Bērnu mūzika un logopēdija
Mūzika iesaista plašu apstrādes mehānismu klāstu – no skaņas atpazīšanas (trompetes atšķiršanas no flautas) līdz augstākām kognitīvajām funkcijām, piemēram, secīgumam, uzmanībai, atmiņai un mācīšanās procesam. Tas...
Mūzika iesaista plašu apstrādes mehānismu klāstu – no skaņas atpazīšanas (trompetes atšķiršanas no flautas) līdz augstākām kognitīvajām funkcijām, piemēram, secīgumam, uzmanībai, atmiņai un mācīšanās procesam. Tas ir vēl izteiktāk, ja mācāties spēlēt kādu mūzikas instrumentu.
Ņemot vērā kognitīvo līmeni, kas nepieciešams mūzikas spēlēšanai, mūziķi jau sen tiek pētīti, lai izzinātu smadzeņu plastiskumu, kā arī lai pārbaudītu intriģējošo iespēju, ka muzikālās zināšanas var tikt pārnestas uz citām jomām, piemēram, valodu.
Vai logopēdijā var izmantot mūziku?
Jā, noteikti var! Tā kā ir veikti daudzi pētījumi, kas apliecina pozitīvo saistību mūzikas izmantošanai logopēdijas nodarbībās, daudzi audiologopēdi sadarbojas ar mūzikas skolotājiem vai mūziķiem, lai izstrādātu labākos terapijas plānus saviem pacientiem.
Neatkarīgi no tā, vai tā ir abu speciālistu sadarbība vienā nodarbībā vai arī nodarbību vada tikai logopēds, bērnu mūzikas izmantošana logopēdijā var būtiski ietekmēt bērnus ar runas un valodas traucējumiem (The ASHA Leader, 2012, ievada rindkopa un rindkopa “Kur virzās mūzikas terapija”).
https://www.youtube.com/watch?v=iS4LsXmZpHE
Noskatieties šo video par to, kā izmantot mūziku bērniem, kuri nerunā, un bērniem ar autismu.
Logopēdijai un mūzikas terapijai ir daudz kā kopīga. Izdevumā The ASHA Leader tiek apspriests, ka mūzikas terapeiti un logopēdi strādā ar daudzām līdzīgām pacientu grupām. Gan mūzikas terapeiti, gan logopēdi strādā ar cilvēkiem, kuriem ir attīstības traucējumi un dzirdes traucējumi. Šajā ASHA rakstā “In Harmony” (2012), kas publicēts izdevumā The ASHA Leader, tālāk teikts:
Pētījumi liecina, ka starp runu un mūziku pastāv daži kopīgi neironu tīkli.
The ASHA Leader, 2012, “What is Music Therapy”
Tomēr mūzikas terapija nav piemērota visiem. Dažiem pacientiem tā var novērst uzmanību vai radīt neapmierinātību (piemēram, pacientam, kurš pārcietis insultu). Ir svarīgi novērot konkrētā cilvēka reakciju, lai saprastu, vai tā patiešām nāk par labu!
Kā izmantot mūziku?
Bērnu mūziku nodarbībās var izmantot visdažādākajos veidos. Tā var skanēt fonā, bērns var dziedāt līdzi dziesmai, vai arī bērns var pats izdomāt savus vārdus dziesmai, lai trenētu vārdu krājumu un gramatiku.
Daudzos gadījumos mūzika ir uzlabojusi pacienta motivāciju, attieksmi un sniegumu runas un valodas terapijā (The ASHA Leader, 2012). Nenoliedzami, ka mūzika parasti izraisa kādu sajūtu vai emociju. Iedomājieties, ko jūs darāt, kad dzirdat savu mīļāko dziesmu vai kad pa radio skan dziesma, kas jums patiešām nepatīk. Tā vienmēr izraisa kādu reakciju.
Gadījuma izpēte: bērnu dziesmas un terapija
Es lasīju par kādu gadījuma izpēti par 4 gadus vecu zēnu, vārdā Allens, kurš apmeklēja runas un valodas terapiju daudzo veselības problēmu dēļ. Allens nespēja sazināties tā, kā tas būtu sagaidāms viņa vecuma bērnam. Tā vietā Allens izmantoja žestus, lai pievērstu cilvēku uzmanību un lūgtu palīdzību (Geist et al., 2008, 313. lpp.).
Saskaņā ar šo rakstu viņam bija grūtības saprast vārdus un norādījumus, un viņš nevarēja skaidri izteikt vārdus vai teikumus (Geist et al., 2008, 313. lpp.). Turklāt Allens neiesaistījās aktivitātēs ar citiem sava vecuma bērniem un nemēģināja ar viņiem sazināties.
Allens nebija iesaistīts un neizrādīja interesi par runas un valodas terapiju, tomēr viņš ĻOTI interesējās par mūziku savās mūzikas terapijas nodarbībās.
Allena mūzikas terapijas rezultāti parādīja, ka, izmantojot mūziku kā motivāciju un pastiprinājumu, individuālajās nodarbībās sociālā mijiedarbība pieauga.
Geist et al., 2008, 313. lpp.
Tas nozīmē, ka viņš saziņā vairs nepaļāvās tikai uz žestiem – galvenokārt tika izmantoti vārdi! Kad nodarbībās tika iesaistīta mūzika, Allena iepriekšējās uzvedības grūtības mazinājās.
Allena gadījumā runas un valodas terapijas un mūzikas terapijas sadarbība izrādījās ļoti veiksmīga.
Galvenā atziņa
Kāds tad ir secinājums no visiem šiem pētījumiem un statistikas datiem?
Būtībā, ja jūsu bērns mīl mūziku, ir vērts pamēģināt to iekļaut terapijas nodarbībā.
Ja šķiet, ka parastajās nodarbībās bērnam ir garlaicīgi vai nav intereses, nākamajā reizē ieslēdziet mūziku un pavērojiet, vai tas ko maina! Katrs bērns ir unikāls un nereaģēs vienādi. Taču, ja mūzika palīdz, noteikti izmantojiet to!
Autors: Stacie Bennett