5 padomi orālās pašstimulācijas pārvaldīšanai

Orāla jutība ir pazīstama arī kā orāla pašstimulācija.  Bērns “pašstimulējas”, lai regulētu emocijas vai tad, kad apkārtējā vide viņu nepietiekami vai pārmērīgi stimulē.

Bērniem, kuriem nepieciešama orāla stimulācija, košļāšanas uzvedību var būt grūti pārvaldīt.  Bērni bieži izjūt nepārvaramu vēlmi košļāt priekšmetus, kurus nevajadzētu košļāt.  Šo uzvedību nevar pārtraukt, taču to var pārvaldīt, piedāvājot veselīgas alternatīvas.

Kā izpaužas orālā pašstimulācija?

Bērnam, kurš pašstimulējas ar muti, bieži vien kaut kas ir mutē.  Jūs pamanīsiet, ka viņš vai viņa pagaršo nedzīvus priekšmetus.  Līdzīgi kā zīdainis, kas vēl nav sasniedzis gada vecumu un iepazīst priekšmetus, pētot tos ar muti.  Taču šāda pašstimulējoša uzvedība neaprobežojas tikai ar pagaršošanu.  Tā pāraug košļāšanas uzvedībā.

Bērni var košļāt nedzīvus priekšmetus, piemēram:

• Apģērbu
• Rotaļlietas
• Papīru
• Akmeņus
• Zīmuļus/pildspalvas

Ja esat bērna, kurš mēdz visu košļāt, vecāks, šī, iespējams, ir visapgrūtinošākā maņu apstrādes problēma, jo tā var kļūt bīstama.  Jebkurš priekšmets var kļūt par košļājamu, tāpēc bērns ir pastāvīgi jāuzrauga, lai izvairītos no šādām briesmām.

1. Nelielus nedzīvus priekšmetus var norīt, un tas var radīt veselības problēmas
2. Cieti priekšmeti var sabojāt zobus
3. Ar priekšmetiem var aizrīties

Tā ir nopietna problēma vecākiem, kuru bērniem nepieciešams kaut ko košļāt!  Ko darīt, ja bērnam ir nepieciešams košļāt?  

Pirmkārt, ņemiet vērā, ka jūs nevarat pārtraukt košļāšanas uzvedību.  Košļāšana palīdz gūt stimulāciju vai nomierināt emocijas.  Bērns, kurš košļā, izjūt nepārvaramu vēlmi kaut ko košļāt.  Citiem vārdiem sakot, viņam tas ir jādara!

Otrkārt, košļāšanas uzvedību var pārvaldīt un var veikt drošības pasākumus, lai mazinātu veselības problēmu, zobu bojājumu un aizrīšanās risku.

5 padomi orālās pašstimulācijas pārvaldīšanai

Regulāri pārbaudiet sadzīves priekšmetus

Bieži vien mājās esošie priekšmeti tiek sakošļāti, un to ne vienmēr ir viegli pamanīt.  Laika gaitā priekšmets pārmērīgas košļāšanas dēļ var tikt sabojāts.  Nesen mans dēls sakošļāja gabalos divas lappuses no kartona grāmatiņas.  Es to saucu par “slepeno košļāšanu”.  Tā notiek man nezinot, un, kad to pamanu, sakošļātais priekšmets vairs nav salabojams.

Šī “slepenā košļāšana” notiek tāpēc, ka mans dēls zina, ka nedrīkst košļāt tādus priekšmetus kā grāmatas, taču nespēj atturēties.  Kad atrodu grāmatu un kartona gabaliņus pa visu māju, grāmata jau ir iznīcināta.

Piedāvājiet košļājamas uzkodas

Lai nodrošinātu veselīgu orālo maņu pieredzi, piedāvājiet daudz košļājamu uzkodu.  Tās sniegs bērnam tik ļoti kāroto košļāšanas stimulu.  Esmu pamanījusi, ka mans dēls vairāk interesējas par kraukšķīgiem un košļājamiem ēdieniem.  Divas no viņa iecienītākajām veselīgajām alternatīvām košļāšanai ir dārzeņu čipsi un sausās brokastu pārslas.

Izmēģiniet šīs kraukšķīgās pārtikas alternatīvas:

• Sausās brokastu pārslas
• Granola
• Popkorns
• Dārzeņu čipsi
• Mazie burkāni
• Selerijas
• Ābolu šķēlītes
• Žāvēti augļi
• Augļu uzkodas

Izmēģiniet košļājamas rotaslietas

Košļājamas rotaslietas ir pieejamas aproču, kaklarotu un pat zīmuļu uzgaļu veidā, lai palīdzētu bērniem apmierināt orālās maņu vajadzības.  Šādi košļājamie priekšmeti ir droša, izturīga un ērti pieejama alternatīva visam, ko bērnam nevajadzētu košļāt.  

Tās ir pieejamas dažādos dizainos, tostarp militāro žetonu un haizivju zobu formā!  Košļājamās rotaslietas ir droša alternatīva nedzīvu priekšmetu košļāšanai, un tās var nēsāt katru dienu.

Novērsiet bērna uzmanību

Tā kā orālo pašstimulējošo uzvedību, piemēram, košļāšanu, nevar pārtraukt, vislabāk to pārvaldīt, novēršot bērna uzmanību.  Kad bērns sāk košļāt savu kreklu, atrodiet ko citu, ko drīkst košļāt, piemēram, košļājamu rotaslietu.  Pēc tam novirziet viņa uzmanību uz šo košļājamo rotaslietu.

Ikreiz, kad mans dēls sāk košļāt savu kreklu, es uzreiz paņemu viņa košļājamo kaklarotu.  Tad paskaidroju viņam, ka “kreklus nedrīkst košļāt”, un iedodu kaklarotu.  Uzmanības novirzīšana uz piemērotāku košļāšanas veidu vienmēr palīdz!  

Tā kā orālo pašstimulējošo uzvedību, piemēram, košļāšanu, nevar pārtraukt, vislabāk to pārvaldīt, novēršot bērna uzmanību.

Novēršot bērna uzmanību, jūs viņam parādāt, ka noteiktus priekšmetus košļāt nedrīkst, bet košļāšana ar košļājamām rotaslietām ir pieņemams orālās pašstimulācijas veids.  Tas ļauj bērnam būt pašam, vienlaikus pasargājot priekšmetus, kas nav paredzēti košļāšanai, no nodiluma un bojājumiem.

Piedāvājiet dzērienus ar salmiņu

Vēl viens veids, kā pārvaldīt košļāšanas uzvedību, ir piedāvāt dzērienus ar salmiņu.  Jo tievāks salmiņš vai biezāks dzēriens, jo labāk.  Lai gan tas nerada košļāšanas sajūtu, tas apmierina daudzu bērnu kāroto orālo maņu vajadzību.  

Piens vai sula mazā pakā ir lieliska izvēle, jo tās plānais salmiņš rada papildu pretestību.  Vēl viena iespēja, ko izmantoju sulas paku vietā, ir smūtiji.  Augļu un dārzeņu smūtiji ir veselīga alternatīva sulai, ja bērnam tie labāk garšo.  Tikai pārliecinieties, ka bērns smūtiju dzer ar salmiņu!

Noslēgumā

Košļāšana ir orālās pašstimulācijas veids, ar kuru vecākiem var būt grūti tikt galā.  Es daudz laika pavadu, sakot dēlam: “Nekošļā to!”  Es zinu, ka viņš nespēj atturēties un ka tā ir maņu vajadzība, kas jāapmierina, taču viņa mutē nonāk viss, ko nav paredzēts košļāt.  Tāpēc parasti viss tiek sabojāts.  Man ir bijušas arī vairākas situācijas, kad viņš gandrīz aizrijās ar tādiem priekšmetiem kā akmeņi.

Orālo pašstimulāciju nevar pārtraukt.  Tomēr to var pārvaldīt, vienlaikus ievērojot noteiktus piesardzības pasākumus, lai bērns būtu drošībā.  Savā pieredzē ar dēlu esmu atklājusi, ka vislabāk košļāšanas uzvedību palīdz pārvaldīt uzmanības novēršana un košļājamās rotaslietas!