Bērnu valodas apguves posmi

Psihologi uzskata, ka valodas apguve lielā mērā ir atkarīga no audzināšanas un apkārtējās vides. Citiem vārdiem sakot, bērni apgūst pirmos vārdus un vēl daudz ko citu, ja viņiem ir...

Bērnu valodas apguves posmi

Psihologi uzskata, ka valodas apguve lielā mērā ir atkarīga no audzināšanas un apkārtējās vides. Citiem vārdiem sakot, bērni apgūst pirmos vārdus un vēl daudz ko citu, ja viņiem ir valodai bagāta vide.

Savukārt, lai gan valodnieki un iedzimtības teorijas piekritēji piekrīt, ka runas valodas vide ir svarīga komunikācijas apguvē, viņi arī uzskata, ka ar bērna vidi vien nepietiek un tā nav vienīgais efektīvas mācīšanās priekšnoteikums. Bērna attīstībā ietilpst viss — no gugināšanas un bērnu valodas līdz vēlākai valodas apguvei.

Palīdziet bērnam papildināt vārdu krājumu, izmantojot lietotni Speech Blubs. Sāciet bezmaksas izmēģinājumu jau šodien un iepazīstiet vairāk nekā 1 500 aktivitāšu, kas jūsu mazajam patiks un būs noderīgas! ❤️

Valodnieki uzskata, ka cilvēka smadzenēm piemīt iedzimta nosliece apgūt valodu. Kognitīvā attīstība valodas apguves jomā notiek arī bez mācīšanas (Chomsky, 2006). The Poverty of Stimulus apgalvo, ka bērni spēj ātri un bez piepūles apgūt sarežģītas valodas sistēmas pat tad, ja viņiem ir bijusi ierobežota saskare ar valodu un neviens viņus nav tieši mācījis (Saxton, 2017).

Šīs iedzimtās spējas dēļ valodas apguves posmi visiem bērniem visā pasaulē pamatā norit vienā un tajā pašā secībā! Šie attīstības atskaites punkti ir:

1. Pirms dzimšanas: cilvēka smadzeņu sagatavošanās valodas apguvei pēc piedzimšanas

Valodas apguve sākas krietni pirms bērna dzimšanas. Vēl mātes miesās bērni sāk iepazīt runu un valodu. Cilvēka dzirde sāk darboties grūtniecības 3. trimestrī jeb aptuveni 7. grūtniecības mēnesī (Saxton, 2017). Šajā laikā vēl nedzimušie bērni reaģē uz visdažādākajām skaņām.

Vēl pārsteidzošāk ir tas, ka viņi spēj atšķirt runas skaņas no skaņām, kas nav runa. Mātes miesās bērni ir jutīgāki pret savu dzimto valodu nekā pret svešvalodām, kā arī skaidri atšķir mātes balsi no citu cilvēku balsīm (Saxton, 2017). Šī parādība ir viens no daudzajiem dabiskajiem piemēriem, kas apstiprina uzskatu, ka spēja apgūt valodu ir iedzimta cilvēka smadzenēm.

Šis valodas uztveres un dzirdes posms mātes miesās ir būtisks valodas apguvei pēc dzimšanas. Bērni, kuri piedzimst ar iedzimtiem dzirdes traucējumiem vai dzirdes zudumu, šo posmu neiziet. Tāpēc valodas apguve pēc dzimšanas parasti aizkavējas par četriem līdz pieciem mēnešiem (DeLuzio, 2020). 

2. Gugināšana — 7 mēnešu vecumā

Šajā posmā zīdaiņi sāk izzināt skaņu īpašības, paši tās radot. Pirmās gugināšanas skaņas ir vienādas visiem bērniem. Tomēr, bērnam sasniedzot 8 mēnešu vecumu, gugināšanas īpatnības sāk mainīties (Helms-Park, 2018). Gugināšana kļūst atšķirīgāka. Zīdaiņi sāk radīt skaņas, kas sastopamas tikai viņu dzimtajā valodā.

Franču un amerikāņu mazulis neguginās vienādi, jo angļu un franču valodā nav vienādu skaņu. Šajā posmā vecākiem jārēķinās, ka bērni izies cauri trim fāzēm. Tās ir:

    Šajās fāzēs angliski runājošie mazuļi visbiežāk izrunā šādus patskaņus un līdzskaņus: ‘i’, ‘u’, ‘a,’ un ‘b’, ‘d’, ‘g’, and ‘m’. Patskaņus parasti ir vieglāk izrunāt nekā līdzskaņus, jo to veidošanai balss vai deguna dobumā nav jāveido daudz šķēršļu.

    3. Viena vārda (holofrāzes) posms — 1–1,5 gadu vecumā

    Šajā posmā bērni sāk apgūt un izrunāt savas dzimtās valodas īstos vārdus. Bērns šajā posmā saziņai izmanto vienvārda izteikumus. Ar vienu vārdu bērns var izteikt pilnu teikumu, ja to saprot kontekstā.

    Kā jau varētu gaidīt, vārdu lietojums ir ļoti atkārtojošs. Vienvārda izteikumiem ir trīs funkcijas:

      Šajā posmā bērni zina izrunāto vārdu nozīmi, jo runāšanu bieži pavada rādīšana ar pirkstu (Helms-Park, 2018).

      4. Divu vārdu posms — 1,5–2 gadu vecumā

      Bērni parasti sasniedz šo posmu, kad ir apguvuši aptuveni 50 vārdu. Viņi sāk parādīt, ka izprot savā valodā lietoto vārdu secību. Angļu valodā vārdu secība ir SUBJECT VERB OBJECT (SVO). Bērni ļoti bieži veido izteikumus pēc šādiem paraugiem:

        Šajā posmā parādās daudzi darbības vārdi, lietvārdi un īpašības vārdi, kā arī intonācija! Intonācija skaidri parāda, ka bērni runu neuztver kā vienu veselumu, bet gan kā atsevišķus vārdus, kas savienojas, lai paustu sarežģītāku nozīmi.

        5. Telegrāfiskās runas posms — 2–2,5 gadu vecumā

        Šajā posmā bērna vārdu krājums strauji pieaug jeb piedzīvo “sprādzienu”. Runas veidojums līdzinās pidžinam, jo tiek izlaisti gramatiskie un palīgvārdi (mazie vārdi), piemēram, ‘the’, ‘a’, ‘is’, ‘will’, ‘of’, ‘by’, daudzskaitļa formas, pagātnes galotne -ed un darbības vārdu galotnes un saskaņojums ar personu (she eat ‘s’).

        Šajā posmā bērns saziņā galvenokārt lieto patstāvīgas nozīmes vārdus (darbības vārdus, lietvārdus, īpašības vārdus) un dažus vietniekvārdus, piemēram, ‘me’ un ‘mine’.

        Lai gan šajā posmā trūkst daudzu palīgvārdu, bērni ievēro savas valodas vārdu secību un struktūru. Ņemot vērā angļu valodas vārdu secību (SVO), bērni, kuri runā angliski, parasti veido šādus teikumus:

          6. Posms pēc telegrāfiskās runas — no 2,6 gadu vecuma

          Šī posma sākumā sāk veidoties pilni teikumi. Vispirms parādās pavēles un apgalvojuma teikumi (Helms-Park, 2018):

            Šī posma sākumā parādās arī salikti sakārtoti teikumi (tos apgūst vispirms) un salikti pakārtoti teikumi, tomēr tos bērni iemācās lietot pareizi līdz 4–5 gadu vecumam (Helms-Park, 2018):

              Sarežģītāki jautājumi un noliegumi veidojas vecumā no 2,6 līdz 3,0 gadiem (Helms-Park, 2018). Ap bērna 3. dzimšanas dienu viņš sāk biežāk lietot gramatiskos un palīgvārdus, piemēram, regulāro daudzskaitļa galotni ‘-s’, darbības vārdu galotni ‘-ing’ un prievārdus (of, in, by), taču galotne, kas norāda uz trešo personu, parādās nedaudz vēlāk: “She loves candy.”  Šī posma beigās, 5–6 gadu vecumā, bērni ir apguvuši gandrīz visu (Helms-Park, 2018).

              Secinājums

              Ņemot vērā šīs valodas apguves vadlīnijas, vecākiem jāpatur prātā, ka bērniem valodas attīstības temps ir atšķirīgs. Ja bērns attīstībā nedaudz atpaliek, tas vēl nenozīmē, ka viņam ir valodas traucējumi. Atcerieties — katrs bērns ir unikāls un atšķirīgs. Daži valodu apgūst ātrāk nekā citi.

              Vienmēr ir svarīgi paturēt prātā, ka valodas izpratne parasti attīstās dažus mēnešus pirms runas. Valodas prasmes ne vienmēr izpaužas runā. Lielākā daļa bērnu, kuriem ir valodas attīstības aizkavēšanās, tostarp dzirdes traucējumi, līdz 3 gadu vecumam parasti panāk savus vienaudžus (DeLuzio, 2020).

              Atsauces:

                Atpakaļ pie visiem rakstiem