Kas ir attēlu apmaiņas komunikācijas sistēma (PECS)?

Attēlu apmaiņas komunikācijas sistēma, ko pazīst kā PECS, ļauj cilvēkam sazināties arī bez vārdiem. Būtībā tā sniedz “balsi” cilvēkam, kurš neizmanto vārdus, lai paustu savas vēlmes un vajadzības.

Vecāki, skolotāji un terapeiti izmanto šāda veida sistēmu bērniem ar autismu un citiem attīstības traucējumiem. Ja redzat, ka bērnam ir vajadzīga palīdzība, lai paustu savas vajadzības, PECS varētu būt risinājums!

PECS ļauj cilvēkam sazināties arī bez vārdiem.

PECS vēsture

PECS ir oficiāli reģistrēta preču zīme un programma, ko izveidoja Andrew Bondy un Lori Frost un 20. gadsimta 80. gados izdeva Pyramid Education Products. Šī vizuālā komunikācijas atbalsta sistēma ir pazīstama ar attēlu kartītēm. Taču PECS pamatā ir konkrēta pieeja, kā bērnam mācīt sazināties ar attēlu palīdzību.

Lai šis komunikācijas palīglīdzeklis darbotos, programmā ir seši posmi. Pabeidziet katru posmu, pirms sākat nākamo. Piemēram, vispirms jāapgūst pirmais posms un tikai tad var sākt otro. Posmi ir sakārtoti noteiktā secībā, lai veidotu saziņas pamatu starp bērnu un aprūpētāju.

Pētījumos atklāts, ka bērni attīstības gaitā sāk saprast attēlus pēc trīs gadu vecuma. Tāpēc attēlu apmaiņu bieži iesaka bērniem, kas vecāki par trim gadiem. Mūsdienās daudzi logopēdi izmanto PECS gan īslaicīgi, gan ilgstoši.

Lai gan jebkuras komunikācijas sistēmas mērķis ir veicināt runas attīstību, to var izmantot arī kā galveno saziņas veidu. Daži bērni var apgūt visus sešus sistēmas posmus un apgūt verbālo valodu. Citi turpinās izmantot PECS “funkcionālai” saziņai.

Vai PECS ir piemērota manam bērnam?

Attēlu apmaiņas komunikācijas sistēma ir lieliski piemērota bērniem, kuri:

• Nesazinās ar runas palīdzību
• Viņiem ir savas vēlmes (patīk un nepatīk)
• Sazinās ar noteiktu nolūku

Bērns, kurš sazinās ar noteiktu nolūku, izjūt vajadzību paust savas vajadzības. Ja bērns vēlas kaut ko pavēstīt, viņš var pienākt pie pieaugušā, paņemt aprūpētāju aiz rokas un aizvest viņu pie kaut kā, ko vēlas.

Kādi ir PECS posmi?

1. posms: mācīšanās sazināties

Pirmajā posmā bērns mācās sazināties. Šis sākotnējais solis komunikācijas sistēmā ir ļoti svarīgs, lai bērnam iemācītu paust savas vajadzības ar attēlu palīdzību. Šim nolūkam aprūpētājam vai terapeitam vislabāk izmantot kaut ko bērnam interesantu un motivējošu.

Piemēram, ja bērnam ļoti patīk rotaļu vilcieni, izmantojiet vilciena attēlu, lai motivētu viņu apmainīt attēlu pret rotaļu vilcienu.

Pirmajā posmā vienlaikus apmaina tikai vienu attēlu. Tas palīdz izvairīties no neskaidrībām un izveidot stabilu pamatu saziņai ar attēliem. To var darīt šādi: viens pieaugušais tur priekšmetu, bet otrs nostājas aiz bērna un palīdz viņam paņemt attēlu un iedot to pirmajam pieaugušajam.

2. posms: neatlaidības un attāluma līdz attēlam apgūšana

Otrais posms turpina pirmo. Bērns joprojām sazinās, apmainoties ar attēliem, taču mācās būt neatlaidīgs un meklēt attēlu. Attēls vairs neatrodas tuvumā — bērnam pašam jādodas tam pakaļ, lai apmierinātu savas vajadzības.

Lai mācītu bērnam būt neatlaidīgam, pieaugušais paņem tāda priekšmeta attēlu, ko bērns vēlas, un aiziet prom. Tad bērnam jādodas pie pieaugušā, lai saņemtu attēla kartīti.

3. posms: izvēles izdarīšana

Trešajā posmā bērnam parāda divus attēlus. Parasti vienā attēlā redzams kaut kas tāds, ko bērns nevēlētos, bet otrā — kaut kas, ko viņš gribētu izvēlēties. Bērnam jāizvēlas viens no abiem attēliem.

Šajā attēlu apmaiņas komunikācijas sistēmas posmā bērnam jāaplūko un jāizpēta attēlu kartītes, lai izvēlētos to, kas atbilst viņa vajadzībām.

4. posms: jūtu un vajadzību paušana

Šajā posmā attēlus sāk apvienot ar vārdiem. Tiek ieviests jauns kartīšu komplekts, kurā ir tikai vārdi. Dažās kartītēs ir tādas frāzes kā:

“Es gribu . . .”

VAI

“Man vajag . . .”

VAI

“Es jūtos . . .”

Šos īsos teikumus savieno ar attēlu, lai paustu, ko bērns vēlas, jūt vai kas viņam vajadzīgs. Dažiem bērniem šis ir pēdējais posms, ko viņi apgūst, izmantojot šo attēlu sistēmu.

5. posms: atbildēšana uz jautājumu

Šajā posmā bērns atbild uz jautājumu, izmantojot īsu teikumu kartītes un attēlus. Ja bērnam jautā: “Ko tu gribētu darīt?”, viņš var savienot teikuma kartītes ar attēlu kartītēm un atbildēt uz jautājumu.

Svarīgi atcerēties, ka ne katrs bērns pāriet no ceturtā posma uz piekto. Un tas ir pilnīgi pieņemami! Galvenais, lai bērns būtu apguvis “funkcionālu” saziņu un spētu paust savas pamatvajadzības.

Lai bērns varētu atbildēt uz jautājumiem, bieži izmanto tāfeli ar lipekļa aizdares joslu vai mapi ar attēliem. Vispirms bērns uz lipekļa aizdares joslas novieto īsa teikuma kartīti, piemēram, “Es gribu”. Pēc tam blakus novieto vēlamā priekšmeta attēla kartīti. Šajā PECS posmā daudzi bērni teikumu jau pasaka skaļi.

Tas ir ļoti svarīgs solis uz priekšu bērnu ar valodas grūtībām attīstībā.

6. posms: komentēšana, atbildot uz jautājumu

Daži uzskata, ka sestais attēlu apmaiņas komunikācijas sistēmas posms nav “īsts” posms, un to bieži izlaiž, jo tas ļoti līdzinās piektajam. Tomēr ir vērts to pieminēt, jo tas papildina iepriekšējo posmu.

Sestais posms turpina piekto, mācot bērnam komentēt, atbildot uz jautājumu. Piemēram, pieaugušais bērnam jautā: “Ko tu redzi?” Lai atbildētu, bērnam jāapvieno visi iepriekšējie PECS posmi un jāizmanto kritiskās domāšanas prasmes, lai pārdomātu jautājumu un atbildētu uz to. Bērns tad atbild ar kartīti “Es redzu . . .” un attēla kartīti, kurā redzams tas, ko viņš redz.

Pievērsiet uzmanību verbālajai un neverbālajai uzvedībai

Attēlu apmaiņas komunikācijas sistēma (PECS) ir lielisks rīks ikvienam bērnam, kurš spēj mērķtiecīgi mēģināt paust savas vajadzības. Tā bieži ir viens no pirmajiem palīglīdzekļiem, ko izmanto bērniem autiskajā spektrā, kuriem ir ierobežotas runas spējas vai kuri nerunā.

Tagad sāku izmantot PECS ar savu trīs gadus veco bērnu, kurš nerunā. Godīgi sakot, tas ir grūts uzdevums, jo mājās palikšanas rīkojumu dēļ viss ir slēgts un viņš pašlaik nevar apmeklēt logopēdijas nodarbības. Tas nozīmē, ka es pati meklēju informāciju un sāku izmantot PECS bez logopēda palīdzības. Lai gan sazināmies pa e-pastu, tas nav tas pats, kas ieviest PECS kopā ar dēlu klātienē, logopēda vadībā.

Taču tikai laiks rādīs, cik labi dēls pielāgosies attēlu sistēmai. Es ceru, ka mums izdosies atrast labāku saziņas veidu, lai varētu apmierināt viņa vajadzības ar mazāku neapmierinātību un dusmu uzliesmojumiem. Es ticu, ka, lēnām apgūstot PECS posmus, tiks veicināta viņa runas attīstība un viņš atkal sāks runāt!