Koronavīruss nav sacensības, un jūs neesat slikta mamma

Atklāti sakot, tiklīdz tas viss sākās, es skatījos uz visām tām mammām, kas publicēja krāsu kodiem atzīmētus dienas plānus saviem mazuļiem, un uzreiz nodomāju: OMG. Es esmu tāda mamma, kura nekad nespētu pieturēties pie šāda plāna, jo man patīk spontanitāte un dzīvot mirklī. Es arī esmu mamma, kuru ļoti satrauc tas, lai bērnu kognitīvā attīstība noritētu atbilstoši vecumam.

Spiediens?

Es nezinu, kurš izdomāja uzlikt vecākiem visu šo spiedienu, bet, ak vai, tas ir drausmīgi. Es runāju ar dažām savām draudzenēm mammām, kurām šķiet, ka lielākoties viņas vienkārši netiek galā. Viņas redz, kā bērni priecājas par visām šīm jautrajām, krāsu kodiem atzīmētajām aktivitātēm, ēd ģimenes vakariņas, klausās pasakas un saņem bučas ar labunakti, bet bērni iet gulēt jau pēc pirmā lūguma. Pēc tam viņas pieglaužas vīriem un atkal satuvinās, jo televīzijā nav sporta pārraižu, kas novērstu viņu uzmanību.

Bet vai mēs varam kaut uz mirkli būt godīgi? Kaut kur starp skaisti inscenētajām fotogrāfijām un mēmēm “Atdodu savu bērnu” ir patiesība. MĒS VISI ESAM ŠAJĀ KOPĀ. ❤️

Viss reizē ir gan vieglāk, gan grūtāk, nekā mēs bijām domājuši. Gandrīz katram no mums ik stundu ir kāda neliela uzvara un kāda liela izgāšanās. Gandrīz katram ir viens vai divi bērni, kas “saprot”, un vismaz viens, kurš atsakās iesaistīties spēlē.

Gandrīz katram no mums ir brīži, kad jūtam tuvību un kopā būšanu, ko nekad neaizmirsīsim, mijoties ar dusmu brīžiem, kurus gribētos atsaukt. Apmēram pusi laika gandrīz katrs no mums ir labāks vecāks, nekā jebkad būtu domājis, bet otrā pusē prāto, kā viena stunda pie ekrāna tik ātri pārvērtās par trim.

Un tagad šim visam pievienosim arī strādāšanu no mājām. Kā lai mēs paspējam visu? Vai mēs vienai vai otrai lietai veltām pietiekami daudz enerģijas un laika? Un, jā, – mums vēl jātīra māja un jāgatavo ģimenei maltītes un uzkodas.

Mēs esam mammas

Nezinu, kā ir ar jums visām, bet dažos rītos pamostos ar pavisam vienkāršiem mērķiem:

Mēs, mammas, katru rītu uzliekam smaidu, saglabājam mierīgu ārieni un attieksmi “es to varu”, lai gan iekšēji esam ļoti satrauktas un nedrošas. Mēs cenšamies no situācijas paņemt labāko un, patiesībā, mums šie mirkļi patīk, taču mūs satrauc arī darbs, nauda, skola un nākotne, un mēs žonglējam ar ģimenes dzīvi un strādāšanu no mājām. Mēs nezinām, kā izdzīvot šo nākamo posmu vai kā šie daži mēneši varētu uz visiem laikiem izmainīt mūsu dzīvi. Vai mūsu bērni satrauksies ikreiz, kad kāds viņu klātbūtnē klepos vai šķaudīs? Vai MĒS satrauksimies ikreiz, kad tas notiks ar mums?

Mēs gribam gribēt palēnināt tempu un kaut ko mainīt, bet mums patika arī tā bezrūpīgā, steidzīgā dzīve, kas tagad šķiet tik tālu. Doma, ka neesam pietiekami labas un nekad nebūsim, atkal ceļ savu neglīto galvu, kad redzam visus lieliskos bezmaksas piedāvājumus, kurus neizmantojam, un nepilnīgi izpildītos skolas uzdevumus. Ak, kā mums pietrūkst mūsu atbalsta loka! Mēs tikko bijām pieradušas ļaut citiem palīdzēt aizpildīt robus mūsu ikdienā, un tagad viņu pēkšņi vairs nav.

Viss ir kārtībā

Es vēlos, lai jūs visi atcerētos: viss ir kārtībā. Ja jūsu bērns šodien pavadīja vairāk laika pie ekrāna nekā parasti, tas viņam nekaitēs. Tādas dienas gadās mums visiem. Ja jums vajag minūti, stundu vai pat veselu dienu, arī tas ir pilnīgi pieņemami. Es zinu, ka man tā vajag. Man katru dienu 45 minūtes jāatvēl fiziskām aktivitātēm un laikam sev, lai būtu laba mamma. Kad man ir šis laiks, esmu pacietīgāka, gādīgāka un saprotošāka. NEVAINIET SEVI PAR TO!

https://www.instagram.com/p/B-7H5U1D4w-

Mums visiem nav jājūtas vienādi, lai būtu labi vecāki. Koronavīruss nav sacensības par to, kura visvairāk mīl mātes lomu vai savus bērnus. Tās nav sacīkstes par to, kurš ir visorganizētākais un produktīvākais vai visforšākais un visbezrūpīgākais vecāks. Tās nav sacensības par to, kurš vislabāk spēj izglītot bērnus vai kurš spēj no visa atteikties, nejūtoties vainīgs.

Tāpēc pārstājiet salīdzināt sevi ar citiem, sevi kaunināt un raizēties, un sāciet sevi uzslavēt par to, ka tikāt galā ar nezināmo, saglabājot mieru un apēdot mazliet par daudz šokolādes. Jūsu bērni redz, kā jūs maināties, uzņematies atbildību un drosmīgi mīlat. Cik viņiem ir paveicies! Es gribu, lai jūs sāktu priecāties par mazajām uzvarām un biežāk darītu to, kas jums sagādā prieku vecāku lomā.