Raidieraksts Turn Autism Around: lietotne Speech Blubs bērniem ar autismu

Šo raidierakstu izveidoja un publicēja Mary Barbera.

https://www.youtube.com/watch?v=deCYNB3o12U

Mary: Jūs klausāties raidieraksta Turn Autism Around 102. sēriju. Es esmu tā vadītāja, doktore Mary Barbara. Šodienas temats būs pavisam citāds. Pie manis viesojas lietotnes līdzdibinātājs. Šo lietotni izmanto bērni ar autismu. Viņu sauc Mitja Mavsar, un viņš ir no Slovēnijas. Viņš ir četru dēlu tēvs, vīrs un uzņēmuma Blub Blub Inc. līdzdibinātājs. Viņu produkti Speech Blubs un Reading Blubs tika laisti klajā 2017. gadā, un tie jau palīdzējuši vairāk nekā trim miljoniem bērnu ar runas aizturi un autismu, kā arī, piemēram, bērniem ar Dauna sindromu. Šodien runāsim par lietotni, kā arī par video modelēšanu, laiku pie ekrāna, kopīgu uzmanību, hiperleksiju un, protams, to, kā ar lietotnes Speech Blubs palīdzību attīstīt runu. Sāksim šo aizraujošo interviju ar Mitju Mavsar.

Mary: Liels paldies, Mitja, ka pievienojāties mums šodien.

Mitja: Paldies par uzaicinājumu.

Mary: Jā. Pastāstiet, lūdzu, klausītājiem mazliet par sevi, lai varam sākt raidījumu. Parasti es lūdzu pastāstīt, kā jūs nonācāt autismam veltītajā pasaulē, bet jūs īsti neesat tajā iesaistīts. Pastāstiet mazliet par sevi un to, kā sākāt nodarboties ar lietotņu izstrādi.

Mitja: Protams. Esmu šeit, Slovēnijā. Mums ir karantīna. Viss sākās, kad biju mazs zēns un man bija runas grūtības. Domāju, ka tad, kad man bija četri gadi, neviens īsti nesaprata, ko es saku. Tāpēc es apmeklēju logopēdiju. Lielāko daļu problēmu novērsa. Droši vien pamanīsiet, kuras lietas man neizdevās izlabot, un tamlīdzīgi.

Mary: Man nav ne jausmas. Man šķiet, ka viss skan labi.

Mitja: Labi, paldies. Taču viena artikulācijas kļūda man, šķiet, saglabājās līdz pat 16 gadu vecumam. Logopēdija man ļoti palīdzēja, jo pusaudža gados bērni mēdz būt nejauki. Kad šo problēmu novērsu, tas ievērojami vairoja manu pašapziņu un palīdzēja turpmākajai personības attīstībai. Pēc tam sāku strādāt interneta nozarē par lietotāju pieredzes dizaineru. Tā bija mana karjera 15 gadus. Strādājām ar daudziem dažādiem jaunuzņēmumiem. Sapratu, ka būtu jauki izveidot jaunuzņēmumu, kas atbilstu manām toreizējām interesēm. Mani ļoti interesēja psiholoģija, arī bērnu psiholoģija, jo tolaik man bija divi bērni.

Lietotnes Speech Blubs pirmsākumi

Mitja: Tagad man ir četri bērni, un kopš tiem laikiem daudz kas ir mainījies. Mums ir arī daudz vairāk lietotāju nekā tad, kad man bija divi bērni. Bet viss sākās ar to, ka iepazinos ar kādu puisi, kuram tolaik bija 20 gadi. Man bija trīsdesmit trīs. Viņš rīkoja darbnīcu, kurā radās ideja: kā būtu, ja mēs ar lietotni palīdzētu bērniem, kuriem ir runas grūtības? Nekas konkrēts vēl nebija izdomāts. Ideja bija panākt, lai cilvēka balss ierosina kādu darbību. Tā būtu ar balsi vadāma lietotne: ja jūs izdotu skaņu, parādītos, piemēram, bļoda vai animācija.

Mitja: Tad šis puisis pienāca pie manis un teica: “Nu, vecais, vai vari palīdzēt ar šo projektu un padomāt?” Es atbildēju: “Protams, veiksim izpēti.” Man nebija nekādas pieredzes logopēdijā. Bērnībā biju apmeklējis logopēdu, bet ar to jau īsti nepietiek. Tāpēc nebijām pārliecināti par savām zināšanām un domājām, vai mums vispār vajadzētu iesaistīties logopēdijas jomā. Vispirms tikāmies ar logopēdiem Slovēnijā, pēc tam devāmies uz ASV. Kalifornijā daudziem logopēdiem rādījām savu mazo prototipu. Bijām pārliecināti, ka lielajā amerikāņu pasaulē, Silīcija ielejā, tehnoloģijas būs ik uz soļa. Taču šie logopēdi, gluži kā jau daudzi amerikāņi, teica: “Tas ir apbrīnojami! Fantastiski!” Bet vienlaikus piebilda: “Laiks pie ekrāna un logopēdija īsti neiet kopā.”

Mitja: Tā nu mēs domājām, vai tas izdosies. Atgriezāmies un tomēr nolēmām turpināt, lai gan sākumā tā neizskatījās pēc daudzsološa biznesa. Taču mums šķita, ka šis ir jādara. Mēs varētu darīt ko labu cilvēcei un bērniem, jo tik daudzi jaunuzņēmumi tikai pelna naudu, bet palīdzēt bērniem šķita vērtīgi. Turpinājām, un sākotnējā ideja ar animācijām izgāzās, jo apkārtnē nebija neviena animācijas mākslinieka. Viņi visi strādāja pie pilsētas jaunā, populārā jaunuzņēmuma. Tad radās cita doma: varbūt vienkārši filmēt bērnus. Darīt kaut ko pavisam dabisku. Filmēt citus bērnus, un lietotājs varētu atdarināt videoklipā redzamos bērnus.

Mitja: Devāmies uz studiju, un te sākas ļoti interesants stāsts. Mums vajadzēja, lai tur būtu logopēds. Bērni sēdēja kameras priekšā. Veicām pavisam vienkāršus vingrinājumus. Neesmu pārliecināts, kā tos sauc, bet tie bija orāli audiāli vingrinājumi. Tā ir tāda lieta, ko mēs darām, bet parasti nesakām. Daudzi uzskata, ka tie neizraisa runas skaņas. Lai nu kā, bijām studijā un rādījām bērnam kameras priekšā vienkāršu vingrinājumu. Tas bija apmēram šādi: “Atdarini zivi!”

Mary: Un vienkārši atveram un aizveram muti.

Mitja: Vienkārši atveram, atveram un aizveram. Bija plānots šo vingrinājumu nosaukt par zivi. Tobrīd studijā filmējām pirmo videoklipu, ko jebkad bijām uzņēmuši. Tur bijām es, Jernej, mūsu izpilddirektors un līdzdibinātājs, kā arī vecāki un logopēdi. Skatījāmies šo videoklipu, un tad Jernej man saka: “Paskaties apkārt! Paskaties apkārt! Visi to dara.”

Mitja: Visi studijā atdarināja zivi. Tas bija ļoti smieklīgi. Mēs nodomājām: “Labi, esam uz pareizā ceļa.” Nezinājām, ka to sauc par video modelēšanu. Mēs to nedarījām apzināti, taču izrādījās, ka tas darbojas.

Mary: Un pēc tam viss aizgāja. Tas bija tikai pirms pāris gadiem — Speech Blubs tika laists klajā 2017. gadā.

Mitja: Speech Blubs mēs laidām klajā 2017. gadā. Slovēņu versiju izveidojām 2015. gadā, lai to izmēģinātu kopā ar vecākiem un tamlīdzīgi.

Mary: Vai tā ir pieejama tikai divās valodās?

Mitja: Nē, patiesībā slovēņu versijas vairs nav. Mēs sekojām tirgus vajadzībām, un Slovēnija nav liels tirgus. Varat iedomāties — valstī ir divi miljoni iedzīvotāju. Manuprāt, mums bija 150 reģistrētu logopēdu.

Mitja: Tā pat īsti nav tirgus. Mēs sazinājāmies ar amerikāņu producentu, kurš uzņēma videoklipus ar bērniem Amerikā. Kopā ar dažādiem logopēdiem pārbaudījām, kā bērni tajos darbojas. Manuprāt, katru videoklipu pārbaudīja trīs logopēdi. Pēc tam izlaidām ASV versiju. Tad saņēmām sūdzības no britu vecākiem, ka lietotnē dzirdamie vārdi neatbilst britu angļu valodai. Izveidojām Apvienotās Karalistes versiju, pēc tam spāņu, portugāļu un franču versiju. Tagad lietotnē ir visas šīs valodas. Ar mūsu lietotni bērns var apgūt arī otro valodu.

Video modelēšana un Speech Blubs

Mary: Oho, labi. Apskatīju lietotni un zinu, ka tagad jums ir trīs miljoni lietotāju. Vai tā ir? Pamatā tajā redzami īsti bērni, kas izdod skaņas, piemēram, dzīvnieku balsis. Varat pamēģināt atdarināt pērtiķi, un tad parādās animēts pērtiķis, bērns atdarina pērtiķa balsi, un otrā galā esošajam bērnam tas arī jāatkārto. Kamēr bērns to dara, ekrānā virzās joslas. Tas ir diezgan sarežģīti un vienlaikus vienkārši. Gan sarežģīti, gan ļoti vienkārši. Jūs pieminējāt video modelēšanu. Manuprāt, tā ir svarīga tēma. Esmu par to veidojusi videoblogu, un tā saiti varam pievienot raidījuma piezīmēm. Zinu, ka šī ir uz pierādījumiem balstīta metode. Vai varat īsi paskaidrot klausītājiem, kas ir video modelēšana?

Mitja: Reālajā dzīvē, lai apgūtu runu, valodu vai jebko citu, piemēram, sociālās prasmes, jums ir jāsaskaras ar citiem cilvēkiem, viņi jāvēro un jāskatās viņu sejās. Ja bērnam ir autiskā spektra traucējumi, sejas viņu tik ļoti neinteresē. Tāpēc lietotnē izmantojām kaut ko pavisam dabisku. Šī dabiskā modelēšana ir pētījumos balstīta metode, kas atbilst spoguļneironu neirozinātnes atziņām. Vērojot citus cilvēkus, mūsu smadzenes būtībā dara to pašu, ko viņu smadzenes.

Mary: Tātad tā ir kā spoguļattēls. Kad skatāties spogulī, redzat spoguļattēlu. Spoguļneironi aktivizējas ne tikai tad, kad jūs runājat...

Mitja: Jā, jā, ne tikai tad. Ja es tagad atveru muti, manās smadzenēs ir īpašs process, kas to ierosina un liek man atvērt muti. Bet, kad jūs to vienkārši vērojat, aktivizējas tā pati zona jūsu smadzenēs. Pat vērojot, kā jūs mājat ar galvu vai darāt jebko citu, manas smadzenes dara to pašu, ko mātes smadzenes. Tas būtībā ir tas, kas pierādīts par to, kā mēs mācāmies: mēs vērojam. Piemēram, mūsu lietotnē ir daudz videoklipu, kuros redzami bērni. Pat ja bērns neatdarina un tikai skatās uz cilvēku — mūsu lietotnes bērniem, kuri rāda un māca, — metode tik un tā darbojas. Kā mēs to zinām? Sākumā mums bija ļoti svarīgs iemesls to darīt. Vismaz man un citiem komandas locekļiem noteikti.

Mitja: Toreiz mūsu komandā bija logopēds. Viņš daudz strādāja ar bērniem ar autiskā spektra traucējumiem un bērniem ar Dauna sindromu. Mums bija kāds zēns ar Dauna sindromu, kuram bija arī dažas autiskā spektra pazīmes, tā teikt. Katrā terapijas nodarbībā viņš uzlika brilles, bet pēc 30 sekundēm tās nometa zemē un nesadarbojās ar logopēdu. Tad viņam parādīja šo lietotni.

Mitja: Viņš bija ļoti mīļš bērns. Man šķiet, viņam bija pieci vai seši gadi, un viņš vispār nerunāja. Kad viņam un citiem bērniem ar Dauna sindromu iedeva iPad, viņš sāka to apskaut, labi? Un šis iPad ar tajā esošo Speech Blubs lietotni viņam ļoti palīdzēja. Viņš un mamma katru dienu aptuveni 20 minūtes darbojās ar lietotni. Atceros, ka pēc sešiem mēnešiem viņš atnāca ar mammu uz mūsu biroju. Viņi laiku pa laikam iegriezās pie mums. Un pirmo reizi viņš paskatījās uz mani.

Mitja: Un sāka sazināties ar žestiem. Pirmajā mēnesī viņš vēl nepiedalījās — tikai vēroja bērnus lietotnē. Bet pēc tam viņš vienkārši uzplauka, un to bija prieks redzēt.

Mary: Jā. Un jūs iepriekš minējāt, ka bērni ar autismu parasti neskatās sejās. Nesen ierakstīju podkāstu — man šķiet, 93. sēriju — un to varēsim pievienot raidījuma piezīmēm. Tajā stāstīju par doktora Ami Klin darbu. Viņš strādā Emory universitātē un ir ļoti pazīstams autisma pētnieks, kurš tikko publicējis jaunus pētījumus. Viņš ir daudz pētījis acu kustību izsekošanu bērniem ar autismu, bērniem bez attīstības traucējumiem, kā arī vienolas un divolu dvīņiem. Viņš atklāja, ka bērni — zīdaiņi un mazuļi — kuriem vēlāk diagnosticē autismu, parasti nekoncentrējas, kā jūs teicāt, uz cilvēku sejām, sociālo mijiedarbību un neverbālajiem signāliem. Piemēram, viņš rāda video, kurā divi mazuļi spēlējas bērna izmēra vagonā ar durtiņām, kas veras vaļā un ciet, bet pieaugušie vēro viņu acu kustības. Bērni bez attīstības traucējumiem ar skatienu seko, tā teikt, abu bērnu strīdam par to, vai durtiņām jābūt vaļā vai ciet: “Es gribu, lai tās ir vaļā. Es gribu, lai tās ir ciet. Es gribu, lai tās ir vaļā. Es gribu, lai tās ir ciet.” Savukārt bērni ar autismu vai tie, kuriem vēlāk diagnosticē autismu, vienkārši koncentrējas uz durtiņu virināšanu un tādējādi palaiž garām visu sociālo mijiedarbību.

Speech Blubs skatījums uz ekrāna laiku

Mary: Un, kā teica doktors Klin, piecu minūšu laikā bērni var palaist garām tūkstošiem sociālu mijiedarbību — ļoti īsu acu kontaktu, kārtas maiņu sarunā, sarauktu pieri un, ziniet, nepatiku. Ja bērni daudz laika pavada pie ekrāna, īpaši skatoties saturu par sociālām situācijām, bet pievērš uzmanību nepareizajām lietām, tas tiešām var kļūt par problēmu. Pirms vairākiem gadiem izveidoju arī video emuāra ierakstu “Ekrāna laiks un kāpēc es no tā pilnībā neatteiktos”. Jūs jau minējāt, ka daži logopēdi saka: “Mēs gribam izvairīties no ekrāna laika.” Arī Covid-19 pandēmijas laikā, kad visa pasaule bija ierobežojumu apstākļos, cilvēki teica: “Mēs gribam izvairīties no ekrāna laika.” Taču no tā izvairīties nav iespējams, un mums jāiemācās ekrānus izmantot gudri. Jūs mazliet par to stāstījāt. Kā jūsu lietotne un tās izmantošana atšķiras no tā, ja bērnus četras stundas dienā nosēdina pie televizora vai iPad?

Mitja: Nesen noskatījos dokumentālo filmu, kurā teica, ka pirmsskolas vecuma bērni ekrānus vidēji skatās četras līdz sešas stundas dienā, bet ASV situācija esot vissliktākā — vidēji sešas stundas. Tas ir pārmērīgi. Ekrāna laiku var salīdzināt ar jebko citu mūsu vidē, kas veicina dopamīna izdalīšanos. Tagad ir Helovīna laiks, un bērni apēdīs pārāk daudz cukura. Ja ļausiet bērniem katru dienu ēst cukuru, pastāv liela iespēja, ka viņiem būs liekais svars. Ar ekrāna laiku ir līdzīgi. Ja to izmanto pareizi, tas jums nekaitēs. Ja izmanto pārāk daudz, rodas problēmas. Un tas attiecas ne tikai uz bērniem, bet arī pieaugušajiem. Patiesībā pieaugušie ir lielākā problēma. Reizēm tā vietā, lai spēlētos ar bērniem, es spēlēju videospēles vai nepārtraukti skatos Instagram.

Mitja: Šādās situācijās bērniem nepietiek saskarsmes klātienē. Labi, tagad atbildēšu uz jūsu jautājumu. Ja vēlaties, lai bērns attīstītu runu, sociālās prasmes un citas svarīgas iemaņas, viņam vajadzīgs laiks klātienē ar vecākiem un vienaudžiem. Bērniem jāredz cilvēki bez maskām, un viņiem jāpievērš uzmanība šiem cilvēkiem. Kad sākām darbu, vērojām citas populāras bērnu lietotnes. Man šķiet, ka tagad esam devītā populārākā lietotne ASV App Store bērnu lietotņu kategorijā. Visās pārējās lietotnēs redzamas skaistas animācijas. Kā pieredzes dizainers es zinu, kā panākt, lai cilvēki izmēģinātu kādu lietu, un kā mudināt viņus to izmantot atkal un atkal.

Mitja: Mūsdienās vecāki ir kā pielipuši saviem ekrāniem, tāpēc, protams, bērni mācās no viņu piemēra. Arī bērniem, kuriem nav nekā cita, ko darīt, ekrāni kļūst par nodarbi. Manuprāt, gudra ekrāna izmantošana sākas ar ekrāna laika ierobežošanu. Tā sākas ar to, ka vecāki pilda savu vecāku lomu un izskaidro bērniem, ko rāda pētījumi. Pētījumos bērniem mācīja dažādas lietas, rādot video. Viņi kaut ko iemācījās — apmēram 50 procentus no tā, ko apgūtu, ja to pašu redzētu reālajā dzīvē. Taču interesantākais ir tas, ka tad, ja klāt bija vecāks un paskaidroja bērnam redzēto, mācīšanās rezultāti ievērojami uzlabojās. Protams, tie nebija tik labi kā reālajā dzīvē, taču daudz, daudz labāki. Tātad, jā, ekrāna laiku var izmantot lietderīgi. Ne jebkura multfilma ir piemērota, bet daudzas ir veidotas tā, ka bērni no tām patiešām kaut ko iemācās. Ja vecāks ir blakus un paskaidro redzēto, tas ir daudz labāk. Pēc tam varat, piemēram, uzzīmēt to, ko redzējāt multfilmā.

Kā trenēt kopīgo uzmanību

Mary: Vecāki var iesaistīties arī šādi: izmantojot piemēru ar zivtiņu, kustinat muti vaļā un ciet kā zivtiņa vai pūšat burbuļus, vai arī atdarināt pērtiķa skaņu. Varat iesaistīt bērnu lietotnē, sakot: “Puika atdarina pērtiķi. Skaties, kā mamma atdarina pērtiķi!” Tas palīdz apgūt vēl vienu svarīgu prasmi — kopīgo uzmanību. Jūsu lietotnē un manos tiešsaistes kursos svarīga ir kopīgā uzmanība un kopīgu mirkļu piedzīvošana, arī lietojot ekrānu. Tā var būt kopīga smieklīga brīža baudīšana vai dzīva runas mijiedarbība: bērns grib banānu, jūs paceļat banānu un sakāt: “Banāns, banāns, banāns,” un iedodat to bērnam. Kad apskatīju jūsu lietotni un iepazinu jūs mazliet tuvāk, sapratu, cik daudz būtisku principu mēs abi izmantojam, lai palīdzētu bērniem. Arī kopīgā uzmanība ir ļoti svarīga.

Mitja: Jā, noteikti. Es tam piekrītu. Mēs īpaši centāmies nepārspīlēt ar animācijām — centrā ir īsti bērni, bet bērna intereses noturēšanai izmantojam arī citus paņēmienus. Piemēram, analītikas datos varam redzēt, kā bērni uzvedas. Ir lietotāji, kuri vienu un to pašu darbību atkārto atkal un atkal. To varētu saukt par atkārtotu uzvedību, kas bieži raksturīga autismam. Taču, manuprāt, ekrāna laiks var būt lietderīgs, ja tajā iesaistās vecāki. Vecāki ir vissvarīgākie — gluži tāpat kā jebkurā terapijā vai bērna parastajā audzināšanā. Ja bērns sešas stundas viens pats skatās televizoru un YouTube saturu pēc savas izvēles, mēs nezinām, kas notiks, bet, visticamāk, viņš neattīstīs sociālās prasmes. Literatūrā pat minēts, ka bērniem, kuri pārāk daudz skatās televizoru, var veidoties autiskā spektra uzvedības izpausmes. Protams, ka tā var notikt.

Mitja: Ja bērni nespēlējas ar citiem, bet vieni paši skatās YouTube, protams, viņi neattīstīs ierastās sociālās prasmes. Viņiem var būt grūtības ar runu un valodu, gluži tāpat kā tad, ja viņi visu laiku ēstu konfektes, — viņiem būtu liekais svars. Tā tas notiek. Cilvēki spēj pielāgoties jebkuriem apstākļiem. Ja apstākļi nozīmē multfilmu skatīšanos, mūsu ķermenis un smadzenes pielāgosies un kļūs piemērotāki tam, lai mēs labāk skatītos televizoru. Nezinu — kļūsim pasīvāki. Jā.

Kā panākt, lai bērns atdarina dzirdēto

Mary: Viena no lietām, kam esmu pievērsusi uzmanību, ir vecāku vai speciālistu spēja panākt, lai bērns atdarina dzirdēto. Pat bērni ar tipisku attīstību ne vienmēr spēj spontāni atkārtot dzirdēto — daudziem tas vēl nav izveidojies pat 15 vai 18 mēnešu vecumā. Bērniem ar autismu šādas grūtības ir diezgan bieži sastopamas: daži paliek neverbāli un nerunā, un viņiem neizveidojas šīs spējas. Tāpēc manos tiešsaistes kursos mēs cītīgi strādājam pie atdarināšanas prasmēm — atdarināt darbības ar priekšmetiem, veikt mutes kustības un, ja bērns to spēj, arī atdarināt sejas izteiksmes. Taču es neatbalstu bērna sejas aizskaršanu vai mēģinājumus…

Mary: Tomēr vienu lietu es vienmēr uzsveru: mēs nevaram bērnam vienkārši izvilināt vārdus, pat ja viņš spēj pateikt “banāns”. Jūs nekad nevarat piespiest bērnu pateikt “banāns”. Pat ja esat panākuši to, ko saucam par atdarināšanu pēc dzirdētā, raidījuma piezīmēs varēsim pievienot manis veidotos podkāstus vai video par šo tēmu. Viens no labākajiem veidiem, kā to panākt, ir atkārtošana, stimulu demonstrēšana un sasaistīšana. Video modelēšana palīdz to paveikt nemanāmi — padarot mācīšanos jautru un saistošu un iekļaujot motivācijas sistēmu. Kā lietotnes izstrādātājs jūs noteikti lieliski pārzināt motivācijas sistēmas. Daži vecāku audzināšanas eksperti saka: “Mēs neatbalstām draudus, sodus vai kukuļus,” un es tam pilnībā piekrītu.

Mary: Taču viņi arī saka: “Mēs neatbalstām apbalvošanu vai pozitīvu pastiprinājumu.” Bet neatkarīgi no tā, vai jūs tam piekrītat, visa pasaule darbojas pēc pozitīvā pastiprinājuma principiem. Tas ir tāpat kā teikt, ka neticat gravitācijai.

Mitja: Tas ir pamats visai psiholoģijai, kas attīstījusies pēdējo gadsimtu laikā. Tā ir uzvedības zinātne. Tur nav ko piebilst.

Hiperleksija un Reading Blubs

Mary: Tas ir kā ar gravitāciju. Jūs nostiprināt uzvedību, un tā pastiprinās. Tātad, jā. Jā. Labi, ātri pievērsīsimies citai tēmai, kas, manuprāt, ir ļoti svarīga. Jūsu lietotnē ir lieliski video, un izklausās, ka esat paveikuši patiešām labu darbu, paplašinot to līdz piecām valodām. Jūsu jaunākā lietotne saucas Reading Blubs, un tajā ir ietvertas agrīnās lasītprasmes un lasītprasmes priekšapguves prasmes. Es zinu, ka esmu pētījusi hiperleksiju saistībā ar savu dēlu. Kad Lucas bija mazs, viņam bija hiperleksija — tā ir spēja lasīt vai atpazīt burtus, pirms bērns īsti prot runāt. Acīmredzot autisma gadījumā smadzeņu daļa, kas reaģē uz tādām lietām kā burti un cipari, tiek pārmērīgi stimulēta. Un man šķiet, ka bieži vien vecāki, arī es pati, ļoti uzsver: “Labi, tā ir hiperleksija, nevis autisms.” Bet tagad, šķiet, tas var būt gan viens, gan otrs. Protams, tas nenozīmē, ka ikvienam bērnam ar hiperleksiju ir autisms, jo, manuprāt, daži bērni ar ļoti augstu IQ var būt īpaši apdāvināti lasīšanā un tamlīdzīgi.

Mary: Taču, kad īsumā iepazinos ar jūsu Reading Blubs lietotni, viena no lietām, ko pamanīju, bija tā, ka vispirms jūs nekoncentrējaties uz burtu atpazīšanu. Jūs vairāk pievēršat uzmanību stāstu klausīšanai un izpratnei, kas, manuprāt, ir daudz svarīgāk, īpaši pirmsskolas vecuma bērniem un maziem bērniem, nevis bērniem ar hiperleksiju.

Mitja: Jā. Arī šoreiz mēs veicām izpēti. Runājām ar vecākiem, skolotājiem, terapeitiem un citiem. Pamanījām kādu interesantu un diezgan acīmredzamu tendenci: vecāki katru dienu nelasa kopā ar bērniem, lai gan to vajadzētu darīt. Ir vecāki, kuri ir noguruši, jo strādā divos darbos. Ir tēti, kuri ir diezgan atturīgi un kuriem trūkst iztēles, lai patiešām rotaļātos ar bērniem un padarītu grāmatas aizraujošas. Pamanījām arī dažas tirgū pieejamas lietotnes, kas palīdz lasīt sešus vai septiņus gadus veciem bērniem, lai gan šajā vecumā jau ir pienācis laiks lasīt. Bet pirms tam — pirmsskolas vecumā — svarīgākais ir stāsti. Protams, bērni var rotaļāties ar burtu nosaukumiem, vai varbūt pat labāk būtu, ja viņi to nedarītu. Taču vissvarīgākais ir tas, lai viņi dzirdētu pietiekami daudz stāstu. Tāpēc mēs vēlējāmies izmantot to pašu pieeju: lai lietotnē bērns lasa un dara to, ko darītu ideāls vecāks, lasot vakara pasaciņu.

Mitja: Ideāls vecāks bērnam lasītu ar lielu aizrautību. Pēc tam uzdotu jautājumus. Ļautu bērnam aptaustīt grāmatā redzamos priekšmetus. Tā izskatās lasīšana. Lietotnē bērns lasa jums stāstu. Jūs varat virzīt galvenos varoņus tālāk, pieskaroties tiem. Piemēram, tur ir vēl viena alpaka, un jūs varat to nocirpt. Tas ir kā pāršķirama grāmatiņa — ļoti labi veidota digitālā formātā. Mums ir patiešām labi rezultāti. Bērni aizrautīgi seko līdzi stāstiem. Pēc stāsta tas pats bērns atkal parādās ekrānā un jautā: “Kā sauca alpaku?” vai “Kādā krāsā bija velosipēds?” un tamlīdzīgi. Lai atbildētu uz reāla cilvēka uzdoto jautājumu, jāpieskaras atbilžu pogām.

Gudri pavadīts laiks pie ekrāna

Mitja: Tātad mēs atkal cenšamies lietotājiem piedāvāt gudri pavadītu laiku pie ekrāna. Lietotne ir pieejama ar to pašu abonementu. Ja jums ir Speech Blubs abonements, varat to izmantot bez maksas; to pašu varat darīt, ja abonējat Reading Blubs. Tātad viena ģimene var izmantot Speech Blubs lietotni, piemēram, vienu, divus vai trīs gadus vecam bērnam, un Reading Blubs, teiksim, divarpus gadus vecam bērnam. Esmu redzējis, ka divarpus gadus veci bērni to lieto veiksmīgi, taču galvenokārt tā paredzēta bērniem no trīs līdz piecu gadu vecumam. Tā es teiktu, ja runa ir par bērnu, kurš attīstās tipiski. Ja ne, tad, iespējams, lietotni sāks izmantot vēlāk, vai arī tas atkarīgs no konkrētās situācijas.

Mary: Un, protams, arī ar Reading Blubs būtu ideāli vai pat nepieciešami, lai vecāks būtu klāt un pieskatītu bērnu. Citādi bērns var tikai atkal un atkal ritināt atpakaļ, lai nocirptu lamu. Labi, tagad atkal nocirpjam lamu, jo bērni ar autismu var iestrēgt atkārtojošā uzvedībā. Savos tiešsaistes kursos esmu izveidojusi grāmatu programmu. Viens no tās uzdevumiem ir reizi nedēļā aiziet uz bibliotēku, izvēlēties piecas, septiņas vai desmit jaunas grāmatas, nodot atpakaļ iepriekšējās un lasīt ļoti vienkāršas grāmatas. Un uzdot vienkāršus jautājumus. Covid-19 pandēmijas ierobežojumu laikā daudzas bibliotēkas bija slēgtas. Kāds ieteica citu lietotni ar nosaukumu “EPIC”, kurā pieejams liels grāmatu klāsts. Un arī šis, manuprāt, ir lielisks resurss, jo mēs varam paši lasīt bērniem priekšā. Mēs abonējam EPIC lietotni, jo tā ir noderīga arī manam divdesmit četrus gadus vecajam dēlam ar smagu autismu: viņš var izvēlēties pavisam vienkāršas grāmatas, kopā ar viņu tās izlasīt, uzdot jautājumus un tā aizpildīt dienu.

Mary: Daudziem vecākiem visā pasaulē dienas aizpildīšana, īpaši audzinot bērnu ar autismu, ir ļoti sarežģīta. Un, manuprāt, mēs visi cenšamies darīt, ko varam. Tādas lietotnes kā Speech Blubs un Reading Blubs ir lieliska iespēja papildināt mūsu rīku klāstu. Es ļoti atbalstu arī to, ka vecāki veido savus video. Taču problēma ir tā, ka jūs nevarat uzņemt bezgalīgi daudz video. Jums ir vesela profesionāļu komanda, kas pastāvīgi pievieno jaunu saturu un dažādus bērnus, tāpēc bērnam nav jāskatās viens un tas pats atkal un atkal, piemēram, kā mamma desmit reizes pēc kārtas saka: “Galva, pleci, ceļi un pirksti.” Jo elastīgāki kļūst bērni, jo vairāk dažādības, jaunu stāstu un jaunu veidu, kā darboties, viņiem piedāvājam.

Mary: Manuprāt, jo noderīgāki kļūst šie rīki. Tieši tā. Labi. Man šķiet, ka esam daudz ko pārrunājuši. Es varēšu iedot partnera saiti, kurā varēsiet atrast piedāvājumu: MaryBarbera.com/blubs. B-L-U-B-S. Foršs nosaukums, neparasts nosaukums. Tur varat apskatīt Speech Blubs un Reading Blubs. Tiem ir viens kopīgs abonements, kas maksā tikai dažus dolārus mēnesī. Varat izvēlēties gada vai mēneša abonementu. Pieejams arī bezmaksas izmēģinājuma periods — tas vienmēr ir noderīgi, lai izmēģinātu, jo lietotne var nebūt piemērota jūsu bērnam.

Mitja: Vēl viena lieta — mūsu lietotnē ir funkcija, ko var izmantot pilnīgi bez maksas, pirms tiek piedāvāts maksas abonements. Tā ir sākotnējā novērtēšana. Jūs ievadāt bērna datus un dzimšanas datumu, un saņemat informāciju par visiem attīstības atskaites punktiem. Tie aptver ne tikai runu, valodu un lasītprasmi, bet arī pragmatiskās prasmes, rotaļāšanos un dzirdi. Labā mēnesī mēs ik mēnesi novērtējam, manuprāt, simt piecdesmit tūkstošus bērnu. Un pašreizējā situācijā visā pasaulē redzu, ka, ja jūsu bērnam ir divi gadi, var nākties ilgi gaidīt, līdz logopēds viņu izvērtēs, un...

Lieliska alternatīva, kamēr gaidāt vizīti pie logopēda

Mary: Un būs jāgaida arī uz vizīti pie attīstības pediatra, kā arī uz terapiju. Bet, jā, jums pilnīga taisnība. Viena no mūsu kopienas dalībniecēm pievienojās maniem kursiem mazu bērnu vecākiem. Viņas bērnam bija divdesmit mēneši, viņam nebija noteikta diagnoze un viņš nesaņēma terapiju. Viņa dzīvoja Apvienotajā Karalistē un stāstīja, ka rindā pie logopēda bija jāgaida 18 mēneši. Un tā ir tikai runas un valodas novērtēšana. Gaidīšanas rindas ir šausmīgi garas, tāpēc es rakstu savu otro grāmatu Turn Autism Around — tā ir praktiska rokasgrāmata vecākiem, ko izmantot, kamēr viņi gaida diagnozi vai terapiju. Kā mēs abas zinām un uzskatām, vecākiem ir ļoti liela nozīme. Tāpēc izmantojiet tādas lietotnes kā jūsējā un uzziniet vairāk; ja klausāties un esat speciālists, iedrošiniet vecākus uzzināt vairāk.

Mary: Manuprāt, ir lieliski, ja jums ir rīki, kas palīdz iesaistīt bērnu. Visu varat atrast vietnē MaryBarbera.com/blubs — bezmaksas sākotnējo novērtēšanu, bezmaksas izmēģinājuma periodu un abonementu. Varat arī apskatīt raidījuma piezīmes un visus tajās minētos resursus. Noslēdzot raidījumu, vēlos atgādināt par vienu no mana podkāsta mērķiem: palīdzēt vecākiem un speciālistiem just mazāk stresa un dzīvot laimīgāk. Jūs esat četru bērnu tēvs, lietotņu izstrādātājs un vīrs. Vai varat padalīties ar pašaprūpes vai stresa pārvaldības padomiem, ko izmantojat ikdienā vai tad, kad jums ir laiks, lai mazinātu stresu?

Mitja: Pēdējās dienas ir bijušas diezgan saspringtas. Trīs dienas neesmu izgājis no mājām. Parasti šajā ierobežojumu laikā dodos dabā kopā ar bērniem — ne viens pats, bet ar viņiem. Jā, stress ir liela problēma. Manuprāt, mums vienkārši mazāk jāskatās ekrānos un vairāk jābauda daba. Un, ja mēs tā darām, samazinām ekrānu lietošanu, gluži tāpat kā vajadzētu retāk iet pie ledusskapja, — ziniet, visam jābūt līdzsvarā. Jā, visam jābūt līdzsvarā.

Mary: Jā, jā, jā. Man patīk doma par došanos dabā. Zinu, ka arī man tas palīdz mazināt stresu. Liels paldies, Mitja. Bija prieks jūs labāk iepazīt. Ar nepacietību gaidu jūsu uzņēmuma izaugsmi un iespēju būt daļai no šiem patiesajiem centieniem palīdzēt bērniem ar runas grūtībām, bērniem ar autismu un ikvienam, kam ir grūtības runāt. Liels paldies par jūsu laiku šodien. Lai jums jauka diena!

Mitja: Paldies.