Lūdzu, nenosodiet mani vai manu bērnu ar īpašām vajadzībām

Diemžēl mūsu pasaulē ir daudz cilvēku, kuri nespēj pieņemt citādo, kuri nosoda, izsaka piezīmes un vienkārši ir rupji, kad redz bērnu sabiedrībā uzvedamies noteiktā veidā. Ja vien neliekam viņiem apgūt...

ADHD-and-speech-development-3

Diemžēl mūsu pasaulē ir daudz cilvēku, kuri nespēj pieņemt citādo, kuri nosoda, izsaka piezīmes un vienkārši ir rupji, kad redz bērnu sabiedrībā uzvedamies noteiktā veidā. Ja vien neliekam viņiem apmeklēt labu manieru kursus, mēs maz ko varam darīt, lai mainītu viņu reakciju uz bērniem ar īpašām vajadzībām.

Es vienmēr saku savu klientu ģimenēm: lai gan mēs nevaram mainīt to, kā reaģē citi, mēs varam izvēlēties, kā šādās situācijās reaģējam paši. Patiesība ir tāda — ja jums pašiem nav bērna ar īpašām vajadzībām, jums nav ne jausmas, kā jūs reaģētu vai cik grūti ir tikt galā ar apkārtējo reakcijām.

Konteksts

Pirmkārt, lai saprastu, kāpēc cilvēki neizprot "īpašās vajadzības", jums jāzina, ka šī jēdziena definīcija dažādās vietās atšķiras. Rezultātā, ja cilvēki nesaņem skaidru vēstījumu, viņi to neizprot un parasti nezina, kā rīkoties bērna ar īpašām vajadzībām klātbūtnē.

Šis termins parasti ietilpst invaliditātes definīcijā, kā tas ir, piemēram, Amerikāņu ar invaliditāti likumā (Americans with Disabilities Act). Vārdnīca Merriam Webster Dictionary īpašās vajadzības definē kā "jebkādas dažāda veida grūtības (piemēram, fiziska, emocionāla, uzvedības vai mācīšanās invaliditāte vai traucējumi), kuru dēļ indivīdam ir nepieciešami papildu vai specializēti pakalpojumi vai pielāgojumi (piemēram, izglītībā vai atpūtā)". Šī ļoti vispārīgā definīcija pat ne tuvu neapraksta visus dažādos bērnu ar īpašām vajadzībām veidus un to, ko var aptvert speciālā izglītība.

Jo vairāk trenēsieties, jo labāki būs rezultāti!

Izmēģiniet lietotni Speech Blubs jautrām un saistošām nodarbībām kopā ar savu mazuli.

Sagatavojiet informatīvos materiālus savai ģimenei

Pirmā lieta, ko es ieteiktu, ir nodrošināt informatīvus materiālus saviem tuvākajiem ģimenes locekļiem. Pirms iepazinos ar sava vīra vecākiem, šaubos, vai viņiem tiešām bija nojausma par to, ko dara logopēds, un viņi nezināja par dažādajiem traucējumu veidiem. Patiesībā mans vīrs man teica, ka, viņaprāt, autisms nemaz nepastāv. Pēc vairākām sarunām viņš ir mainījis savas domas un tagad spēj pamanīt, kad bērns ir autiskā spektra traucējumu lokā.

https://www.instagram.com/p/B2R2ux5pZAc/?igshid=1vqgse2t7yx9q

Man ir vairāki informatīvie materiāli par dažādiem traucējumiem, kurus esmu vai nu izveidojusi pati, vai saņēmusi apmeklētajās konferencēs. Ikreiz, kad manā kabinetā ienāk ģimene, es cenšos viņiem sniegt pēc iespējas vairāk informācijas. Es aicinu viņus izgatavot kopijas un parādīt saviem tuvākajiem ģimenes locekļiem, lai viņi varētu labāk izprast jebkādu uzvedību vai simptomus, kas var parādīties.

Vai tas vienmēr palīdz? Nē. Vai ir praktiski tos dalīt svešiniekiem? Nē. Tomēr ir vērts pamēģināt, un tas var palīdzēt viņiem labāk izprast situāciju.

Pieņemiet savu bērnu ar īpašām vajadzībām

Lielākā daļa ģimeņu lūdz mani izskaidrot traucējumus un to, ko sagaidīt, tiem ģimenes locekļiem, kuriem ir grūti to pieņemt. Man bija viena ģimene, kuras bērnam nesen tika diagnosticēts autiskā spektra traucējums. Tēvam bija ĻOTI grūti pieņemt diagnozi, un tās dēļ viņš pret savu dēlu izturējās citādi. Māte lūdza viņu ierasties uz terapiju, lai aprunātos ar mani, cerot, ka es spēšu "atvērt viņam acis".

Pirmais, ko es izdarīju — palūdzu tēvam vērot nodarbību no telpas ārpuses (mums ir austiņas, lai vecāki varētu klausīties nodarbību, ja vien vēlas). Es vēlējos, lai tēvs ieraudzītu sava dēla pozitīvās īpašības (gādīgs, pieklājīgs un gudrs), nevis tikai negatīvo uzvedību, kas varētu parādīties sabiedriskā vidē.

Nenosodi to, ko nezini. Ja tev rūp, uzzini vairāk par manu dēlu. Iepazīt viņu nozīmē viņu iemīlēt.

Amy Stuart

Nodarbības laikā zēns izvēlējās divus supervaroņus lomu spēlēm. Es palūdzu viņam nosaukt tēlus — viņš to izdarīja: "tētis" un "Ksavjers". Es jautāju, kāpēc viņš par tēti izvēlējās Betmena tēlu. Viņš atbildēja: "Tāpēc, ka es viņu mīlu."

Ar to pietika. Pēc nodarbības beigām tēvs bija asarās, un māte pastāstīja, ka pēc šīs nodarbības viņa skatījums uz dēla diagnozi bija pilnībā mainījies.

Ģimenes locekļi un svešinieki bieži redz bērnu negatīvās izpausmes, kad viņi veic pašstimulējošas kustības, kliedz vai piedzīvo dusmu lēkmi. Viņi neredz visas tās lieliskās lietas, ko šie bērni spēj, un to, cik viņi patiesībā ir gudri. Kad mēs izceļam šīs pozitīvās iezīmes, tas palīdz pieņemt un atzīt traucējumus.

Ignorējiet cilvēkus, kuri nesaprot

Šis, iespējams, ir vienīgais cits padoms, ko varu jums sniegt — ignorējiet to. Cilvēki skatīsies, izteiks komentārus vai klusībā nosodīs, un mēs tur neko nevaram darīt. Koncentrējieties uz savu bērnu. Dariet to, kas viņam nepieciešams, lai mazinātu simptomus vai palīdzētu atslābināties. Ja būsiet saspringti vai aizkaitināti, bērns šīs emocijas uztvers.

Centieties šajā brīdī saglabāt pēc iespējas lielāku mieru. Ir viegli ļauties emocijām un uzkliegt sievietei, kura pēdējās 20 minūtes jūs neatlaidīgi vēro, taču es jums apsolu — tas neliks jums justies labāk, bet tikai radīs vēl lielāku stresu un vilšanos.

Atpakaļ pie visiem rakstiem