Viss par pašstimulējošu uzvedību bērniem ar autismu

Pašstimulējoša uzvedība ir viens no diagnostiskajiem kritērijiem, pēc kura vērtē bērnu, lai noskaidrotu, vai viņam ir autiskā spektra traucējumi (AST). 

Pašstimulējoša uzvedība ne vienmēr ir slikta vai apslāpējama, taču tai jāpievērš uzmanība, ja tā traucē citiem vai pasliktina dzīves kvalitāti.

Es uzaugu kopā ar kādu jaunieti, kuram bija diagnosticēts Tureta sindroms. Viņš mācījās parastajā skolā kopā ar mums līdz pat vidusskolas beigām. Viņa uzvedība nebija pamanāma, līdz viņš kļuva satraukts vai noraizējies. Tad viņš mēdza sist sev pa galvu un skaļi kliegt. Viņš kliedza rupjus vārdus un vulgārus komentārus, kas traucēja pārējiem skolēniem mācīties. Viņam tika piešķirts individuāls palīgs, kurš darīja visu iespējamo, lai mazinātu pašstimulējošo uzvedību un līdz ar to arī traucējumus klasē. 

Autisms un Speech Blubs

Speech Blubs ir logopēdijas lietotne ar vairāk nekā 1500 aktivitātēm, sejas filtriem, ar balsi aktivizējamām aktivitātēm un izglītojošiem papildu video.

Sākotnēji mēs izstrādājām Speech Blubs bērniem ar autismu, Dauna sindromu un runas apraksiju! Lietotnē tiek izmantota video modelēšana — pārbaudīta metode, kas palīdz iesaistīt bērnus autiskā spektra traucējumu gadījumā.

Piemēram, sadaļa “Emocijas” tika veidota, domājot par bērniem ar autismu. Mēs zinām, ka viņiem mēdz būt grūti atpazīt un paust emocijas. Šajā sadaļā bērni apgūst emocijas, vienlaikus vingrinoties runāt.

Kā izpaužas pašstimulējoša uzvedība bērnam ar autismu?

Bieži sastopami pašstimulējošas uzvedības veidi:

• grauž nagus
• tin matus ap pirkstiem
• krakšķina pirkstu locītavas vai citas locītavas
• bungo ar pirkstiem
• klauvē ar zīmuli
• krata pēdu
• svilpo

Cilvēkam ar autismu pašstimulējoša uzvedība var izpausties šādi:

• šūpošanās
• roku plivināšana vai pirkstu kustināšana vai knikšķināšana
• lēkāšana, lēkšana vai griešanās
• staigāšana šurpu turpu vai uz pirkstgaliem
• matu plūkšana
• vārdu vai frāžu atkārtošana
• ādas berzēšana vai kasīšana
• atkārtota mirkšķināšana
• skatīšanās uz gaismām vai rotējošiem priekšmetiem, piemēram, griestu ventilatoriem
• noteikta veida priekšmetu laizīšana, berzēšana vai glaudīšana
• cilvēku vai priekšmetu ostīšana
• priekšmetu pārkārtošana

Bērns ar autismu var stundām ilgi kārtot rotaļlietas, nevis ar tām rotaļāties. Atkārtotas kustības vai uzvedība var izpausties arī kā apsēstība vai pārmērīga aizraušanās ar noteiktiem priekšmetiem vai sīku detaļu uzskaitīšana par kādu konkrētu tematu. Turklāt ir arī citi pašstimulējošas uzvedības veidi, kas var nodarīt fizisku kaitējumu. Tie var būt šādi: 

• sišana ar galvu
• sišana ar dūrēm vai košana
• pārmērīga ādas berzēšana vai kasīšana
• kreveļu vai čūlu kasīšana
• bīstamu priekšmetu norīšana

Kāpēc rodas pašstimulējoša uzvedība?

Ne vienmēr ir viegli noteikt, kāpēc rodas pašstimulējoša uzvedība, taču parasti tā ir pārvarēšanas stratēģija, ko cilvēki izmanto, lai tiktu galā ar kādu sajūtu vai emociju. Piemēram, jūs varat krakšķināt pirkstus, kad esat satraukts, vai griezt ap pirkstu atslēgu piekariņu, kad izjūtat stresu. Cilvēks, kuram diagnosticēts autisms, var izmantot pašstimulējošu uzvedību, lai:

• stimulētu maņas vai mazinātu pārmērīgu maņu kairinājumu
• pielāgotos nepazīstamai videi
• mazinātu trauksmi un nomierinātos
• paustu neapmierinātību, īpaši tad, ja ir grūti efektīvi sazināties
• izvairītos no noteiktām aktivitātēm vai gaidām

Uzvedības terapeits vai autisma jomas speciālists var palīdzēt jums izprast bērna pašstimulējošo uzvedību un ieteikt alternatīvas aktivitātes, kas nav tik atkārtotas un netraucē citiem. Atcerieties — pašstimulējošā uzvedība nav jāierobežo, ja vien tā:

• Veicina sociālo izolāciju?
• Traucē mācībām skolā? 
• Ietekmē spēju mācīties?
• Rada problēmas citiem ģimenes locekļiem?
• Ir destruktīva vai bīstama?

Ja bērni ir paaugstināti jutīgi jeb pārāk jutīgi pret stimuliem, viņi var izmantot pašstimulējošu uzvedību, lai mazinātu kairinājumu, jo viņu uztverē vide un apkārtne ir pārāk skaļa, spilgta vai grūti panesama. Ja bērni ir pazemināti jutīgi jeb vāji reaģē uz stimuliem, notiek pretējais — pašstimulējoša uzvedība var palielināt uzbudinājumu. Jūs varat pamanīt, ka bērns veic pašstimulējošas darbības, kas sniedz viņam maņu uzbudinājumu. Iespējams, novērosiet atkārtotas darbības, piemēram, roku plivināšanu, griešanos, rotaļlietu laizīšanu un sūkāšanu.