Kas ir uzmanības deficīta traucējumi?

Bērniem, kuriem diagnosticēti uzmanības deficīta traucējumi (ADD), sākot bērnudārza gaitas, var parādīties arī lasīšanas un mācību grūtību pazīmes. 

Daudzi vecāki man jautā, kāda ir atšķirība starp trim dažādiem ADD veidiem (jā, tādi ir trīs) un ko viņi var darīt mājās, lai palīdzētu savam bērnam. Šajā emuāra rakstā aplūkoti tieši šie jautājumi un sniegts plašāks ieskats šajos traucējumos.

Kāda ir atšķirība starp ADD un ADHD?

Bērniem ar ADD var būt mācīšanās traucējumi, un skolā viņiem bieži draud atkārtotas disciplināras problēmas. Šie ir bērni, kuri teiks: “Es zināju, ka tas ir nepareizi, bet vienkārši nespēju sevi atturēt.” Patiesībā gan pieaugušie, gan vienaudži var secināt, ka šādi skolēni ir slinki, jo viņiem ir grūti koncentrēties uz uzdevumiem un tos pabeigt.

Lai gan ADD ir ļoti izplatīti, par šiem traucējumiem joprojām klīst maldīgi priekšstati. ADD jeb uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumu (ADHD) izpausme var būt arī hiperaktivitāte un uzvedības problēmas.

ADD/ADHD veidi

Pastāv trīs ADD/ADHD veidi, kas izraisa līdzīgus simptomus. Visiem tiem raksturīgas uzmanības grūtības, taču galvenā atšķirība ir citās uzvedības izpausmēs, kas pavada nespēju koncentrēties.

1. ADHD-HI — bērniem, kuriem diagnosticēti šie traucējumi, būs grūti pievērst uzmanību skolā, turklāt viņi var būt arī hiperaktīvi un impulsīvi. Tie ir bērni, kuri nespēj nosēdēt mierā, lai ko jūs mēģinātu, un pasaka vai izdara pirmo, kas ienāk prātā (pat ja tā ir slikta doma); 
2. ADHD-I — šie traucējumi biežāk sastopami meitenēm un sievietēm. Viņām ir ļoti grūti koncentrēties, īpaši tad, ja apkārt ir daudz traucēkļu; 
3. ADHD-kombinētais — droši vien jau nojaušat pēc šī ADHD veida nosaukuma, bet jā — bērniem, kuriem diagnosticēts šis ADHD veids, ir simptomi, kas raksturīgi VISIEM trim traucējumu veidiem. Bērniem ar kombinēto ADHD ir vislielākais disciplināru problēmu risks, ja traucējumi netiek diagnosticēti un ārstēti.

Diagnozes noteikšana

Ja jums ir aizdomas, ka jūsu bērnam ir ADD ar vai bez hiperaktivitātes, aprunājieties ar bērna skolas konsultantu, skolotāju vai ārstu par piemērotu ārstēšanu. Ja jums ir kādas bažas, sāciet šo sarunu jau šodien.

Jūsu pediatrs var ieteikt vērsties pie bērnu psihologa, kurš var veikt bērnam oficiālu pārbaudi, lai noskaidrotu, vai bērns atbilst ADD kritērijiem un kādā spektra daļā viņš atrodas. Šāda pārbaude ne tikai palīdz atšķirt ADD no citām problēmām, kas rada grūtības mācībās, bet arī ir daļa no bērna reakcijas uz atbalsta pasākumiem novērošanas laika gaitā.

Ja bērnam tiek noteikta diagnoze, ārsti, visticamāk, ieteiks zāles simptomu kontrolei. Patiesībā zāles tiek izrakstītas 88% bērnu, kuriem diagnosticēts ADD/ADHD. Ir pieejami vairāki dažādi zāļu veidi, tāpēc, ja viens veids nepalīdz, ārsts, visticamāk, izvēlēsies citu zīmolu.

Svarīgi atcerēties, ka bērns atkārtoti jāizmeklē, kad viņš sasniedz pubertāti. Šajā laikā viņa ķermenis ļoti mainīsies, un tas, ka zāles ir palīdzējušas kopš piecu gadu vecuma, nenozīmē, ka tās turpinās darboties arī pēc šī svarīgā dzīves posma sākuma. 

Zāles nav vienīgā pieejamā ārstēšanas iespēja. Vairums ārstu ieteiks izmēģināt uzvedības maiņas apmācību. To var palīdzēt īstenot konsultants, kas specializējas ADD/ADHD jautājumos. Varat arī apsvērt izmaiņas uzturā.

Pētījumi liecina, ka olbaltumvielas ir svarīgas skolas vecuma bērniem. Viņiem dienā vajadzētu uzņemt 28–45 gramus olbaltumvielu, taču lielākā daļa bērnu to neuzņem. Daži pētījumi liecina, ka eliminācijas diētas, izslēdzot, piemēram, piena produktus, kviešus/glutēnu, olas un kukurūzu, ir labvēlīgi ietekmējušas bērnus, kuriem diagnosticēts ADD/ADHD. 

Bailes no birkas

Esmu piedalījies daudzās IEP sanāksmēs, kurās esmu izslēdzis dzirdes informācijas apstrādes traucējumus vai valodas informācijas apstrādes traucējumus un secinājis, ka bērnam ir ADD vai ADHD. Vecāku reakcija ir milzīgas skumjas un bailes. Daži vecāki baidās, ka, pārbaudot meiteni uz ADD, viņai tiks piekārta birka.

Tomēr jūs kā vecāks varat daudz darīt, lai tas nenotiktu. Ir svarīgi aprunāties ar bērnu, lai viņš zinātu, ka grūtības ADD dēļ nenozīmē, ka viņš dara kaut ko nepareizi. Jūsu kā vecāka uzdevums ir palīdzēt viņam apgūt prasmes, kas ļaus mācīties pēc iespējas vieglāk, ņemot vērā viņa individuālās īpatnības.

Pielāgojumi klasē

Ja jūsu bērnam ir diagnosticēts ADD vai ADHD, ir svarīgi, lai viņam būtu IEP un viņš tiktu klasificēts kategorijā “Citi veselības traucējumi”. Šāda diagnoze ļauj klasē veikt vairākus pielāgojumus, lai palīdzētu bērnam gūt panākumus mācībās. Šādi pielāgojumi var būt:

1. Papildu laiks pārbaudes darbu veikšanai un atbalsts, kas palīdz ievērot uzdevuma izpildes gaitu;
2. Vairāk laika atbildes sniegšanai; 
3. Pirms uzdevuma sākšanas nodibināt acu kontaktu;
4. Sēdvieta — pretī runātājam;
5. Pārbaudes darbi: piedāvāt vārdu krājumus vai atļaut izmantot formulas;
6. Mācību grāmatas tiešsaistē vai papildu grāmatu komplekts, lai mazinātu neizpildīto uzdevumu skaitu;
7. Rakstiski uzdevumi kopā ar mutiskiem uzdevumiem, ja ir vāja atmiņa.

Lai gan reizēm tas var būt grūti, jācenšas pēc iespējas mazināt visus traucēkļus gan klasē, gan mājās. Tas ir īpaši svarīgi, ja bērnam jāmācās.

Turklāt uzslavējiet un pamaniet pozitīvu uzvedību. Ja bērns 15 minūtes sēž un mācās, ļaujiet viņam atpūsties, kad viņš to lūdz. Šādas biežas pauzes viņam būs vajadzīgas, lai prāts varētu atslābt. 

Šiem bērniem kustības ir ļoti svarīgas. Ļaujiet viņiem izkustēties gan klasē, gan mājās. Fiziskās aktivitātes paaugstina dopamīna un norepinefrīna līmeni, kas skolēniem ar ADD/ADHD parasti ir zems, kā arī uzlabo koncentrēšanās spējas, paškontroli un garastāvokli. 

Nebaidieties ierosināt dažus no šiem pielāgojumiem, tiekoties ar skolotājiem vai Bērnu izpētes komandu. Ar pienācīgu atbalstu bērns apgūs stratēģijas, kas palīdzēs kompensēt grūtības jomās, kurās viņam klājas vājāk!