Padomi dvīņu runas attīstībai, ja tā aizkavējas

Tomēr šķiet, ka patiesībā dvīņi atdarina viens otra nenobriedušās valodas prasmes. “Dvīņu valoda”, ko bieži dēvē par “idioglosiju” vai “autonomu valodu”, ir labi dokumentēta parādība dvīņu vidū. Kādā pētījumā konstatēts, ka dvīņu valoda ir sastopama 40 procentiem dvīņu pāru (Lewis & Thompson, 1992).

Vai dvīņiem biežāk aizkavējas runas attīstība?

Pētījumos konstatēts, ka dvīņiem biežāk ir runas un valodas prasmju attīstības aizkavēšanās, turklāt zēniem tā parasti ir par sešiem mēnešiem izteiktāka nekā meitenēm (Lewis & Thompson, 1992). Tomēr pētījumos arī konstatēts, ka dvīņi parasti panāk vienaudžus runas un valodas attīstībā līdz trīs vai četru gadu vecumam (Lewis & Thompson, 1992). Valodas attīstības aizkavēšanos parasti raksturo nenobriedušas verbālās prasmes, īsāki izteikumi un retāki mēģinājumi runāt.

Dvīņu runas un valodas attīstības aizkavēšanās cēloņi var būt dažādi, tostarp īpaši perinatālie un vides faktori. Piemēram, dvīņiem biežāk nekā vientuļiem bērniem ir priekšlaicīgas dzemdības un zems dzimšanas svars (Bowen, 1999). Turklāt dvīņi var saņemt mazāk individuālas saskarsmes ar aprūpētāju, jo abiem mazuļiem jādala pieaugušā uzmanība un aprūpe.

Lai gan dvīņiem valodas attīstības aizkavēšanās ir biežāk sastopama, ir bīstami pieņemt, ka ar laiku viņi panāks vienaudžus.

Dvīņi ar patiesiem runas un valodas traucējumiem var nepanākt vienaudžus, un viņiem ļoti noderēs tieša palīdzība.

Ja jūs uztrauc dvīņu runas un valodas attīstība, vislabāk lūgt padomu sertificētam logopēdam.

Padomi dvīņu vecākiem

Izmantojiet iespējas pavadīt laiku ar katru dvīni atsevišķi

Saskarsme aci pret aci var būt visvērtīgākais jūsu rīcībā esošais līdzeklis. Cik vien iespējams, meklējiet iespējas pavadīt laiku ar katru dvīni atsevišķi. Piemēram, ja klāt ir abi vecāki, viens var lasīt kopā ar vienu dvīni, bet otrs — rotaļāties ar otru. Varat arī ieplānot īpašu “mammas un mana” laiku, lai kopā lasītu grāmatu vai dotos kādās darīšanās.

Atsevišķi uzmundriniet katru dvīni par mēģinājumiem sazināties

Zīdaiņa vecumā atsaucieties uz dvīņu sejas izteiksmēm, balss skaņām un vāvuļošanu un atdariniet tās. Uzturiet acu kontaktu, atdarinot katra bērna radītās skaņas. Cik vien iespējams, atbildiet katram dvīnim atsevišķi. Piemēram, ja viens dvīnis uzdod jautājumu, atbildiet viņam tieši. Ja viens bērns izpilda norādījumu, sniedziet viņam tiešu atgriezenisko saiti (piemēram, “Oho, Jāni! Tu uzvilki kurpes!”).

Stāstiet par to, kas notiek apkārt

Šo padomu dodu arī ģimenēm, kurās ir tikai viens bērns! Izmantojiet vienkāršus vārdus, lai aprakstītu darbības un notikumus, kamēr tie risinās. Pielāgojiet teikto katram dvīnim atsevišķi (piemēram, “Džimij, tu velc kurpes!” un “Jāni, tu liec savas rotaļlietas kastē.”).

Veiciniet klausīšanos un kārtas ievērošanu sarunā

Aiciniet katru dvīni klausīties, kad runā otrs, un dodiet viņam iespēju pabeigt izteikt savu domu vai ideju (piemēram, “Tagad runā Džimijs. Jāni, tagad tu klausies. Pēc tam būs tava kārta runāt.”).

Lasiet kopā

Izvēlieties grāmatas ar lieliem, saistošiem attēliem, kuros nav pārāk daudz sīku detaļu. Rādiet uz dažādiem attēliem un nosauciet tajos redzamo (piemēram, “Bumba!” vai “Govs! Govs saka: mū-mū!”). Pajautājiet katram bērnam: “Kas tas ir?”, un mudiniet viņus nosaukt attēlos redzamo. Mazi bērni var nespēt ilgi koncentrēties uz grāmatu, un tas ir pilnīgi normāli! Ļaujiet bērniem noteikt tempu un nejūtieties spiesti izlasīt visu grāmatu. Tā vietā parūpējieties, lai lasītprasmi veicinošas aktivitātes būtu jautras un saistošas, un izbaudiet tās dažas lappuses, ko bērni izlasīs.

Mudiniet dvīņus izmantot dažādus patskaņus un runas skaņas

Zīdaiņa vecumā rotaļājieties ar katru bērnu, radot dažādas skaņas un papildinot tās ar jautrām kustībām (piemēram, “ū”, “ī”, “da”, “ba” vai “ma”). Varat apgāzt klucīti un izsaukties: “Ak vai!”, vai rotaļāšanās laikā atdarināt apkārtējās skaņas (piemēram, “Mašīna saka: bīp-bīp!” vai “Govs saka: mū-mū!”). Mudiniet katru bērnu atdarināt dažādas skaņas, kamēr viņi izzina apkārtni un rotaļājas.

Komunicējot ar dvīņiem, papildiniet vārdus ar žestiem, lai palīdzētu nodot domu

Piemēram, ja bērns vēlas, lai jūs viņu paņemat rokās, varat pacelt rokas un teikt: “Augšā!”, vai pamāt ar roku, sakot: “Atā, atā!” Norādot uz priekšmetiem, nosauciet tos (piemēram, “bumba!” vai “piens!”).

Mudiniet dvīņus atdarināt jūsu darbības.

Rotaļājieties ar pirkstiņiem, piemēram, spēlējiet “Mazais zirneklītis”, “Autobusam riteņi griežas” un “Cepu, cepu kukulīti”. Varat arī spēlēt “Kukū!”, sist plaukstas vai pūst bučas. Jūs pat nepamanīsiet, cik ātri dvīņu mazuļi sāks runāt!