Vai mans neverbālais bērns ar autismu kādreiz runās?

Bērniem ar autismu attīstības temps ir nedaudz atšķirīgs. Daudziem bērniem ar autismu runas un valodas attīstība kavējas. Tāpēc bieži rodas jautājums: “Vai mans neverbālais bērns ar autismu kādreiz runās?”

Ko nozīmē neverbāls autisms?

Neverbāls autisms pats par sevi nav atsevišķa diagnoze. Tas vienkārši nozīmē, ka bērnam vai pieaugušajam ir grūtības ar verbālo komunikāciju. Cilvēkiem autiskā spektra traucējumos nav skaidras robežas starp verbālu un neverbālu autismu. Tāpat kā pats autiskā spektra stāvoklis, arī tas ir ļoti sarežģīti.

Lūk, daži piemēri tam, cik daudzveidīga un sarežģīta ir neverbālā saziņa autiskajā spektrā:

• Daži bērni ar autismu izmanto vienkāršus vārdus, lai pateiktu, ko vēlas. Piemēram, bērns var pateikt “auto”, domājot: “Es gribu braukt ar mašīnu.” Taču cilvēki, kuri bērnu nepazīst, domās, ka viņš vienkārši nosauc transportlīdzekli. Lai gan šis bērns spēj lietot vienkāršus vārdus, lai kaut ko palūgtu, viņš nespēj atbildēt uz papildu jautājumu, piemēram: “Kur tu vēlies braukt?”
• Citi bērni spēj lietot sarežģītākus vārdus, taču tiem trūkst jēgpilna satura. Piemērs: viņi var atkārtot vai citēt frāzes no filmām vai tekstus, ko iemācījušies no terapeita. Šāda veida komunikācijā bērns patiesībā neizsaka savas vēlmes vai vajadzības.
• Daudzi bērni ar neverbālu autismu spēj izteikt savas vēlmes un vajadzības ar zīmju valodas, attēlu kartīšu vai digitālu ierīču palīdzību.

Vai neverbāls autisms nozīmē zemu intelekta koeficientu (IQ)?

Ja runājam atklāti, nav precīzi zināmu iemeslu, kāpēc daži cilvēki ar autismu nekļūst verbāli. Šī ir joma autiskā spektra pētījumos, kurā joprojām nepieciešams daudz jaunu atklājumu. Lai gan mēs nezinām, kāpēc daudzi cilvēki ar autismu nerunā, ir svarīgi saprast, ka neverbāls autisms nenozīmē intelekta trūkumu.

Sabiedrībā par autismu valda daudzi aizspriedumi. Viens no šiem mītiem ir uzskats, ka neverbāls autisms ir zema intelekta sekas. Tomēr daudzi bērni un pieaugušie autiskajā spektrā spēj saprast daudz vairāk, nekā spēj izteikt ar valodas palīdzību.

Vēsturiski tika pieņemts, ka cilvēkam, kurš nerunā, IQ ir zems — zem 70. Problēma ir tāda, ka standarta IQ testi nav piemēroti cilvēkiem ar autismu. Tāpēc standarta testēšanas metožu dēļ dažiem cilvēkiem ar neverbālu autismu var tikt kļūdaini diagnosticēti garīgās attīstības traucējumi. 2011. gada pētījumā atklājās, ka zems IQ un autisms kopā sastopami daudz retāk, nekā tika uzskatīts iepriekš.

Tā kā intelektuālās attīstības traucējumi nav neverbāla autisma cēlonis, atsevišķi pētījumi pat norāda uz pozitīvu saikni starp autismu un izcilām prāta spējām. 2015. gada Kembridžas Universitātes pētījumā noskaidrots, ka cilvēki ar autiskām iezīmēm biežāk izvēlas karjeru jomās, kas prasa augstu inteliģenci, tostarp tehnoloģijās, inženierzinātnēs, dabaszinātnēs un matemātikā.

Vai mans neverbālais bērns ar autismu kādreiz runās?

Autiskajā spektrā aptuveni 40% bērnu tiek uzskatīti par neverbāliem. Šis procents šķiet ļoti augsts un vecākiem var radīt bezcerības sajūtu. Tomēr kāds nesens pētījums sniedz ļoti cerīgus rezultātus par neverbāliem bērniem ar autismu un vēlāku runas attīstību.

Pētījumā, ko veica Center for Autism and Related Disorders, piedalījās 535 bērni vecumā no 8 līdz 17 gadiem, kuriem diagnosticēts autisms. Visiem dalībniekiem četru gadu vecumā bija izteikta valodas aizture. 4 gadu vecumā šie bērni bija vai nu neverbāli, vai spēja lietot tikai vienkāršus vārdus un īsas frāzes.

Pētījumā tika iegūti šādi iepriecinoši rezultāti bērniem ar neverbālu autismu:

1. 47% dalībnieku sāka runāt tekoši
2. 70% vēlāk spēja runāt vienkāršos teikumos
3. Cenšoties prognozēt, vai neverbāliem bērniem ar autismu attīstīsies runa, tika atklāts, ka lielākajai daļai dalībnieku IQ bija augstāks, nekā uzskatīts iepriekš
4. Atkārtota uzvedība un intensīvas intereses neietekmēja valodas attīstību

Šis žurnālā Pediatrics publicētais pētījums sniedz patiesu cerību vecākiem, kuri prāto, vai viņu neverbālais bērns ar autismu kādreiz runās. Lai gan 70% bērnu runas attīstība sasniedza līmeni, lai veidotu vienkāršas frāzes, es uzskatu, ka jebkurš solis valodas attīstībā neverbālam bērnam ir milzīgs sasniegums!

Ja jūs šaubāties, vai jūsu neverbālais bērns kādreiz runās, es teiktu: “Jā! Cerība uz valodas attīstību pastāv vienmēr.” Dažiem bērniem ar autismu vienkārši nepieciešams ilgāks laiks, lai attīstītos, saņemot atbalstu, ko sniedz logopēdija un ergoterapija.

https://www.youtube.com/watch?v=q0roha2HRKU

Nobeigums

Kopš mana dēla runas regresijas trīs gadu vecumā es sev šo jautājumu esmu uzdevusi neskaitāmas reizes. Kamēr mans dēls virzās uz priekšu ceļā uz autisma diagnozes saņemšanu, logopēds iesaka mums sākt izmantot alternatīvās attēlu komunikācijas sistēmu.

Lai gan priecājos par attēlu kartīšu ieviešanu, lai viņš varētu norādīt uz savām vajadzībām un vēlmēm, esmu pieķērusi sevi jautājam: “Vai viņš ar kartītēm sazināsies visu mūžu?” Es nevēlos, lai attēlu komunikācijas sistēma būtu viņa runas un valodas attīstības galamērķis. Es ceru, ka ar laiku mēs varēsim sarunāties. Neatkarīgi no tā, vai tas notiks drīz vai pēc vairākiem gadiem, es ticu, ka mans dēls atkal runās, pat neraugoties uz runas regresiju.

Tas, ka neverbāls bērns ar autismu saziņā nelieto vārdus, nebūt nenozīmē, ka viņam ir intelektuālās attīstības traucējumi. Pētījumi rāda, ka lielākajā daļā gadījumu bērniem ar neverbālu autismu, kļūstot vecākiem, runas un valodas prasmes tomēr attīstās. Vienkārši atšķirīgā tempā nekā bērniem bez autisma.