Kā mācīt bērniem pašdisciplīnu: 4 vienkārši veidi

Terminu “pašdisciplīna” mēdz dēvēt arī par paškontroli. Cilvēkam ar pašdisciplīnu jāprot kontrolēt vai ignorēt savus impulsus, lai sasniegtu galveno mērķi. Vienkārši sakot: mēs apspiežam spēcīgu vēlmi pēc kaut kā, lai iegūtu kaut ko tādu, ko vēlamies vēl vairāk.

Runājot par bērniem, pašdisciplīna nenozīmē mēģināt kontrolēt viņu uzvedību. Runa ir par to, kā mācīt viņiem kontrolēt pašiem savu uzvedību. Bērns, kurš sāk apgūt pašdisciplīnu, spēj izpildīt mājasdarbus, veikt mājas soli un paveikt citus svarīgus ikdienas uzdevumus bez atgādinājumiem un spiediena.

Bērniem, kuriem trūkst pašdisciplīnas, arī pieaugušā vecumā var pietrūkt šīs svarīgās prasmes, un tas var ietekmēt viņu spēju tikt galā ar . . .

• Darbu,
• Finansēm vai
• Mājas darbiem un pienākumiem.

Lai labāk izprastu, kā pašdisciplīna izpaužas bērniem, aplūkosim dažus piemērus situācijām ar pašdisciplīnu un bez tās.

Nav pašdisciplīnas: Četrgadīgs bērns pārtrauc sarunas, jo nespēj sagaidīt savu kārtu, lai izteiktos.

Ir pašdisciplīna: Četrgadīgs bērns lūdz pieaugušā palīdzību, jo cits bērns ir paņēmis viņa rotaļlietu, nevis atriebjoties mēģina iesist otram bērnam.

Nav pašdisciplīnas: Piecgadīga meitene atkal un atkal kāpj ārā no gultas, jo, cenšoties aizmigt, nespēj paciest garlaicību.

Ir pašdisciplīna: Sešgadīgs bērns pabeidz brokastis un pēc paša iniciatīvas dodas ģērbties uz skolu.

Prasme apgūt pašdisciplīnu jeb paškontroli tiek attīstīta visu mūžu. Daudziem pieaugušajiem joprojām ir grūti sevi kontrolēt kādā dzīves jomā vai pat vairākās. Taču, ja pieaugušais var attīstīt pašdisciplīnu, to var arī bērns. Ja dažiem pieaugušajiem pašdisciplīnas apgūšana sagādā grūtības, negaidiet, ka bērns to iemācīsies vienas nakts laikā. Par laimi, ir veidi, kā laika gaitā palīdzēt bērnam attīstīt pašdisciplīnu.

Kā veicināt pašdisciplīnu

1. Praktizējiet pašdisciplīnu

Tas neapšaubāmi ir vienkāršākais veids, kā mācīt bērnam pašdisciplīnu. Vienkārši rādiet piemēru paši! Bērni mācās, vērojot citus. Pat tad, ja domājat, ka bērns nepievērš uzmanību, viņš jūs vēro.

Ja bērns redzēs, kā jūs rādāt piemēru pašdisciplīnā, piemēram, vispirms paveicot mājas darbus un tikai pēc tam apsēžoties skatīties filmu, laika gaitā viņš sapratīs, ka no viņa tiek gaidīta tāda pati disciplīna.

2. Nosakiet sekas un sniedziet atlīdzību

Dažkārt mēs, vecāki, vēlamies pasargāt bērnus no nepatīkamām emocijām vai situācijām. Taču tā bērni neiemācās, kādas sekas ir viņu rīcībai. Piemēram, ja izpildīsiet bērna mājasdarbu viņa vietā, viņš neiemācīsies . . .

• Mācību priekšmetu,
• Lepoties ar sevi par to, ka ir iemācījies un izpildījis jaunu uzdevumu, vai
• To, ka var saņemt nesekmīgu vērtējumu, ja uzdevumu neizpilda.

Tā vietā, lai izvairītos no sarežģītām situācijām, ļaujiet bērnam kaut ko neizdarīt, lai viņš izjustu savas rīcības sekas, ja viņam trūkst pašdisciplīnas. Daži to dēvē par “stingru mīlestību”. Bērnam ir jāiemācās, pie kā noved pašdisciplīnas trūkums, taču viņam ir arī jāsaņem atlīdzība par ieguldīto darbu!

Ja pamanāt, ka bērns bez atgādinājuma paveic ikdienas darbus, piemēram, saģērbjas vai iztīra zobus, uzslavējiet viņu vai piedāvājiet iknedēļas atlīdzību, piemēram, ļaujiet palikt nomodā stundu ilgāk par ierasto gulētiešanas laiku un noskatīties filmu.

3. Ieviesiet skaidru kārtību

Skaidras kārtības ieviešana bērna dzīvē ir būtisks solis pašdisciplīnas apgūšanā. Ja bērnam ir ikdienas rutīna, viņš zina, ko jūs sagaidāt no viņa attiecībā uz pienākumu izpildi. Ikdienas rutīna, piemēram, brokastu ēšana, ģērbšanās un zobu tīrīšana, veido pamatu pašdisciplīnas uzdevumiem, ko bērns ar laiku spēs paveikt pats.

Skaidra kārtība un ikdienas rutīna palīdz bērnam gūt panākumus pašdisciplīnas apgūšanā. Turklāt sakārtota vide ļauj bērnam justies lepnam par to, ka viņš pats ir paveicis ikdienas uzdevumus. Tas savukārt rada patīkamu emociju “atlīdzību” par pašdisciplīnu.

4. Pastāstiet, ka tas būs grūti

Bērni mācās ātri! Jā, viņi ātri mācās no sekām, taču tikpat svarīgi ir pastāstīt viņiem par situācijas izaicinājumiem. Vai esat kādreiz saskārušies ar sarežģītu situāciju vai uzdevumu un vēlējušies, kaut kāds jūs būtu iepriekš brīdinājis, cik grūti tas būs?

Brīdinot bērnu vai godīgi izstāstot par sarežģītu situāciju vai uzdevumu, jūs viņu garīgi sagatavojat gaidāmajam izaicinājumam. Aplūkosim piemēru!

Piemērs: Jūsu bērns vēlas sākt apmeklēt peldēšanas nodarbības. Lai tās apmeklētu, bērnam ir jāizrāda liela pašdisciplīna: regulāri jāierodas uz nodarbībām, jāapgūst jauni peldēšanas paņēmieni un tādi sarežģīti paņēmieni kā lēkšana ūdenī.

Šis piemērs no bērna prasa mērķtiecību un pašdisciplīnu. Taču peldēšana ir arī ļoti sarežģīts sporta veids, ja vēlaties apgūt ko vairāk par “sunīša peldējumu”. Lai garīgi sagatavotu bērnu pašdisciplīnai, kas viņam būs nepieciešama, apsēdiniet viņu un pārrunājiet peldēšanas nodarbību izaicinājumus un ieguvumus.

Līdztekus tam, ka pastāstāt bērnam par peldēšanas nodarbību izaicinājumiem, izstāstiet arī par ieguvumiem! Ja stāstīsiet tikai par grūtībām, peldēšanas nodarbības viņam šķitīs nepievilcīgas, un bērns, iespējams, vairs nevēlēsies tajās piedalīties. Savukārt, ja izstāstīsiet, ko bērns iegūs, peldot, viņš sapratīs, ka pašdisciplīna dzīvē var nest arī gandarījumu.

Galvenais

Pašdisciplīna jeb paškontrole veidojas laika gaitā. Pat dažiem pieaugušajiem to joprojām ir grūti apgūt! Lai gan bērnam var iemācīt pašdisciplīnu, šī prasme attīstās pakāpeniski, laikam ejot laikam. Tomēr, ja sāksiet mācīt to jau agrā bērnībā, bērns var izaugt par pašdisciplinētu pieaugušo! Šī viena prasme var noteikt, vai bērns vēlāk dzīvē kļūs par veiksmīgu cilvēku.