADZĒTU teikt: “Pasaki to vārdiem!”

Logopēdijas aktivitātes maziem bērniem mājās

Kacy Wickerson ir ASHA sertificēta runas un valodas speciāliste. Viņa palīdz vecākiem un aprūpētājiem attīstīt bērnu komunikācijas prasmes un pārliecību klasē. Viņa ir arī palīdzējusi simtiem vecāku izprast komunikācijas attīstību, tās nozīmi un to, kā viņi var aktīvi iesaistīties, attīstot bērna komunikācijas prasmes mājās. Speech Blubs uzskata, ka viņa ir lieliska partnere logopēdijas nodrošināšanai mājās.

Kāpēc nevajadzētu teikt: “Pasaki to vārdiem!”

https://www.youtube.com/watch?v=SY6SdOKU2lE

Šodienas video epizodē aplūkosim, kā uzlabot komunikāciju, ja bērnam ir grūti runāt. Bērni (ne tikai tie, kuriem ir runas aizture) bieži kļūst neapmierināti un sāk niķoties. Viņi rīkojas fiziski, jo viņiem ir grūti uzreiz atrast īstos vārdus un tos pateikt. Agrāk šādiem bērniem mēdza teikt: “Pasaki to vārdiem!” — tā atgādinot palikt šajā brīdī, veltīt laiku, lai saprastu, kas izraisa neapmierinātību, un paust savas jūtas vārdos, nevis fiziski. Kacy uzskata, ka frāze “Pasaki to vārdiem!” “ne vienmēr ir visefektīvākais veids, kā panākt, lai bērns sazinātos.” 

Šī frāze ne vienmēr palīdz

Kacy paskaidro divus iemeslus, kāpēc šī frāze ne vienmēr palīdz, un ko tā vietā varat darīt, lai veicinātu bērna runu. Viņa jautā: “Kādās situācijās jūs visbiežāk sakāt: “Pasaki to vārdiem!”? Parasti dzirdu, ka to saka trīs veidu situācijās: 1) dusmu lēkmju laikā; 2) kad bērns kaut ko lūdz; un 3) kad bērns jūtas neapmierināts.” Tomēr viņa saka: “Mēs mēdzam bērniem teikt, lai viņi lieto vārdus, kad ir satraukti, un dažiem bērniem, kuriem jau ir runas grūtības, tas var būt patiešām netaisnīgs “lūgums”.”

Mācīties sazināties nozīmē arī mācīties tikt galā ar sociālo situāciju, kurā bērns cenšas sazināties. Tas gandrīz vienmēr rada stresu. Kacy saka, ka bērniem, kuriem jau ir runas aizture, šis stress ir citāds. “Viņiem ir mazāks vai ierobežots vārdu krājums, tāpēc norādījums “... pasaki to vārdiem!” var būt neskaidrs.” 

Mūsu bērni vēl nav pilnībā attīstījuši emocionālo inteliģenci, tāpēc Kacy saka: “1. Mums jārāda piemērs un jālieto vārdi, ko vēlamies dzirdēt no bērna. Sakiet vienkārši, piemēram: “Ak, tu jūties bēdīgs.””

Kacy turpina paskaidrot: “Ideja ir pamazām panākt, lai bērns saprastu, ka mēs lietojam vārdus, lai paustu savas jūtas. Mēs lietojam vārdus, lai risinātu problēmas.”

Otrs risinājums ir “iemācīt bērniem lietot vārdus, kurus jūs rādāt kā piemēru, un aicināt viņus tos atkārtot”.

Speech Blubs lietotne

Speech Blubs piedāvā mērķtiecīgas aktivitātes, kas mudina bērnus uzdrīkstēties un kļūt par pārliecinātiem runātājiem. Kacy arī iesaka: “Kad rodas kāda situācija, nesteidzieties iejaukties un atrisināt problēmu. Iesaistiet bērnu sarunā par to, kā problēmu atrisināt.”

Viņa norāda, ka tas ir svarīgi divu iemeslu dēļ: “1. Bērni mācās vārdus, tos lieto un vingrinās izmantot vārdus, ko jūs rādāt kā piemēru; un 2. Pašaizstāvības prasmes... Bērniem pieaugot, jūs ne vienmēr būsiet līdzās. Tāpēc noteikti pārliecinieties, ka bērnam ir komunikācijas prasmes, kas nepieciešamas, lai paustu savas pamatvajadzības un vēlmes.”

Sekojiet līdzi Kacy video sērijas trešajai daļai, kurā viņa dalīsies ar vēl vairāk noderīgām stratēģijām, kas palīdz bērniem sazināties. Paldies, Kacy!