Ekrāna laiks: visaptverošs ceļvedis

Laipni lūdzam mūsu “visaptverošo” ceļvežu sērijā, kas apvieno dažādu blogu autoru rakstus par svarīgām tēmām, kuras mūsu blogā aplūkotas padziļināti. Šajā ceļvedī pētām, vai ekrāna laiks ir labvēlīgs maziem bērniem.

Šajā rakstā

• Dažādi ekrāna laika veidi 
• • 1. American Academy of Pediatrics (AAP)
  • • Nosakiet ierobežojumus
  • 2. American Speech-Language-Hearing Association (ASHA)
  • 3. Pasaules Veselības organizācija (WHO)
  • Plašsaziņas līdzekļi un bērni
  • Mazi bērni un ekrāni Covid-19 laikā — virtuāla darbnīca
  • • Cik daudz bērni atceras no ekrānā redzētā?

Speech Blubs katru nedēļu saņem jautājumus no vecākiem un logopēdiem, kuri raizējas par to, vai bērniem vajadzētu izmantot ekrānus “izglītojošiem” nolūkiem. Citi jautājumi par bērnu ekrāna laiku ir šādi: no kāda vecuma bērni drīkst sākt lietot ekrānus, cik ilgs ekrāna laiks ir par daudz, kādas pārraides bērnam ir vispiemērotākās un vai televizora skatīšanās aizkavēs bērna runas attīstību? Uz šiem sarežģītajiem jautājumiem atbildot, jāņem vērā iedzimtības un vecumam raksturīgi faktori, sociālekonomiskie apstākļi un pat tas, ko īsti nozīmē “izglītojošs”. Turklāt vienprātības nav: dažādās kultūrās šis jautājums tiek uztverts atšķirīgi, balstoties uz dažādām vērtībām un mainīgiem priekšstatiem par to, kas ir veselīgi. 

Šis blogs ir daļa no nepārtrauktās diskusijas par ekrāna laiku un bērniem. Tas papildina mūsu vietnē jau publicētos rakstus un nesenos tīmekļseminārus, tostarp TEDx pasākumu “Plašsaziņas līdzekļi un bērni” un virtuālo darbnīcu “Mazi bērni un ekrāni Covid-19 laikā”, kurā piedalījās četri ASV vadošie eksperti šajā jomā.

Šajā blogā pieminēti šie tīmekļsemināri un eksperti, jo tie ir pamats viedokļiem un ieteikumiem, ko sniedz trīs no nozares visatzītākajām organizācijām: American Academy of Pediatrics (AAP), American Speech-Language-Hearing Association (ASHA) un Pasaules Veselības organizācija (WHO).

Ceturtā organizācija CPLOL ir Eiropas Savienības logopēdu pastāvīgā sadarbības komiteja. Saīsinājums “CPLOL” ir veidots no nosaukuma franču valodā: Comité Permanent de Liaison des Orthophonistes/Logopèdes de l'Union Européenne. Pašlaik vēl apkopojam informāciju par tās ieteikumiem, kā arī datus par citām starptautiskām organizācijām.

Digitālo plašsaziņas līdzekļu pārpratumi

Šajā blogā mēģinām strukturēt diskusiju un sniegt aprūpētājiem jaunāko informāciju, lai viņi varētu paši pieņemt lēmumu par ekrāna laiku. Lielākā daļa piekrīt, ka ekrāni paši par sevi nav kaitīgi — jāuzlabo ir tas, kā mēs tos lietojam.

Dažādi ekrāna laika veidi 

Sāksim izpēti, aplūkojot, kā parasti tiek iedalīts ekrāna laiks:

Iedalījums pēc satura veida

1. Izklaide — vispopulārākais veids, kas ietver televizora skatīšanos un videospēļu spēlēšanu

2. Izglītojošs saturs:

• Mācības attālināti — var ietvert videokonferences un tiešsaistes kursus
• Izglītojošas lietotnes — jebkuras lietotnes, kas sola iemācīt noteiktu uzdevumu vai prasmi
• Lietotnes, kas rosina kaut ko veidot — tās var būt “dari pats”, pamācību un būvēšanas video un lietotnes, kā arī tādas, kas māca mākslu un mūziku.

3. Videozvani — WhatsApp, Skype, Zoom, Webex un Viber

4. Sociālie mediji — FB, Instagram, Snapchat, Tinder, Bumble, Tik Tok, Twitter 

Iedalījums pēc satura izmantošanas veida

1. Pasīva lietošana — tikai televizora vai mūzikas videoklipu skatīšanās

2. Aktīva lietošana — spēles, interneta pārlūkošana, jogas nodarbību skatīšanās u. c.

• Aktīva iesaiste (lietotājs un lietotne mijiedarbojas)
• Kopīga lietošana (tiešsaistē ar draugiem un/vai ģimeni)

3. Radoša lietošana — to var veikt kopā ar citiem vai vienatnē, un tā ir vērsta uz prasmju attīstīšanu un kaut kā radīšanu, ko var kopīgot vai demonstrēt. Svarīgs ir gan saturs, gan programmatūras kvalitāte un prasmju apguve.

4. Saziņa — e-mācības, WhatsApp, Instagram, FB u. c.

**Lūdzu, ņemiet vērā, ka arī šis iedalījums apvieno dažādus sarakstus, kas nedaudz atšķiras. Galvenais ir sākt apzināties iespējas un diskusijas plašumu.

Speech Blubs: izglītojoša, aktīva lietotne jums un jūsu mazulim

ĻOTI SVARĪGI: VISI eksperti piekrīt, ka bērniem ekrānus vislabāk lietot aktīvi, vecākiem līdzdarbojoties un skatoties kopā.

Labi, nu, kad esmu to pateicis, noskaidrosim, ko par ekrāna laiku saka ekspertu organizācijas.

Ieteikumi par ekrāna laiku no TRĪS LIELAJĀM organizācijām!

Lūk, jautājumi un vadlīnijas, kas jāņem vērā, nosakot bērniem ieteicamo ekrāna laiku. “TRĪS LIELĀS” organizācijas ir AAP, ASHA un WHO.

1. American Academy of Pediatrics (AAP)

Jaunākajās vadlīnijās vecāki tiek aicināti noteikt ierobežojumus tam, kad, kur un cik ilgi bērni drīkst lietot ierīces, vienlaikus atzīstot, ka elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir gan ieguvumi, gan riski.

Akadēmija saglabāja ieteikumu bērniem līdz 18–24 mēnešu vecumam nelietot ekrānus, izņemot videozvanus. Ārsti norāda, ka sarunas ar tālumā dzīvojošiem ģimenes locekļiem, izmantojot, piemēram, Skype un FaceTime, var palīdzēt veidot attiecības. Tomēr viņi joprojām uzskata, ka ir maz pierādījumu tam, ka zīdaiņi spēj saprast vai gūt labumu no televizora skatīšanās, lietotņu izmantošanas vai citām tiešsaistes aktivitātēm. Turklāt doktori Dimitri Christakis un John Hutton (par viņiem lasiet tālāk) skaidro, ka viņu pētījumos gūts maz fizioloģisku pierādījumu par kādu labumu.

Ja vecāki vēlas iepazīstināt bērnus vecumā no 18 līdz 24 mēnešiem ar pārraidēm un lietotnēm, ir svarīgi, lai vecāki kopā ar viņiem spēlētos un mijiedarbotos. Tālruņi, iPad un citas ierīces nekādā gadījumā nedrīkst aizstāt saskarsmi ar vecākiem un kļūt par “bezmaksas aukli”. Bērniem vecumā no diviem līdz pieciem gadiem Akadēmija iesaka ekrāna laiku ierobežot līdz vienai stundai vai mazāk dienā. Vecākiem tiek ieteikts turpināt iesaistīties un izvēlēties tikai augstas kvalitātes saturu, piemēram, PBS Kids un Sesame Workshop piedāvāto.

Nosakiet ierobežojumus

Vadlīnijas mudina ģimenes, kurās aug vecāki bērni, dienas gaitā noteikt plašsaziņas līdzekļu lietošanas ierobežojumus. Dienā jāparedz vismaz stunda fiziskām aktivitātēm, pietiekami daudz miega (8–12 stundas atkarībā no vecuma), kā arī kvalitatīvi pavadīts laiks ar ģimeni. Šādi ierobežojumi palīdzēs mazināt aptaukošanās, miega trūkuma un sliktāku sekmju risku, vienlaikus ļaujot bērniem sazināties tiešsaistē ar draugiem un ģimeni un uzzināt par plašāko pasauli.

Akadēmija arī iesaka vecākiem:

• Aizliegt ierīces un televizoru stundu pirms gulētiešanas un neļaut ierīces guļamistabās pa nakti. Gaisma un troksnis var traucēt miegu.
• Atturēt bērnus no izklaides satura izmantošanas mājasdarbu laikā. Ir pierādīts, ka vairākuzdevumu veikšana traucē mācībām.
• Noteikt vietas un laikus, kad ģimene nelieto ekrānus (piemēram, vakariņu laiku) visiem ģimenes locekļiem, arī pieaugušajiem.
• Turpināt sekot līdzi tam, ko bērni skatās, un runāt ar viņiem par iebiedēšanu tiešsaistē, seksuāla rakstura ziņām un citiem riskiem.

2. American Speech-Language-Hearing Association (ASHA)

ASHA norāda: “Vecākiem joprojām ir grūti noteikt bērniem atbilstošus ierobežojumus, un tas ne vienmēr ir tik vienkārši kā ne vairāk par 30 minūtēm dienā.”

“Dalieties ar ģimenēm šajos ieteikumos par tehnoloģiju lietošanu, lai palīdzētu tām jaunajā mācību gadā atrast līdzsvaru ekrāna laika izmantošanā:

1. Izveidojiet plānu un ievērojiet to. Ja ģimenē vēl nav izstrādāts tehnoloģiju lietošanas plāns, mācību gada sākums ir lielisks brīdis to izdarīt. Vairākas uzticamas organizācijas, tostarp American Academy of Pediatrics un Common Sense Media, piedāvā veidnes, kas to atvieglo. Pat ja plāns jums jau ir, atrodiet laiku to pārskatīt un kopā ar bērniem izvērtēt, vai noteikumi ir jāmaina. Kas darbojas un kas ne? Vai bērni jau ir pietiekami lieli, lai viņiem piešķirtu papildu vai citādas privilēģijas? Lai ekrāna laika plāni būtu efektīvi, tie laiku pa laikam jāpielāgo.
2. Koncentrējieties uz kvalitāti. Daudzums — piemēram, dienas vai nedēļas laika ierobežojumi — joprojām palīdz daudzām ģimenēm, taču ne viss ekrāna laiks ir vienāds. Kā uzsver vairums ekspertu, 30 minūtes, kas pavadītas, kaut ko radot — mākslas darbu, stāstu vai programmu —, nav tas pats, kas 30 minūtes pasīvi skatoties YouTube videoklipus. Dodiet priekšroku pirmajam un apsveriet iespēju būt pielaidīgākiem, ja laiks tiek izmantots lietderīgi.
3. Vakariņu laiku padariet par svētu. Tas ir sens, bet labs ieteikums: vakariņu laikam jābūt bezsaistē. Pie galda galvenajai jābūt sarunai. Tas ne tikai attīsta bērnu komunikācijas, runas, valodas un sociālās prasmes un sniedz nepārspējamu, regulāru iespēju ģimenei satuvināties, bet arī sniedz virkni citu ieguvumu. Tehnoloģijas gandrīz vienmēr novērš uzmanību, tāpēc neatbildiet uz īsziņām un e-pastiem un neko nemeklējiet Google. Ikviens var nogaidīt šīs 30 minūtes.
4. Neļaujiet lietot ierīces pirms gulētiešanas. Vēl viens klasisks, bet bieži ignorēts ieteikums. Common Sense Media nesenā pētījumā konstatēts, ka 68% pusaudžu un 74% vecāku tagad ņem līdzi mobilās ierīces gultā. Tas ne tikai var aizstāt vērtīgas vakara nodarbes, piemēram, ikdienas lasīšanu, bet arī traucēt pietiekami izgulēties, kas ir svarīgi fiziskajai un garīgajai veselībai, kā arī sekmēm skolā.
5. Ierobežojiet ekrāna laiku mājasdarbu pildīšanas laikā. Tas neapšaubāmi kļūst grūtāk, bērniem pieaugot un uzdevumos parādoties tiešsaistes informācijas meklēšanai. Tāpēc samaziniet tehnoloģiju izmantošanu līdz minimumam un lietojiet tās tikai mājasdarbu veikšanai. Mājasdarbu laikā neļaujiet bērniem paralēli izmantot sociālos medijus vai sūtīt īsziņas.
6. Iesaistieties. Padariet tehnoloģiju lietošanu par kopīgu nodarbi. Skatieties, kā bērni spēlē Fortnite vai skatās savu iecienītāko YouTube autoru video, kopā ar viņiem. Uzdodiet jautājumus. Izrādiet interesi — vēl labāk, esiet ieinteresēti. Tas ne tikai palīdz uzturēt atklātu saziņu un dod iespēju sarunāties un satuvināties, bet arī var mazināt vecāku bažas par bērna laiku tiešsaistē — iespējams, viss nav tik slikti, kā jums šķiet. Turklāt tas var palīdzēt laikus pamanīt bērnam nepiemērotu saturu.
7. Rosiniet plašāku sarunu. Domājiet ne tikai par ierobežojumiem un noteikumiem. Arī tiem ir sava vieta, taču mudiniet bērnus pašiem kritiski izvērtēt, kā viņi izmanto tehnoloģijas (riskus un ieguvumus), un palīdziet viņiem novērtēt laiku bezsaistē — gan nodarbes, gan attiecības —, cilvēkus izvirzot augstāk par ierīcēm.

Vecāki nevar uzraudzīt pilnīgi visu, īpaši tad, kad bērni kļūst vecāki. Pārrunājiet ar bērniem savas gaidas par to, kā būt atbildīgam digitālās vides dalībniekam, kā arī ģimenes vērtības, lai viņi tās ievērotu, ciemojoties pie draugiem, braucot skolas autobusā un esot ārpus mājas. Dodiet viņiem rīkus, kas palīdz pieņemt labus lēmumus.”

3. Pasaules Veselības organizācija (WHO)

Saskaņā ar jaunajām WHO vadlīnijām, kuru izstrādātāji īpašu uzmanību pievērš bērnu ekrāna laika ierobežošanai, bērniem vecumā no 2 līdz 5 gadiem ekrāna laiks jāierobežo līdz 60 minūtēm dienā (jo mazāk, jo labāk). Bērniem, kas jaunāki par 2 gadiem, vispār nevajadzētu pavadīt laiku pie ekrāniem. Vislabāk, ja jebkura ekrāna lietošana notiek kopā ar ieinteresētu pieaugušo. Šis ieteikums tieši saistīts ar WHO rīcībā esošajiem pierādījumiem par plaši izplatītu bērnu aptaukošanos un vispārēju fizisko aktivitāšu trūkumu bērnu ikdienā.

Interesants fakts: šo vadlīnijas pēdējo piecu gadu laikā ir vairākkārt mainījušās, kas liecina, ka pieejamo pētījumu skaits par šo tēmu pieaug un to rezultāti atspoguļo divus galvenos uzskatus: ekrāni ir uz palikšanu un kļūs par daļu no mazu bērnu dzīves, turklāt saturs mainās un kļūst arvien nozīmīgāks. Arī trīs lielo organizāciju viedokļi ir nedaudz mainījušies, un mēs turpināsim atjaunināt informāciju par to ieteikumiem.

Tagad aplūkosim divus pasākumus, kurus vadīja viens un tas pats eksperts.

DIVI interesanti tīmekļsemināri par ekrāna laiku

Dr. Dimitri A. Christakis ir Sietlas Bērnu pētniecības institūta Bērnu veselības, uzvedības un attīstības centra direktors, pētījumu rakstu un grāmatu autors, kā arī iecienīts eksperts CNN, NPR, Today, CBS News, ABC News un NBC News. Nesen viņš uzstājās arī TEDx pasākumā.

Plašsaziņas līdzekļi un bērni

https://www.youtube.com/watch?time_continue=421&v=BoT7qH_uVNo&feature=emb_logo

Pieci būtiski secinājumi no šī tīmekļsemināra galvenokārt attiecas uz pasīvu ekrānu lietošanu:

1. Pirmajos divos dzīves gados bērna smadzeņu apjoms trīskāršojas !
2. Ilgstoša strauji mainīgu attēlu skatīšanās kritiskajā smadzeņu attīstības posmā liek prātam gaidīt augstu stimulu līmeni, kas vēlāk dzīvē var izraisīt uzmanības traucējumus.
3. Par katru stundu, ko bērns skatās televizoru līdz trīs gadu vecumam, uzmanības problēmu iespējamība palielinās par aptuveni 10%. Tātad bērnam, kurš skatās televizoru divas stundas dienā, uzmanības problēmu iespējamība ir par 20% lielāka nekā bērnam, kurš televizoru neskatās.
4. Kognitīvā stimulācija (vecāks bērnam lasa vai dzied) patiesībā samazina uzmanības problēmu iespējamību vēlāk dzīvē.
5. Izglītojošs saturs nerada uzmanības problēmu risku, savukārt izklaidējošs saturs rada 60% risku, bet vardarbīgs saturs — 110% risku.

Mazi bērni un ekrāni COVID-19 laikā — virtuāla darbnīca

Pandēmijas laikā Dr. Christakis vadīja arī nesenāku tīmekļsemināru “Mazi bērni un ekrāni COVID-19 laikā — virtuāla darbnīca”, kurā piedalījās vēl trīs eksperti bērnu un attīstības jautājumos: John S. Hutton, Brandon T. McDaniel un Ellen Wartella.

https://www.youtube.com/watch?v=t4ib95CxzD8

• Dimitri A. Christakis
• John S. Hutton
• Brandon T. McDaniel
• Ellen Wartella

Lūk, daži nozīmīgi četru ekspertu citāti. Pievērsiet uzmanību tam, cik gatavi viņi ir izvērtēt ekrānu lietošanas efektivitāti. Pat viņu vidū viedokļi atšķiras.

Dr. Christakis par ekrāna laiku: 

Cik ilgu (izklaides nolūkos pavadītu) ekrāna laiku mums vajadzētu atļaut, un vai šajā periodā būtu jāpieļauj izņēmumi?

“American Academy of Pediatrics vadlīnijās bērniem vecumā no 18 mēnešiem līdz 5 gadiem ir ieteikta 1–2 stundu robeža (ņemiet vērā, ka viņš ir viens no cilvēkiem, kas palīdzēja izstrādāt šīs AAP vadlīnijas).”

Dr. Hutton par ekrāna laiku:

1. Kur atrodas ekrāns (tas, ko jūs saucat par piekļuvi)?
2. Cik ilgi ekrāns tiek lietots (minūtes dienā un kādā vecumā)?
3. Kādu saturu bērni skatās?
4. Vai bērni saturu skatās kopā ar vecākiem?

“Ir daudz pierādījumu, ka bērni, kas jaunāki par 2 gadiem, no ekrāniem noteikti iemācās daudz mazāk, ja vispār kaut ko iemācās. Liela daļa šo pētījumu bija par televīziju, kas ir ļoti pasīva.”

“Interaktīvāki mediji varētu radīt zināmas atšķirības. Šķiet, ka bērniem, kas jaunāki par 2 gadiem, ir ierobežotas iespējas mācīties no ekrāniem.”

“Ekrānā redzamajam saturam jābūt vienkāršam, mierīgam un nesteidzīgam. Mācīšanās vislabāk notiek sociālā kontekstā, kur cilvēki mijiedarbojas cits ar citu. Interesanti, ka vecāku un bērnu smadzeņu darbība sinhronizējas, kopīgi darbojoties ar lasīšanu saistītās aktivitātēs.”

“Vēl nav skaidrs, cik labi ekrānā apgūtās prasmes var pārnest uz reālo dzīvi. Būtiski ir paņemt ekrānā redzēto un vingrināties to izmantot reālajā dzīvē, lai prasmes attīstītu pēc iespējas labāk.”

Dr. McDaniel par ekrāna laiku:

• Bērniem ir vajadzīgs atsaucīgs aprūpētājs
• Vecāku tālruņu un tehnoloģiju lietošana, visticamāk, ietekmē visus iejūtīgas attieksmes aspektus
• Izveidojiet ģimenes mediju lietošanas plānu
• Ieplānojiet laiku, ko ģimene pavada kopā, veltot viens otram nedalītu uzmanību
• Nosakiet laikus un zonas, kurās tehnoloģijas nelieto
• Pārrunājiet gaidas par tehnoloģiju lietošanu
• Sarunājoties uzturiet acu kontaktu
• Atcerieties, ka esat cilvēks, nevis pārcilvēks.
• Nevainojiet sevi par centieniem ierobežot ekrānu lietošanu.

Kā es varu radīt šos kvalitatīvos brīžus, kad bērniem veltu nedalītu uzmanību, necenšos darīt vairākus darbus vienlaikus un mana reakcija nav pavājināta?

Viņš iesaka “izveidot kādu plānu, lai nejustos tā, it kā vienkārši nosēdinātu bērnu pie televizora. Ļoti maziem bērniem ir vajadzīga liela vecāku uzmanība un mijiedarbība, tāpēc to ir grūti nodrošināt. IETEIKUMS: darba dienas laikā ieturiet daudz īsu paužu.”

Dr. Wartella par ekrāna laiku:

• Bērna raksturs. “Visefektīvāk bērni attīstās tad, ja viņiem blakus ir gādīgs pieaugušais un viņi mijiedarbojas ar interesantiem priekšmetiem vai interesanto pasauli sev apkārt… Noderīgi mediji ir lielisks resurss, ja vecāki tos pienācīgi uzrauga. Tas, kā mediji tiek izmantoti, ir atkarīgs no bērna, kurš tos lieto.”
• Saturs. “Kāds ir saturs, ar ko bērni mijiedarbojas? Vai tas ir piemērots viņu vecumam? Vai tas atbilst jūsu ģimenes vērtībām? Vai tajā ir kas tāds, kas varētu atstāt negatīvu ietekmi? Viņa iesaka atšķirt izglītojošu saturu no neizglītojoša.”
• Konteksts — “Pieaugušais iesaistās kopā ar bērnu, jeb bērns un pieaugušais medijus izmanto kopā: jūs sarunājaties ar bērnu un norādāt uz lietām, kam vēlaties pievērst bērna uzmanību.”

Cik daudz bērni atceras no ekrānos redzētā?

“... tos sauc par ‘pārneses uzdevumiem’. Pēdējos gados ir veikti vairāki pētījumi, un mēs zinām: ja bērnam parāda video, kurā viņš mēģina atrast kaut ko ekrānā, bet video nav interaktīvs un bērnam nekas nav jādara, tad pārnese nenotiek. Tie visi ir sākotnēji pētījumi. Mēs vēl nezinām pietiekami daudz par to, kas ir interaktivitāte un kāda interaktivitāte ļauj bērniem ekrānā redzēto pārnest uz reālo vidi.”

Kā vecāki var noteikt, vai konkrētas lietotnes ir izglītojošas un vai tās patiešām dara to, ko sola?

“Lūk, kam pievērst uzmanību, lai noteiktu, vai lietotne ir izglītojoša:

1. Vai tās darbība ir nesteidzīga?
2. Vai lietotne mudina bērnu iesaistīties ārpus ekrāna?
3. Pajautājiet sev, vai saturs ir nomierinošs.
4. Pārbaudiet, vai materiāls ir saistīts ar to, kas interesē jūsu bērnu.
5. Vai lietotne ir pārdomāta un mudina bērnu darboties ārpus ekrāna? Vai tā iesaista bērnu, ņemot vērā vērtības, kas jums kā vecākiem ir svarīgas? Un vai tās ietekme uz bērnu ir nomierinoša?

Vēl viens veids, kā noskaidrot, vai viss ir kārtībā, ir pajautāt draugiem.”

Dr. Wartella ieteica arī meklēt idejas un informāciju par bērnam piemērotu saturu vietnē Common Sense Media.

Galvenais secinājums no tīmekļsemināra: viedokļi par ekrāna laiku nedaudz atšķiras, taču visi bija vienisprātis, ka tam jābūt izglītojošam, vecāku vadītam un aktīvi uzraudzītam, kā arī jāizvairās no pasīvas ekrānu lietošanas bērniem, kas jaunāki par diviem gadiem.

Mūsu logopēdi par ekrāna laiku bērniem

Citā manis rakstītā bloga rakstā ar nosaukumu “Gudrs ekrāna laiks: vai tas ir piemērots mazuļiem?” ir aplūkoti vispārīgi jautājumi par ekrāna laiku, apkopoti trīs lielo organizāciju (ASHA, AAP un WHO) ieteikumi, sniegta tabula ar ekrāna laika ieteikumiem atkarībā no vecuma un pieci padomi, kā mājās palīdzēt bērnam attīstīt runu.

Savā bloga rakstā “Bērni un ekrāni: ekrāna laiku var pavadīt kopā” logopēde El Robertson aplūko, kā izvēlēties bērnam piemērotas nodarbes pie ekrāna, iesaka vecākiem iesaistīties bērnu ekrāna laika pavadīšanā un vienmēr izvēlēties izglītojošu saturu. Īpaši svarīgi — viņa iesaka darboties pārmaiņus ar bērnu un izmantot ekrāna laiku, lai rosinātu sarunu.

Logopēde Natalie Barnes savā bloga rakstā Gudrs ekrāna laiks izcilām runas prasmēm stāsta par digitālās atkarības riskiem un cēloņiem un skaidro, kā Speech Blubs palīdz ar to cīnīties. Lai uzsvērtu, cik ļoti mums rūp „mūsu bērni”, rakstā vēlreiz minēti Amerikas Pediatrijas akadēmijas un Pasaules Veselības organizācijas ieteikumi, kā arī mēģināts šo jautājumu aplūkot no veselā saprāta skatpunkta.

Jāņem vērā, ka šajā rakstā nav aplūkota sociālo mediju ietekme. Mūsuprāt, šī tēma ir pārāk plaša, lai to iekļautu šajā rakstā.

Kā RĪKOTIES?

Rezumējot, eksperti uzskata, ka:

1. Aktīvs ekrāna lietošanas laiks ir DAUDZ labāks par pasīvu ekrāna lietošanas laiku.
2. Ekrāna lietošanas laiks, ko vada vecāki, ko vecāki pavada kopā ar bērnu vai kurā viņi aktīvi iesaistās, ir DAUDZ labāks par bērna atstāšanu vienatnē bez uzraudzības ar jebkāda veida saturu.
3. Tehnoloģiju brīvu laiku un vietu noteikšana mājās ir DAUDZ labāka par haotisku pieeju ekrāna lietošanas laikam.
4. VISI eksperti uzsver, ka bērniem nekādā gadījumā nevajadzētu lietot ekrānus pirms gulētiešanas vai ēdienreižu laikā.
5. Viņi arī uzsver, ka ir DAUDZ labāk izvēlēties piemērotu vietu, atbilstošu ekrāna lietošanas ilgumu (ņemot vērā trīs lielāko organizāciju ieteikumus) un saturu, kas vislabāk atbilst jūsu ģimenei.

Sekojiet līdzi trīs lielāko organizāciju ieteikumiem, lai uzzinātu par to izmaiņām, jo kļūst pieejami arvien jauni pētījumi.

Speech Blubs ir viens no izglītojoša satura veidiem, kas ir apliecinājis savu efektivitāti, palīdzot bērniem sākt runāt. Pārliecinieties paši!