Centrālās dzirdes apstrādes traucējumi

Saskaņā ar Gefnera un Kesleres pārskatu dzirdes apstrādes traucējumi (APD) nozīmē to, „ko smadzenes dara ar to, ko ausis dzird”.

Piemēram, kāda vecmāmiņa dzēra kafiju kopā ar savu mazo mazdēlu. Kad vecmāmiņa bija izdzērusi gandrīz visu tasi, tās dibenā viņa ieraudzīja mazu, zaļu rotaļu zaldātiņu. Viņa paskatījās uz mazdēlu, un viņš smaidot teica: „Redzi, vecmāmiņ, gluži kā televīzijā — labākais rīta sākums ir zaldātiņi tavā tasē!”

Dzirde ir ļoti sarežģīts process. Tas, ko mūsu ausis un smadzenes spēj paveikt tik īsā laikā, lai sadzirdētu un apstrādātu informāciju, ir patiesi pārsteidzoši. Mēs izmantojam dzirdi, lai sazinātos, mācītos un mijiedarbotos ar dažādām vidēm mums apkārt.

Pētījumi liecina, ka dzirde, īpaši bērniem, ir izšķiroši svarīga valodas attīstībai un mācībām. Mācīšana, kas prasa dzirdes atgriezenisko saiti, veido 75–80% no visa mācību procesa klasē. Tas nozīmē, ka tradicionālā skolas apmācība pieņem, ka visi bērni spēj dzirdēt, koncentrēties uz skolotāja balsi un to saprast. 

Gadu gaitā audatīvās jeb dzirdes apstrādes traucējumi (APD) ir kļuvuši par arvien „populārāku” diagnozi. Diemžēl joprojām trūkst skaidrības par APD diagnosticēšanu un ārstēšanu. Viens no pirmajiem pārpratumiem ir saistīts ar šo traucējumu saīsinājumu — vai tie ir centrālās dzirdes apstrādes traucējumi (CAPD) vai APD. Abi saīsinājumi apzīmē vienus un tos pašus traucējumus, un cilvēki tos lieto kā sinonīmus. 

Kas ir APD? 

Kacs, Štekers un Hendersons (Katz, Stecker, Henderson, 1992) dzirdes apstrādes traucējumus raksturoja kā to, „ko mēs darām ar to, ko dzirdam”. Tā ir smadzeņu spēja apstrādāt ienākošos dzirdes signālus. Kad informācija nonāk smadzenēs, tās analizē skaņas frekvenci, intensitāti un laika iezīmes. Ja bērnam tiek diagnosticēts APD, tas nozīmē, ka smadzeņu spēja interpretēt šīs skaņas īpašības ir traucēta.

Lai apstrādātu dzirdes informāciju, mēs izmantojam sešas noteiktas dzirdes prasmes, ko 1996. gadā definēja ASHA (Amerikas Runas un dzirdes asociācija):

1. Skaņas lokalizācija/lateralizācija: spēja noteikt, no kurienes nāk skaņa.
2. Dzirdes diskriminācija: spēja saklausīt atšķirību starp līdzīgām skaņām.
3. Dzirdes modeļu atpazīšana: spēja atšķirt augstus un zemus toņus, kā arī skaņu rakstus.
4. Spēju pasliktināšanās konkurējošu akustisko signālu klātbūtnē: grūtības klausīties fona troksnī (piemēram, sadzirdēt sarunu restorānā).
5. Dzirdes spēju pasliktināšanās izkropļotu akustisko signālu gadījumā: grūtības klausīties apstākļos, kas nav ideāli (piemēram, klasē).
6. Dzirdes laika aspekti: dzirdes informācijas uztveres ātrums un secīgums.

Dzirdes apstrādes traucējumi nav dzirdes zudums, un tos nevar atklāt ar standarta dzirdes pārbaudi („paceliet roku, kad dzirdat pīkstienu”). Šo traucējumu izplatība ir 3–5% no skolas vecuma bērniem. Zēniem šie traucējumi tiek novēroti divreiz biežāk nekā meitenēm. 

Ietekmētās prasmes

Dzirdes apstrādes prasmes ietekmē bērna spēju skaidri sadzirdēt un saprast vārdus. Tas var ietekmēt arī bērna ekspresīvās un receptīvās valodas prasmes, atmiņu, uzmanību un kognitīvās spējas.

Ietekmētu dzirdes apstrādes prasmju dēļ bērns vārda „māja” vietā var dzirdēt „kāja”. Tas noteikti ietekmēs viņa spēju apgūt vārda nozīmi. Lai veiksmīgi diagnosticētu dzirdes apstrādes traucējumus, bērnam parasti jābūt 6–7 gadus vecam. Tomēr audiologi var izmantot noteiktus skrīninga rīkus jau no četru gadu vecuma, lai noteiktu, vai bērnam pastāv APD attīstības risks. 

APD pazīmes un simptomi

Bērniem ar APD vērojamas uzvedības iezīmes, kas vispirms kļūst pamanāmas klausīšanās prasmēs. Šīs grūtības var liecināt arī par citām problēmām, piemēram, mācīšanās traucējumiem, valodas attīstības traucējumiem, uzmanības deficītu un citiem attīstības kavējumiem. Bērnam ar dzirdes apstrādes traucējumiem var būt šādas grūtības:

• Lasīšanas un pareizrakstības grūtības,
• Grūtības atcerēties vairāk nekā vienu norādi vienlaikus,
• Jutīgums pret skaļām skaņām,
• Lēna vai aizkavēta atbilde, salīdzinot ar neatbildēšanu vispār,
• Grūtības saglabāt uzmanību vidē ar fona troksni,
• Grūtības saprast humoru vai sarkasmu, ko uztver ar balss intonācijas palīdzību,
• Grūtības saprast cilvēkus ar akcentu vai tos, kuri runā ļoti ātri,
• Grūtības noteikt virzienu, no kura nāk skaņa.

Kā tiek novērtēti dzirdes apstrādes traucējumi?

Audiologs (dzirdes speciālists) ir vienīgais medicīnas speciālists, kurš var diagnosticēt dzirdes apstrādes traucējumus. Diemžēl ne visi audiologi ir aprīkoti vai apmācīti novērtēt APD, tāpēc ir svarīgi to noskaidrot, kad piesakāties vizītei. Audiologs var diagnosticēt traucējumus, izmantojot dažādus testēšanas materiālus, kas pārbauda bērna kognitīvās spējas, uzmanību, atmiņu, ģimenes anamnēzi, izglītību utt. 

Kāpēc veikt novērtēšanu? 

1. Lai noteiktu, vai traucējumi pastāv un, ja pastāv, cik tie ir smagi. Tas palīdzēs bērnam gan mācībās skolā, gan mājās. Ja tiek novērtēts pusaudzis, šī informācija ir ļoti svarīga, lai palīdzētu pašam bērnam saprast, kāpēc viņam rodas grūtības un kāpēc tiek piemēroti noteikti atbalsta pasākumi.
2. Lai izslēgtu šos traucējumus kā cēloni bērna grūtībām. Ja novērtējums neuzrāda APD diagnozi, ģimenei ir svarīgi saņemt ieteikumus par to, kā turpināt meklēt atbilstošo diagnozi. 

Dzirdes apstrādes traucējumu ārstēšana

Katrs bērns ir atšķirīgs, un tas nozīmē, ka arī katra bērna APD ārstēšanas plāns būs citāds. Viens no speciālistiem, kuram noteikti vajadzētu būt iesaistītam atbalsta plānā, ir logopēds. Šīs nodarbības var nodrošināt gan izglītības iestādē, gan pie privāta speciālista.

Daudzviet APD netiek oficiāli atzīts par pamatu īpaša atbalsta saņemšanai klasē, kas nozīmē, ka tas automātiski negarantē individuālo izglītības plānu (IEP) vai oficiālus pielāgojumus. Tomēr bērns var atbilst „komunikācijas traucējumu” kategorijai, tādējādi saņemot logopēda atbalstu skolā. Nodarbības parasti ilgst 30–40 minūtes, un dažiem skolēniem ar to var nepietikt. Dažiem bērniem var būt nepieciešama intensīvāka, individualizēta privāta logopēdija.