Mammas vainas izjūta — 12 veidi, kā ar to tikt galā

Kādā brīdī šaubas par saviem lēmumiem piemeklē ikvienu mammu (un tēti!). Nesen Serena Williams nepiedzīvoja sava mazuļa Olimpya pirmos soļus, un tas viņai lika šaubīties par sevi un justies vainīgai, domājot, vai viņa ir “laba mamma”.

Salīdzinājumi, sociālie mediji, grāmatas, blogi, draugi, ģimene, NCT, skolas, veselības aprūpes speciālisti u. c. — visi sniedz informāciju, dalās viedokļos un dod padomus.

Runas un valodas attīstība nav izņēmums. Saziņa ir būtiska ļoti daudzās jomās, tāpēc, ja viss nenotiek, kā plānots, tā bieži kļūst par iemeslu strīdiem un salīdzināšanai.

Atšķirībā no tādām lietām kā rokraksta prasmes, ēšanas paradumi un miega režīms, kas bieži paliek nepamanīti, runāšana ir visiem redzama. To ir grūti noslēpt, un tā ir ļoti pamanāma.

Cilvēki mēdz izteikt komentārus, piemēram: “Vai viņš jau sācis runāt?”, “Viņa ir mazliet kautrīga, vai ne?”, “Es nesapratu, ko viņš tikko pateica”, “Nu, zēni vienmēr sāk runāt vēlāk,” un tamlīdzīgi.

Ja saziņa neveidojas tā, kā esam gaidījuši, šķiet, ka tas ir redzams visiem un katram ir kas sakāms.

Es pati kā mamma un logopēde piedzīvoju šo “vainas izjūtu”, jo īpaši tāpēc, ka visi sagaida, ka logopēdes bērns sāks runāt agri. Esmu sapratusi, ka viss šis spiediens nepalīdz un pat var kaitēt.

Tāpēc vēlos dalīties ar to, ko esmu iemācījusies, cerot, ka tas palīdzēs jums saprast — jūs neesat vieni un vainas izjūtu piedzīvo lielākā daļa mammu!

12 veidi, kā tikt galā ar mammas vainas izjūtu

1. Jūs neesat vieni

Ja dienas beigās jums ir tāda kā nemiera sajūta vēderā un domājat, piemēram, “Šodien es pārāk maz runāju ar bērnu” vai “Šodien es pārāk maz spēlējos ar bērnu”, varu jums teikt — daudzas, daudzas citas mammas domā tieši to pašu.

2. Jūs esat pietiekami labi

Mums ne vienmēr viss izdodas, bet varu jums teikt — jums jau ir viss nepieciešamais, lai atbalstītu bērna saziņas attīstību. Lai palīdzētu bērnam attīstīt saziņas prasmes, jums nav vajadzīgs grāds runas un valodas vai bērna attīstības jomā.

3. Jūs neesat vainīgi

Saziņa ir sarežģīta, to ietekmē daudzi faktori, un katrs bērns ir atšķirīgs. Daži bērni apgūst saziņas prasmes lēnāk nekā citi, tāpat kā dažiem bērniem matemātiku apgūt ir grūtāk. Jūsu audzināšana vien nebūs vienīgais saziņas grūtību cēlonis, taču tā tās ietekmē, un, apzināti rīkojoties, mēs varam šo ietekmi izmantot pēc iespējas labāk.

4. Jūs, visticamāk, esat risinājuma atslēga

Jūs esat vissvarīgākais cilvēks bērna dzīvē. Lai gan dažiem bērniem ir nepieciešama intensīva tieša logopēda palīdzība, viņi jūs mīl visvairāk, jums uzticas visvairāk un pavada ar jums visvairāk laika.

Tāpēc tieši jums un jūsu rīcībai var būt vislielākā ietekme. Tāpēc mēs, logopēdi, bieži lūdzam tieši JŪS veikt terapijas vingrinājumus. Nevis tāpēc, ka esam slinki vai pārāk aizņemti, lai to darītu paši, bet gan tāpēc, ka zinām — vislielāko labumu bērnam sniegs jūsu, viņa vecāka, palīdzība.

5. Tas ir pavisam vienkārši

Saziņas prasmju attīstīšanai nav ātra un brīnumaina risinājuma. Nav arī kāda noslēpumaina, sarežģīta un brīnumaina paņēmienu kopuma, ko mēs, terapeiti, slēptu no pārējās pasaules un kas pēkšņi atraisītu bērna saziņas prasmes. Lielākoties labākais risinājums ir vienkāršs. Varbūt tas nešķiet nekas īpašs, taču vairāk runāt, vairāk klausīties un vairāk spēlēties ar bērnu katru dienu turpmākajos gados atstās daudz lielāku ietekmi, nekā spējat iztēloties.

6. Taču tas prasa apņēmību

Roma netika uzcelta vienā dienā, un arī jūsu bērna saziņas prasmes neradīsies vienā dienā.

Ja es jums jautātu, cik ilgs laiks būtu nepieciešams, lai brīvi apgūtu jaunu valodu, piemēram, krievu valodu, ja jūs sāktu to mācīties šodien, ko jūs atbildētu? Droši vien — diezgan ilgs laiks.

Ja mēs vēlētos brīvi runāt jau pēc gada, mums noteikti vajadzētu katru dienu krietnu laiku praktizēties kopā ar kādu, kurš mums rādītu valodas piemēru, palīdzētu apgūt vārdu krājumu, izrunu un gramatiku, kā arī labot kļūdas.

Arī mūsu bērniem savas valodas apgūšana un mācīšanās runāt ir tikpat sarežģīts process, un viņiem ilgā laika posmā ir nepieciešams līdzvērtīgs ikdienas atbalsts.

7. Neklausieties runās

Ģimenei, draugiem, vecākiem, mammām pie skolas vārtiem... ikvienam var būt kas sakāms — daļa komentāru ir noderīgi, citi ne tik ļoti. Izvēlieties, ko ņemt vērā un kam nepievērst uzmanību.

8. Lūdziet padomu

Jums ar to nav jātiek galā vieniem. Logopēdi, ģimenes ārsti, veselības aprūpes speciālisti, skolu darbinieki un ģimenes centru darbinieki ir apmācīti jūs un jūsu ģimeni uzklausīt un atbalstīt. Viņi var sniegt padomu, vajadzības gadījumā nosūtīt pie atbilstoša speciālista un palīdzēt atrast pareizo informāciju.

9. Piecas minūtes ir grūtāk, nekā šķiet

Ja vēlaties sākt, sāciet pamazām — tikai ar 5 minūtēm dienā. Tas ir vienkārši, bet ne viegli. Mums visiem ir ļoti aizņemta ikdiena, kurā notiek daudz kas.

Tāpēc sāciet ar piecām minūtēm: izslēdziet televizoru, nolieciet malā tālruni, apsēdieties uz grīdas pie bērna un spēlējieties ar viņu, izvēloties nodarbi, kas bērnam interesē. Varat spēlēt galda spēli, ripināt mašīnītes, dauzīt karotes pret katlu, pūst burbuļus, lasīt grāmatu, gatavot dubļu pīrāgus un darīt vēl daudz ko citu.

10. Piecas minūtes dod lielāku labumu, nekā šķiet

Pirms bērns sāks runāt, viņam jāiemācās klausīties; pirms viņš spēs klausīties, jāiemācās pievērst uzmanību runātājam. Visas šīs prasmes attīstās rotaļājoties un pozitīvi mijiedarbojoties. Rotaļāšanās kopā ar cilvēku, kurš bērnu atbalsta, seko viņa iniciatīvai, rāda valodas piemērus, iesaistās sarunā (lai cik vienkārša tā būtu) un velta bērnam nedalītu uzmanību, veido lielisku pamatu saziņas attīstībai.

11. Nekad nav par vēlu

Neatkarīgi no tā, vai jūsu bērnam ir 5 nedēļas, 5 mēneši vai 5 gadi, nekad nav par vēlu radīt bērnam labvēlīgas iespējas sazināties. Neļaujiet “vainas izjūtai” atturēt jūs no pirmā soļa.

Jau šopēcpusdien varat ieplānot piecas minūtes rotaļām, pirms gulētiešanas kopā palasīt grāmatu, piezvanīt veselības aprūpes speciālistam, apmeklēt logopēda konsultāciju, mašīnā spēlēt “uzmini dzīvnieku” vai lejupielādēt runas un valodas lietotni, piemēram, Speech Blubs. Padomājiet un pamēģiniet!

12. Taču nesāciet rīt

Saziņas attīstībā — jo agrāk sākat, jo labāk. Tāpēc, lai gan jums nav jājūtas vainīgiem par to, ka vēl neesat sākuši, negaidiet vairs ne dienu — bieži vien, jo agrāk tiek sākta palīdzība, jo labāks ir rezultāts.