Mācīšanās bez skolas — pilnīgs ceļvedis vecākiem

Šajā rakstā

• Mācieties mājās ar Speech Blubs lietotni
• Iepazīsimies ar šīs pieejas filozofiju 
• Kāpēc apsvērt mācīšanos bez skolas  
• • Vairāk izvēles iespēju?
• Vecāku loma mācībās bez skolas 
• Vai statistika un skaitļi ir pārliecinoši?
• Noslēgumā 

Mainoties laikam un pieaugot vajadzībām, rodas jaunas idejas. Mācīšanās bez skolas ir pieeja, kas strauji aizstāj tradicionālo, gadu gaitā nostiprinājušos skolu sistēmu. Mācoties bez skolas, jūs savās mājās izveidojat nelielu klases vidi.

Mācieties mājās ar Speech Blubs lietotni

Jo vairāk vingrināsieties, jo vairāk iemācīsieties! Izmēģiniet Speech Blubs lietotni — tā piedāvā jautru un saistošu valodas apguvi kopā ar jūsu mazuli.

Mācīšanās bez skolas ir neformālas izglītības veids, par kuru vēl daudz kas jāuzzina. Būtībā šīs mācīšanās mājās pieejas pamatā ir pārliecība, ka jēdzienus vislabāk izprast un apgūt, iesaistoties paša bērna izvēlētās aktivitātēs. Mācoties bez skolas, bērni iegūst nepieciešamo izglītību, pateicoties reālās dzīves pieredzei, ko sniedz, piemēram, rotaļas, mājas pienākumi, savu interešu attīstīšana un zinātkāres veicināšana. 

Mācoties bez skolas, galvenā uzmanība parasti tiek pievērsta pašiem bērniem, nodrošinot viņiem individuālākas un jēgpilnākas mācības. Šī netradicionālā izglītības pieeja liek apšaubīt tradicionālā modeļa vērtību un efektivitāti, jo tas balstās iepriekš noteiktā mācību programmā, kurā liela nozīme ir atzīmēm. 

https://www.youtube.com/watch?v=cqkYQ-3etxE

Iepazīsimies ar šīs pieejas filozofiju 

“Es dzīvoju, tātad mācos,” raksta Pam Sorooshian, aprakstot, ko nozīmē dzīvot, mācoties bez skolas. Mācīšanās ir tikpat dabiska kā pati dzīve, un tie, kas izvēlas mācības bez skolas, uzskata, ka šī pieeja sniedz patiesu gandarījumu.  Ja runa ir par tik pašsaprotamu parādību kā mācīšanās, bērni nav jāpārbauda, lai noskaidrotu, ko un cik daudz viņi ir iemācījušies; to drīzāk var redzēt pēc tā, kā viņi iegūtās zināšanas izmanto, risinot dažādas situācijas. 

Mācīšanās bez skolas pamatideja ir tāda, ka izglītības procesam bērnā jānotiek dabiski. Šī pieeja novērtē zinātkāri un iztēli — to, kā nereti pietrūkst tradicionālajās izglītības sistēmās, kas pastāv jau sen. 

Mācīšanās bez skolas mērķis ir respektēt katra bērna unikalitāti un individualitāti. Šī pieeja daudzējādā ziņā ir piemērota bērniem ar dažādiem mācīšanās stiliem. Tāpat kā bērni dažādos vecumos sasniedz attīstības posmus, arī dažādas lietas viņi dabiski apgūst atšķirīgā vecumā. To labi ilustrē Alberta Einšteina vārdi:

“Ikviens ir ģēnijs. Taču, ja jūs vērtēsiet zivi pēc tās spējas uzrāpties kokā, tā visu mūžu uzskatīs, ka ir dumja.”

Tradicionālajām skolām ir apkaunojoša vēsture — tās ir veicinājušas graujošu mazvērtības sajūtu to skolēnu prātos, kuri nav tik “gudri”.

Kāpēc apsvērt mācīšanos bez skolas  

Pēdējā laikā mācīšanās bez skolas ir raisījusi daudz jautājumu. Jūs, iespējams, esat prātojuši, kā mācības mājās var aizstāt tradicionālo, gadiem ilgi ierasto skološanās veidu. Taču tie, kuri izvēlas mācības bez skolas, domā citādi. 

Mēs dzīvojam laikā, kad saziņas plaisa starp vecākiem un bērniem arvien straujāk palielinās. Tāpēc mācīšanās bez skolas var šķist kā svaiga gaisa malks. Šajā pieejā vecāki un bērni parasti pavada vairāk laika kopā, un tas var palīdzēt stiprināt viņu attiecības.

Mācīšanās bez skolas atbalstītāji uzskata, ka daudz kas no tā, ko bērni iemācās parastajās skolās, dzīvē nav īpaši noderīgs. Pastāv viedoklis, ka bērni vienkārši iemācās izpildīt norādījumus un tā arī nesaskaras ar “reālās dzīves problēmām” un neiemācās tās risināt.

Vairāk izvēles iespēju?

Vēl viens izplatīts arguments ir tāds, ka stingri noteiktā skolu sistēma nav piemērota tiem, kuri vēlas izvēles iespējas. Šī pieeja ļauj bērniem izvēlēties, ko, kā un kad mācīties. Tieši šeit mācībās bez skolas apgūtās prasmes izceļas uz tradicionālās pieejas fona — šajā mācīšanās modelī izvēles iespējas ir pamatotākas un ilgtspējīgākas. Bērni mācās risināt sarežģītas reālās dzīves situācijas, nevis tikai atrisināt sarežģītus vienādojumus.

Šķiet, ka vienaudžu grupas spēcīgi ietekmē bērnus, kuri apmeklē skolu, turklāt vecākiem, visticamāk, nav iespēju šo ietekmi ietekmēt vai pat uzzināt par to. Lielākoties nevar noliegt, ka vienaudžu ietekme var būt veselīga un pat labvēlīga bērnam.

Tomēr ir bijuši neskaitāmi gadījumi, kad vienaudžu negatīvā ietekme ir izrādījusies kaitīga un ļoti nelabvēlīga. Kamēr vecāki lemj, vai bērni apmeklēs tradicionālo skolu, tie, kuri izvēlas mācības bez skolas, cenšas atrast savu vietu daudzveidīgākā cilvēku grupā, kurā ir gan jaunāki, gan vecāki cilvēki. 

Turklāt bērni paši izvēlas skolotājus, ar kuriem mācīties. Tradicionālajā izglītībā vecākiem praktiski nav iespēju izvēlēties, kas mācīs viņu bērnu, taču šajā mācību pieejā viss ir citādi. Vecāki var veltīt laiku, lai izvēlētos trenerus un mentorus, ar kuriem bērni strādās. Tā viņi var izveidot noturīgas un ilgstošas attiecības.

Vecāku loma mācībās bez skolas 

Tātad lēmums izvēlēties mācības bez skolas pats par sevi var šķist biedējošs, un vecāki arī raizējas par to, kāda būs viņu loma.  Viens no iemesliem, kāpēc izvēlēties šo pieeju ir grūti, noteikti ir lielākā atbildība, ko tā uzliek. 

Taču būt par vecāku bērnam, kurš mācās bez skolas, nav nemaz tik sarežģīti. Jā, tas prasa piepūli, taču noteikti ir tā vērts. Lai būtu labs vecāks šādā mācību pieejā, vispirms ir jāprot izprast bērna intereses. Ja sapratīsiet, kas viņam patīk un nepatīk, un izrādīsiet patiesu interesi par viņa aizraušanos, būsiet spēruši labu pirmo soli.

Vienmēr ir ieteicams atbalstīt bērna intereses. Pavadīt laiku kopā un sarunāties par dažādām tēmām, visticamāk, ir viena no svarīgākajām vecāku lomām. Nevaru pietiekami uzsvērt, cik svarīgi ir vērot bērna rīcību. Un visbeidzot, neaizmirstiet arī mazliet papriecāties. 

Vai statistika un skaitļi ir pārliecinoši?

Aptaujā, kurā piedalījās 75 cilvēki (pieaugušie vecumā no 18 līdz 49 gadiem), visi, izņemot trīs, uzskatīja, ka ieguvumi no mācībām bez skolas atsver trūkumus. Gandrīz 70 % dalībnieku apgalvoja, ka “šī pieredze ļāva viņiem kļūt par ļoti motivētiem un patstāvīgiem cilvēkiem. Tā sniedza plašākas mācīšanās iespējas, bagātāku sabiedrisko dzīvi dažādu vecumu cilvēku vidū un samērā vienmērīgu pāreju uz pieaugušo dzīvi.”

Pārsteidzoši arī tas, ka tikai nedaudziem bija nopietnas vai būtiskas sūdzības par mācīšanos bez skolas.  Vairāk nekā trešdaļa aptaujāto atbildēja, ka nespēj iedomāties nekādus sarežģījumus. Savukārt daži no pārējiem minētajiem trūkumiem bija sabiedrības nosodījums, zināma sociālā izolācija un grūtības pielāgoties vienaudžu saskarsmes stilam. 

Noslēgumā 

Tikai jūs un jūsu bērns varat izlemt, vai izvēlēties tradicionālo ceļu vai izglītības jomā doties mazāk iestaigātā takā. Vispirms arī noskaidrojiet, vai mācīšanās bez skolas ir atļauta jūsu dzīvesvietā, un pēc tam turpiniet izpētīt šo pieeju.

Lai kuru ceļu jūs izvēlētos, nav šaubu, ka, neraugoties uz dažiem trūkumiem, mācīšanās bez skolas var būt lielisks veids, kā mācīties un vienlaikus labi pavadīt laiku. Šī pieeja var lieliski darboties, ja gan jūs, gan jūsu bērns vēlaties šādi mācīties un eksperimentēt. Īsumā — galvenais ir iemācīties lieliski sadzīvot savā iekšējā pasaulē, nezaudējot saikni ar ārpasauli.