Autisma cēloņi — ģenētika, toksīni un citi faktori

Mūsdienās zinātnieki uzskata, ka autismam nav viena konkrēta cēloņa. Tā vietā tiek uzskatīts, ka autisma attīstību ietekmē vides un bioloģisko faktoru mijiedarbība. Lai gan attīstību ietekmē daudzi faktori, tiek uzskatīts, ka autismu var izraisīt šādi septiņi faktori.

1. Autisms ģimenes anamnēzē

Ģenētikai ir būtiska nozīme noteiktu stāvokļu attīstības varbūtībā. Tas pats attiecas uz autisma attīstību, jo ģimenes locekļiem ir kopīgi gēni. Tomēr pat vienādu gēnu esamība negarantē, ka cilvēkam attīstīsies autiskā spektra traucējumi.

Riska varbūtība, ka piedzims bērns ar autismu, ir 1 no 68, kas ir tikai 1,5% liela iespēja. Taču, ja ģimenē jau ir bērns ar autismu, risks, ka nākamajam bērnam būs autisms, palielinās par 20%. Zēniem autismu diagnosticē arī 2–3 reizes biežāk nekā meitenēm.

https://www.instagram.com/p/B-MvGvFCU4c

Pildām logopēdijas mājasdarbus.

Ģimenē, kurā jau ir divi vai vairāki bērni ar autismu, risks, ka nākamajam bērnam būs autisms, pieaug līdz pat pārsteidzošiem 30%.

Papildus tam, ka autisma risks pieaug līdz ar brāļu un māsu skaitu, pētnieki ir atklājuši saikni starp autisma risku un smadzeņu slimībām ģimenes anamnēzē. Kādā Zviedrijas pētījumā tika pārbaudīti vairāk nekā 500 000 bērnu ar autismu un bez tā, kā arī viņu radinieki un viņu diagnozes.

Šī pētījuma rezultāti parādīja, ka bērniem, kuru brālim, māsai vai vecākam bija smadzeņu darbības traucējumi, bija 4,7 reizes lielāks autisma attīstības risks un 7,6 reizes lielāks risks, ka būs gan autisms, gan intelektuālās attīstības traucējumi.

Arī citos pētījumos gūti līdzīgi rezultāti. Autisma risks palielinās, ja brālim vai māsai ir uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (UDHS) vai ja vecākam ir depresija, trauksme, bipolārie traucējumi un šizofrēnija.

2. Dzemdību komplikācijas

Žurnālā American Journal of Perinatology publicētajā pētījumā konstatēts, ka bērniem, kuri pirms dzemdībām vai to laikā saskārās ar komplikācijām, bija paaugstināts autisma attīstības risks. Šajā pašā pētījumā noskaidrots, ka vislielāko autisma risku rada šādas dzemdību komplikācijas:

Manam dēlam pašlaik tiek veikta autisma diagnostika, un es nevaru nedomāt, ka dzemdību komplikācijas, visticamāk, ir faktors, kas veicināja viņa diagnozi. Viņš piedzīvoja asfiksiju dzemdībās, viņu nācās reanimēt, un tūlīt pēc dzimšanas viņam sešas dienas slimnīcā nācās cīnīties ar vīrusu infekciju.

3. Ģenētiskie traucējumi

Tā kā gēniem ir liela nozīme autisma attīstības riskā ģimenēs, noteikti ģenētiskie traucējumi arī palielina autisma risku. Dažiem bērniem autisms attīstās jau mātes vēderā ģenētisku mutāciju dēļ.

Citiem bērniem kā autiskā spektra traucējumu riska faktori ir noteikti divi ģenētiski traucējumi:

4. Vecāku gadu gājums

Vairākos pētījumos Izraēlā, Dānijā, Zviedrijā un Kalifornijā tika konstatēts, ka vīriešiem, kuri vecāki par 40 gadiem, risks, ka piedzims bērns ar autismu, bija sešas reizes lielāks.

Lai gan vīriešiem pēc 40 gadu vecuma tas var šķist ievērojami paaugstināts risks, pētījumu rezultāti atšķiras. Pētījumu secinājumi ir tik dažādi, ka, aplūkojot visus pētījumus par vēlāku vecumu un autismu, nav vienota, pārliecinoša riska procenta. Riska pieaugums svārstās no 5% līdz 400%, ja tēvs ir vecāks par 40 gadiem.

Lai gan to nevar nosaukt par vienīgo būtisko autisma cēloni, iespēju, ka bērnam attīstīsies autisms, ja tēvs ir vecāks par 40 gadiem, nevar izslēgt kā veicinošu faktoru. Pētniekiem ir aizdomas, ka vecākiem vīriešiem var piemist autisma iezīmes, kas paildzina romantiska partnera atrašanu. Tomēr tā ir tikai hipotēze, un pašlaik nav pētījumu, kas šo teoriju apstiprinātu.

5. Zems dzimšanas svars

Bērnam ir zems dzimšanas svars, ja viņš dzimšanas brīdī sver 2,5 kg (5,5 mārciņas) vai mazāk. Īpaši zems dzimšanas svars ir mazāks par 1 kg (2 mārciņām un 3 uncēm). Kad bērns piedzimst ar zemu dzimšanas svaru vai priekšlaicīgi, viņam trūkst pilnvērtīgas augļa augšanas, kas nepieciešama attīstībai.

Pētījumā, ko veica Slimību kontroles un profilakses centrs (CDC), tika pārbaudīti dzimstības reģistri Atlantas reģionā no 1986. līdz 1993. gadam. Šie dzimstības reģistri parādīja, ka bērniem, kuri dzimuši ar svaru zem 2,5 kg, autisma risks bija 2,3 reizes lielāks. Tika arī konstatēts, ka meitenēm, kuras dzimušas ar zemu dzimšanas svaru, bija 3 reizes lielāks autisma attīstības risks.

Šis ir interesants pētījums, jo parasti zēniem autisma risks ir augstāks nekā meitenēm. Taču šis CDC pētījums atklāja atšķirības starp autisma gadījumiem zēniem un meitenēm. Ir jāveic turpmāki pētījumi, lai atrastu vairāk kopsakarību starp zemu dzimšanas svaru un dzimumu atšķirībām.

6. Smago metālu un vides toksīnu ietekme

Pateicoties zinātniskajiem pētījumiem, grūtnieces var izvairīties no noteiktiem toksīniem, par kuriem zināms, ka tie kaitē augļa attīstībai. Mēs kā sabiedrība (īpaši grūtnieces) mūsdienās daudz vairāk rūpējamies par veselību un apzināmies vides toksīnus.

Tomēr vides toksīni joprojām pastāv! Dažkārt grūtnieces nezina, ka ir stāvoklī, vai nezina, ka ir nonākušas saskarē ar toksīniem.

Tā kā pasaulē ir tik daudz toksīnu, kuri no tiem izraisa autismu? Īsā atbilde: pētnieki nav pārliecināti! Tas ir tāpēc, ka daudzas mūsdienās izmantotās ķīmiskās vielas nav pārbaudītas attiecībā uz toksiskumu.

Saskaņā ar Bērnu vides veselības centra (CEHC) datiem pastāv aizdomas, ka šie 10 izplatītie vides toksīni un ķīmiskās vielas izraisa autismu un citas mācīšanās grūtības:

Ņemiet vērā, ka par šīm 10 ķīmiskajām vielām ir tikai aizdomas, ka tās izraisa autismu un mācīšanās grūtības. Joprojām ir jāveic plašāki pētījumi par iepriekš minētajām ķīmiskajām vielām un toksīniem.

7. Vīrusu infekcijas

Mūsdienu pētījumi norāda uz lielu iespējamību, ka autisms attīstās jau pirms dzimšanas. Nesen žurnālā mSphere publicētajā Amerikas Mikrobioloģijas biedrības pētījumā atklāts, ka grūtniecēm ar aktīvām infekcijām bija divreiz lielāka iespēja dzemdēt bērnu ar autismu.

Lai gan mēs mēdzam domāt par tādām vīrusu infekcijām kā parastais gripas celms, pētījums parādīja konkrētas vīrusu infekciju grupas, kuras tiek turētas aizdomās par autisma izraisīšanu. Šādas vīrusu infekcijas grūtniecības laikā divkāršoja sievietes risku dzemdēt bērnu ar autismu.

Konkrēti, pētījumā norādīts, ka herpes vīrusu dzimtas vīrusi grūtniecības laikā pakļauj bērnu riskam. Bet kāpēc vīrusu infekcijas divkāršo risku grūtniecēm dzemdēt bērnu ar autismu?

Lai gan to nevar pilnībā apstiprināt, tiek pieņemts, ka grūtnieces novājinātā imūnreakcija uz infekcijām izraisa iekaisumu, kas ietekmē augļa smadzeņu attīstību. Herpes dzimtas vīrusu infekcijas var izraisīt arī neatgriezeniskus nervu audu bojājumus.

Secinājums

Vai autismam ir viens konkrēts cēlonis? Nē. Tā vietā pētījumi norāda uz bioloģisko un vides faktoru kombināciju, kas varētu izraisīt autismu. Tā kā zinātne rūpīgi analizē statistikas datus un tiek veikti arvien jauni pētījumi par autiskā spektra traucējumiem, galvenais ir atrast "īsto" faktoru kombināciju, kas tieši norāda uz autisma attīstību.

Tomēr pašlaik zinātne joprojām turpina pētīt, lai noskaidrotu faktorus, kas saistīti ar autisma attīstību.

Manuprāt, sabiedrība vēlētos atrast vienu vienīgu autisma cēloni. Bet tas tā nedarbojas. Autisma attīstība ir daudz sarežģītāka, nekā kādreiz tika uzskatīts.

Tā kā mans bērns pašlaik iet cauri autisma izvērtēšanas procesam, man ir tendence vainot sevi un vienmēr pieķert sevi pie jautājuma: "Ko es izdarīju tādu, kas veicināja mana dēla autismu?" Šajā autisma izvērtēšanas procesā es saprotu, ka jautājumi "kāpēc" ir ļoti sarežģīti — gluži tāpat kā autiskā spektra traucējumu ārstēšana un vadība.