Kā tēvi ietekmē savu bērnu valodas attīstību
Kas notiek ģimenēs, kurās nav mammas? Kurās ir divi tēti? Vai tas ietekmē bērna runas un valodas prasmes?
Kas notiek ģimenēs, kurās nav mammas? Kurās ir divi tēti? Vai tas ietekmē bērna runas un valodas prasmes?
Jauns pētījums
Jaunā Ziemeļkarolīnas Universitātes pētījumā noskaidrots, ka ģimenēs, kurās strādā abi vecāki, tēvi bērnu valodas attīstību vecumā no 2 līdz 3 gadiem ietekmē vairāk nekā mātes.
Lielākā daļa iepriekš veikto pētījumu bija vērsti tikai uz mātēm, taču šajā pētījumā vēlējās noskaidrot, vai tēviem ir nozīme runas apguvē.
https://www.instagram.com/p/B_fXsaeA9-7
Kā tika veikts pētījums?
Science Daily
Ko nozīmē “daudzveidīgs vārdu krājums”? Vecākiem ir daudzveidīgs vārdu krājums, ja viņi lieto dažādus vārdus, piemēram, sinonīmus un antonīmus. Piemēram, tā vietā, lai visu laiku teiktu “krūze”, varat teikt “glāze” vai “pudele”.
Turklāt tēti parasti sarunājas ar bērniem citādi nekā mammas. Es nedomāju, ka atšķiras balss tonis — es domāju, ka viņi lietas izskaidro un par tām runā citādi. Bērniem ir svarīgi to pieredzēt, jo ne visi cilvēki viņu dzīvē ar viņiem runās vienādi.
Šie atklājumi liecina, ka ģimenēs ar diviem vecākiem, kuri abi pelna iztiku, tēvi jāiesaista visos centienos veicināt valodas attīstību un sagatavot bērnus skolai.
Mana pieredze
Tagad, kad visi esam karantīnā, esam uzņēmušies izaicinājumu mācīt meitu mājās. Lai gan viņa vēl apmeklē pirmsskolas sagatavošanas grupu, vēlamies viņai palīdzēt mācīties, kā vien varam. Mēs ar vīru mācām viņu pamīšus, lai viņa varētu apgūt vielu dažādos veidos un saņemt dažādus skaidrojumus. Ja jums šobrīd jāuzņemas mācības mājās, ļoti iesaku, ja vien iespējams, rīkoties tāpat.
Esmu pamanījusi, ka šādi meita mācību laikā sastopas ar dažādiem vārdiem un valodu. Mans vīrs ir angļu valodas skolotājs, un esmu novērojusi, ka, mācot meitu, viņš lieto sarežģītākus vārdus, nekā es parasti izvēlētos.
Savukārt, kad es skaidroju jēdzienus, parasti runāju lēnāk un lietoju garākus teikumus. Es arī lūdzu viņai atkārtot tikko teikto. Piemēram, pirmdien mācījāmies burtu “A”. Kad bijām pabeigušas burtu vilkšanu, es jautāju, kāds tas ir par burtu un kādu priekšmetu tas apzīmē.
Šādi varēju pārbaudīt, vai viņa saprata un atcerējās manis pasniegto informāciju!

Vai bija vēl kādi atklājumi?
Lūk, vēl viena lieta, kas minēta rakstā: “Šajā pētījumā tika konstatēts arī tas, ka kvalitatīva bērnu aprūpe pirmajos trīs dzīves gados bija saistīta ar augstākiem rezultātiem ekspresīvās valodas attīstības pārbaudē trīs gadu vecumā. Tomēr bērnu aprūpei bija mazāka nozīme nekā valodas videi ģimenē.”
Tas nozīmē, ka ģimenes saziņai un sarunām ar bērnu ir lielāka nozīme nekā bērnudārzam!
Man šis atklājums šķita ļoti interesants. Meklējot meitai skolu, vēlējos uzzināt, kāda pieredze ir skolotājiem un kādas aktivitātes viņi izmantos, lai veicinātu runas un valodas attīstību ... visi tie trakie jautājumi, ko uzdod mamma logopēde!
Lai gan bērniem ir svarīgi dzirdēt dažādus vārdus, valodu un akcentus, ko viņi var sastapt bērnudārzā, šis pētījums rāda, ka mājās notiekošajām sarunām ir lielāka nozīme!
Pētnieki arī atklāja, ka, tāpat kā iepriekšējos pētījumos, vecāku izglītības līmenis būtiski ietekmē bērnu valodas prasmes.
Autors: Stacie Bennett