Divi bērni — vai es tikšu galā?

Vēlējos uzrakstīt šo bloga rakstu, lai topošajām un jaunajām māmiņām pateiktu, ka neesat vienas, ja jūtaties šādi. Vēlējos arī visām pateikt, ka JĀ, jā, jūs varat mīlēt abus savus bērnus vienādi — patiesībā, manuprāt, mana mīlestība ir kļuvusi vēl lielāka.

Sākums

Kad 2016. gadā gaidīju meitu Noru, es biju sajūsmināta, satraukta un bažīga — izjutu visas emocijas, ko piedzīvo pirmreizēja māmiņa. Grūtniecība noritēja ļoti viegli, un man nebija nekādu sarežģījumu, tāpēc uzskatu, ka man ļoti paveicās.

Tiklīdz viņu ieraudzīju, biju kā apburta. Es viņu mīlēju vairāk, nekā jebkad būtu domājusi, ka spēju kādu mīlēt. Lai gan mīlēju Noru un biju sajūsmā par to, ko ar vīru bijām radījuši, pēc dzemdībām cietu no depresijas līdz brīdim, kad Norai bija aptuveni 9 mēneši.

Tas bija briesmīgs un tumšs posms manā dzīvē, un es priecājos, ka pēc dēla piedzimšanas man nekas tāds vairs neatkārtojās. Atskatoties uz šo laiku, saprotu, ka baidījos no vēl viena bērna, jo nevēlējos atkal piedzīvot šīs sajūtas.

Tas bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc vilcinājos ar vēl viena bērna laišanu pasaulē. Ne jau tāpēc, ka domāju, ka netiksim galā; mani vienkārši uztrauca iespēja atkal piedzīvot depresiju.

Par laimi, man ir brīnišķīgs vīrs, kurš mani atbalstīja visā šajā procesā, un ģimene, kas bija man līdzās, kad man tas bija visvairāk vajadzīgs.

Vēl viens mazulis?

Kad Norai bija apmēram pusotrs gads, sākām runāt par vēl viena bērna laišanu pasaulē. Es vēlējos, lai Norai būtu brālis vai māsa, jo zināju, cik daudz laba viņai var dot jaunāka brāļa vai māsas klātbūtne. Viņai būtu kāds, ar ko kopā augt, kam uzticēties un kurš viņu atbalstītu.

Pēc dažiem mēnešiem es atklāju, ka atkal esmu stāvoklī. Tiklīdz ieraudzīju tās divas mazās svītriņas, sāku justies savādi. Es raizējos, vai spēšu mīlēt otro bērniņu tikpat ļoti kā Noru. Nora bija mans mazais sabiedrotais. Viņa bija kā mana mazā kopija un vienmēr bija man līdzās.

Grūtniecības laikā mēs centāmies pēc iespējas vairāk laika pavadīt ar Noru un iesaistīt viņu brālīša istabas iekārtošanā. Nopirkām viņai grāmatas par to, kā būt lielajai māsai, un ļāvām viņai runāt ar manu vēderu, kad vien viņa to vēlējās.

Man šķiet, ka tas viņai ĻOTI palīdzēja sagatavoties Nikolasa piedzimšanai.

Viņš ir klāt!

Nikolass piedzima 2019. gadā, kad Norai bija gandrīz divarpus gadu. Viņš bija nevainojams, un bailes, ka nespēšu viņu mīlēt tikpat ļoti kā Noru? Tās pazuda uzreiz, kad pirmo reizi paņēmu viņu rokās.

Ja jūs gaidāt mazuli un raizējaties par to pašu — neuztraucieties! Ar katru bērnu jūsu mīlestība kļūst lielāka.

Pirmā tikšanās starp Noru un Nikolasu joprojām ir viena no manām mīļākajām dzīves atmiņām. Nora uzreiz gribēja viņu paņemt rokās, un es zināju, ka Nikolass viņas rokās jūtas mierīgi. Viņu saikne kā brālim un māsai bija izveidojusies jau tad, kad Nikolasam bija tikai viena diena.

Kad redzēju, kā viņi ir kopā, sapratu, ka viss būs labi. Viņu saikne tikai nostiprinājās, Nikolasam augot.

Patiesībā tas, kā Nora izturējās kā lielā māsa, ļoti atviegloja pāreju uz dzīvi ar diviem bērniem. Viņa gribēja palīdzēt nomainīt viņam autiņbiksītes, atnesa rotaļlietas, ko viņš varētu aplūkot, centās viņu mierināt, kad viņš raudāja, un centās viņu sasmīdināt. Joprojām mēdz būt tā, ka viņš nomierinās tikai tad, kad viņa ir blakus!

Ieteikumi

Es nekādā ziņā neesmu eksperte, bet varu pastāstīt, kas mums palīdzēja pielāgoties jaunajai situācijai!

1. Ik pa laikam pavadiet laiku divatā ar savu pirmdzimto. Es vai mans vīrs izvedām Noru pēc saldējuma, uz parku vai kādu citu īpašu vietu, lai viņa varētu pabūt ar vienu no mums. Mēs to darām arī tagad, lai viņa zinātu, ka mīlam viņu tikpat ļoti.
2. Piedodiet sev. Ir dienas, kad es zaudēju savaldību. Pēc tam jūtos kā briesmīga mamma. Es neesmu briesmīga mamma. Mēs visi reiz sasniedzam savu pacietības robežu, īpaši tad, ja mājās ir jaundzimušais. Jūs gandrīz nemaz neguļat un pat nevarat nosnausties, kad gribat, jo apkārt skraida mazulis!
3. Fotografējiet, cik vien iespējams! Šie brīži paiet pārāk ātri, un vēlēsieties vēlāk atskatīties uz fotogrāfijām un redzēt, cik maziņi bija jūsu bērni! Grūtās dienās es aplūkoju fotogrāfijas un atceros, ka ikviens brīdis reiz pāriet.
4. Dodieties pastaigās. Maniem bērniem patīk pastaigas un būšana ārā. To var darīt arī ar jaundzimušo! Ielieciet mazuli nēsājamā uz krūtīm, vecāko bērnu — ratiņos un dodieties ārā ieelpot svaigu gaisu!
5. Nebaidieties lūgt palīdzību. Mēs daudz paļāvāmies uz mana vīra vecākiem, kad piedzima abi bērni. Jums var būt grūti aiziet prom, bet ticiet man — vecākiem nāk par labu brīdis, ko pavadīt vienatnē.