Kā iepazīstināt mazuli ar cieto pārtiku

Kā logopēds es īpaši labi apzinos, cik svarīgi ir vērot, kā bērni ņem ēdienu mutē, to sakošļā un pēc tam norij. Es meklēju noteiktas pazīmes, kas liecinātu, ka viņi tam ir gatavi.

Man šķita, ka informācijas ir tik daudz, ka tajā viegli apjukt un justies pārņemtam. Cerams, ka šie padomi un ieteikumi jums palīdzēs mazliet vieglāk pāriet uz cieto pārtiku!

Labākie pirmie ēdieni

Kad sāku abiem bērniem dot cieto pārtiku, es viņus joprojām baroju ar krūti visu diennakti. Protams, pajautāju mūsu pediatram, ar ko būtu vislabāk sākt, un viņš ieteica rīsu putru, pēc tam dārzeņus un augļus. Es negribēju, lai samazinātos piena daudzums, taču zināju, ka pienācis laiks bērniem ēst, jo viņiem bija šādas pazīmes:

Katrs bērns ir citāds, un, lai gan es sāku saviem bērniem dot cieto pārtiku 4 mēnešu vecumā, tas nenozīmē, ka visiem mazuļiem jāsāk tik agri. Ja apsverat iespēju piedāvāt bērnam cieto pārtiku, vērojiet, vai viņam ir iepriekš minētās pazīmes! Ja neesat gatavi sākt tik agri, tas ir pilnīgi normāli! Rīkojieties tā, kā jūtaties droši un kā, jūsuprāt, ir vislabāk jūsu mazulim!

https://www.instagram.com/p/B68oHKHgnzj

Es nebūtu es pati, ja neizpētītu internetā citu mammu vietnes, lai uzzinātu, kā viņas rīkojās ar saviem bērniem. Mana mamma man pat atsūtīja manu zīdaiņa laika grāmatiņu, lai varētu redzēt, cik daudz ēdiena bija normāli apēst!

Abiem bērniem sākumā devu apmēram ½ tējkarotes rīsu putras, sajaucot to ar mātes pienu. Sākumā piena bija vairāk nekā rīsu. Bērniem vajadzēja tikai norīt, taču tā viņi varēja iepazīt mazliet citādu sajūtu mutē un sākt apgūt rotējošās košļāšanas kustības, kas būs vajadzīgas, lai pēc dažiem mēnešiem ēstu mīkstu ēdienu.

Vispirms dārzeņus vai augļus?

Abiem bērniem vispirms devu augļus. Lielākā daļa ārstu un emuāru autoru ieteiks sākt ar dārzeņiem, jo pēc saldā ēdiena nogaršošanas bērni vairs negribēs neko citu. Varu teikt, ka vismaz maniem bērniem tā nebija.

Tiklīdz viņi tika pie ēdiena — jebkāda ēdiena — viņi to ēda. Nebija svarīgi, vai tās bija zirnīši vai banāni. Tiesa, nevienam no viņiem negaršoja zirņu biezenis, bet veselus zirnīšus viņi ēda bez problēmām.

Noteikti centos nodrošināt, lai bērni trīs dienas pēc kārtas ēstu vienu un to pašu, tā pārbaudot, vai nav alerģiskas reakcijas. Tas bija īpaši svarīgi, kad viņi sasniedza vecumu, kurā sāku dot zemesriekstu sviestu un olas.

Pēc tam sāku dot viņiem nelielas porcijas dažādu veidu ēdiena pēc zīdīšanas. Tā bērnu tūlītējais izsalkums jau bija remdēts, un viņi ēda vairāk, lai iepazītu ēdienu un priecātos par to. Kad abiem bērniem apritēja 6 mēneši, viņi ēda cieto pārtiku 2–3 reizes dienā, tā aizstājot vienu ēdināšanu ar pudelīti vai zīdīšanu.

Kas tālāk?

Kad bērns labi tiek galā ar biezeņiem, varat piedāvāt mīkstāku ēdienu. Piemēram:

Tas atkal palīdzēs viņiem pierast pie ēdiena ar sarežģītāku tekstūru, gatavojoties pilnībā pāriet uz cietu pārtiku.

Ja jūsu bērni ir līdzīgi manējiem, tad ap 6 mēnešu vecumu viņi sasniedza otro zīdaiņu pārtikas posmu, un ar to arī viss beidzās. Viņi vairs negribēja ēst bērnu pārtiku. Dēls atteicās to ēst, bet meita rīstījās un izvēmās.

https://www.youtube.com/watch?v=1QjrPFs0bPA

Man tā bija zīme, ka viņi ir gatavi ēst parastu ēdienu. Izrādījās, ka man bija taisnība — tiklīdz viņi tika pie sarežģītāka ēdiena, piemēram, pankūkām, viņi vairs nevēlējās atgriezties pie biezeņiem. Protams, ēdiens ir jāsasmalcina un jāsagriež pietiekami mazos gabaliņos, lai bērni neaizrītos.

Ja neesat pārliecināti, kurus ēdienus bērnam drīkst dot, šeit ir tieši tā tabula, ko izmantoju, lai noskaidrotu, kādu ēdienu bērniem drīkst dot dažādos vecumos.

Protams, jums nav jādod bērniem ēdieni tieši tā, kā norādīts tabulā! Paļaujieties uz savu spriestspēju un vērojiet mazuli, lai pamanītu pazīmes, kas liecina, ka viņš ir gatavs izmēģināt ko citu!