Kā sagatavoties vecāku un skolotāja pārrunām

Šajā rakstā

• Desmit jautājumi, ko vecākiem uzdot vecāku un skolotāja pārrunās
• • Ja jūs uztrauc bērna attiecības ar citiem vai iespējamā bulinga pieredze, varat apsvērt šādus jautājumus;
  • Ja jūs uztrauc bērna uzmanība, varat apsvērt šādus jautājumus;
  • Ja jūs uztrauc mācību sasniegumi, varat apsvērt šādus jautājumus;
  • Bērna izpētes komandu veido vecāki un šādi speciālisti:
  • Pirms vecāku un skolotāja pārrunu beigām vecākiem jāuzdod šāds jautājums;
  • Kādas ir piecas svarīgākās lietas, ko vecākiem vajadzētu noskaidrot, dodoties prom no vecāku un skolotāja pārrunām?
• Kāda tēma vecāku un skolotāju saziņā parasti paliek nepamanīta?
• Kādus jautājumus vecāki var uzdot, lai pēc iespējas agrāk pamanītu iespējamas mācīšanās grūtības?
• • Ja jūs vai skolas darbinieki uzskatāt, ka bērnam skolā varētu būt nepieciešams papildu atbalsts un pakalpojumi, nākamais solis būtu lūgt izvērtējumu, lai noteiktu, vai bērnam vajadzīgs 504 plāns vai individualizēta izglītības programma (angliski bieži saukta par IEP).

Iesaku vecākiem pierakstīt svarīgāko un katras tikšanās noslēgumā vienoties par konkrētu rīcības plānu. Ir svarīgi, lai vecāki neatstātu tikšanos, kamēr nav sapratuši, kādi būs nākamie soļi, lai nodrošinātu bērna individuālās vajadzības.

Desmit jautājumi, ko vecākiem uzdot vecāku un skolotāja pārrunās

Ja jūs uztrauc bērna attiecības ar citiem vai iespējamā bulinga pieredze, varat apsvērt šādus jautājumus;

• “Vai mans dēls labi saprotas ar vienaudžiem?”
• “Vai vienaudži viņu uzmeklē gan strukturētās, gan brīvās nodarbībās?”
• “Vai viņam ir viens vai divi draugi, ar kuriem viņš jūtas ērti?”
• “Ko jūs darāt, lai veicinātu viņa attiecības ar vienaudžiem?”

Ja jūs uztrauc bērna uzmanība, varat apsvērt šādus jautājumus;

• “Vai mana meita piedalās klases diskusijās un aktivitātēs?”
• “Vai viņa stundās pievērš uzmanību un iesaistās lekcijās un uzdotajos darbos?”
• “Vai viņa mēdz aizsapņoties vai arī aktīvi traucē stundas norisi?”
• “Kādus paņēmienus jūs izmantojat, lai palīdzētu viņai atkal pievērsties uzdevumiem?”
• “Kuri mācību priekšmeti manam bērnam padodas vislabāk un kuri — vissliktāk?”
• “Kādi ir daži šo stipro un vājo pušu piemēri?”
• “Vai ir kādi mācību priekšmeti, kuros mana meita šķiet uzmanīgāka un vairāk iesaistās mācību procesā?”
• “Ko jūs iesakāt darīt, lai palīdzētu viņai uzlabot uzmanību?”
• Vai viņa spēj patstāvīgi paveikt uzdevumu no sākuma līdz beigām?”
• Vai viņai veicas labāk, ja sadalāt uzdevumu vieglāk paveicamās daļās?”
• Vai viņa spēj izprast, kā efektīvi un sekmīgi plānot un izpildīt uzdevumus?”
• Vai mana meita spēj kontrolēt savus impulsus un padomāt, pirms rīkojas?”
• “Vai jūsu bažas par viņas uzmanības grūtībām ir pietiekami nopietnas, lai sasauktu Bērna izpētes komandas sanāksmi?”
• “Vai, jūsuprāt, ir nepieciešams izvērtējums, lai noskaidrotu, kāpēc viņai ir grūtības ar uzmanību?”

Ja jūs uztrauc mācību sasniegumi, varat apsvērt šādus jautājumus;

• “Kuri mācību priekšmeti manam dēlam padodas vislabāk un kuri — vissliktāk?”
• “Kādi ir daži viņa stipro un vājo pušu piemēri?”
• “Kā tiek vērtēti viņa mācību sasniegumi?”
• “Vai viņš iesniedz mājasdarbus laikus?”
• “Kāda ir viņa mājasdarbu kvalitāte?”
• “Vai viņš, šķiet, ir sagatavojies pārbaudes darbiem un kontroldarbiem?”
• “Kādi ir viņa rezultāti šajos pārbaudes darbos un kontroldarbos?”
• “Vai viņa zināšanas stundās atšķiras no rezultātiem pārbaudes darbos un kontroldarbos?”
• “Kādus pielāgojumus (piemēram, kalkulatoru vai elektronisko pareizrakstības pārbaudītāju) viņš var izmantot, lai izpildītu uzdevumus stundā?”
• “Kādu papildu palīdzību vai atbalstu jūs šobrīd iesakāt, lai risinātu jūsu minētās bažas?”
• “Kad tiks sasaukta Bērna izpētes komanda, lai apspriestu mana bērna vajadzības un pašreizējo snieguma līmeni?”

Bērna izpētes komandu veido vecāki un šādi speciālisti:

• Klases audzinātājs
• Skolas psihologs
• Direktors
• Mācību speciālists
• Logopēdi

Pirms vecāku un skolotāja pārrunu beigām vecākiem jāuzdod šāds jautājums;

• “Kad mums vajadzētu tikties atkal, lai pārrunātu šodien izteiktās bažas un uzzinātu, kā veicas manam bērnam un kādi ir viņa sasniegumi?”

Kādas ir piecas svarīgākās lietas, ko vecākiem vajadzētu noskaidrot, dodoties prom no vecāku un skolotāja pārrunām?

1. Pašreizējais mācību sasniegumu līmenis
2. Bērna iesaistes līmenis klases sociālajā un mācību dzīvē
3. Vai mājasdarbu izpilde un rezultāti pārbaudes darbos un kontroldarbos atbilst novērojumiem klasē
4. Vai skolotājs novēro grūtības saskarsmē, uzmanības jomā vai mācībās?
5. Ko vecāki var darīt, sadarbojoties ar skolu, lai bērni justos veiksmīgi

Kāda tēma vecāku un skolotāju saziņā parasti paliek nepamanīta?

Bieži vien nepietiekami tiek novērtēts, cik svarīgi ir uzturēt atklātu saziņu starp mājām un skolu. Tieši saziņa starp ģimeni un skolu ļauj vecākiem un skolotājiem sadarboties. Vecākiem jābūt informētiem. Viņiem ir jāsaprot bērna vajadzības un jāzina, kā aizstāvēt viņa intereses. Sadarbojoties ar klases skolotājiem, vecāki uzzinās, kādus paņēmienus izmantot mājās, lai veicinātu skolā apgūto prasmju attīstību. Sadarbība starp mājām un skolu ir labākais veids, kā palīdzēt bērniem sasniegt visu savu potenciālu.

Kādus jautājumus vecāki var uzdot, lai pēc iespējas agrāk pamanītu iespējamas mācīšanās grūtības?

Vecāki savus bērnus novēro katru dienu jau vairākus gadus pirms skolas gaitu sākuma. Viņi pavada kopā ar bērniem visvairāk laika. Tieši vecāki pirmie pamana, ja bērnam ir grūtības saskarsmē, trauksme, uzmanības vai mācīšanās grūtības. Iespējams, viņi nezina, kā nosaukt novēroto, taču jūt, ka kaut kas nav kārtībā. Manā grāmatā The ABC’s of Learning Issues, detalizēti aplūkotas divdesmit četras identificētas mācīšanās grūtības, tostarp uzvedība, ko vecāki var novērot, ja bērnam ir kādas konkrētas mācīšanās grūtības.

Lai laikus pamanītu iespējamās mācīšanās grūtības, vecāki var vērsties pie speciālistiem, kuri pārzina attiecīgo jomu. Piemēram, ja jums ir aizdomas, ka bērnam ir grūtības izrunāt skaņas vai artikulēt, vai arī dzirdes informācijas apstrādes grūtības, vērsieties pie logopēda. Ja jums ir aizdomas, ka bērnam ir grūtības socializēties, viņš izjūt sociālu trauksmi vai viņam ir selektīvs mutisms, meklējiet bērnu psihologa palīdzību. Ja jums ir aizdomas, ka bērnam ir mācīšanās grūtības, vērsieties pie viņa klases skolotāja un lūdziet veikt oficiālu izvērtējumu.

Laikus sniegts atbalsts ir būtisks, lai palīdzētu bērniem pārvarēt grūtības saskarsmē, ar uzmanību un mācībās. Vecāki ir savu bērnu interešu aizstāvji. Viņiem jāuzdod jautājumi, jāmeklē padoms un vajadzības gadījumā jānodrošina bērnam noteiktais atbalsts un pakalpojumi.

Ja jūs vai skolas darbinieki uzskatāt, ka bērnam skolā varētu būt nepieciešams papildu atbalsts un pakalpojumi, nākamais solis būtu lūgt izvērtējumu, lai noteiktu, vai bērnam vajadzīgs 504 plāns vai individualizēta izglītības programma (angliski bieži saukta par IEP).

504 plāni paredz atbalstu skolas līmenī (atbalstu bērna skolā), lai palīdzētu bērniem pārvarēt grūtības mācībās. Šis plāns nodrošina neformālu atbalstu skolēniem ar mācīšanās un uzmanības grūtībām, kuri atbilst noteiktiem kritērijiem.

504 plānā ir aprakstīts, kā tiks apmierinātas bērna konkrētās vajadzības, nodrošinot pielāgojumus, izmaiņas un citus pakalpojumus. Šos pasākumus ievieš, lai mēģinātu novērst šķēršļus mācībām.

Ar 504 plānu bērni visu dienu mācās vispārējās izglītības vidē un apgūst vispārējās izglītības programmu. Vispārējās izglītības skolotājs, speciālās izglītības skolotājs, lasīšanas speciālisti, logopēdi, ergoterapeiti un citi speciālisti nogādā nepieciešamos materiālus klasē un strādā tur tieši ar skolēnu.

IEP ir plāns jeb programma, ko izstrādā, lai nodrošinātu, ka bērns ar likumā noteiktu invaliditāti saņem specializētu apmācību un saistītos pakalpojumus. Parasti bērniem, kuriem nepieciešamas izmaiņas mācību programmā, tiek izstrādāts IEP, nevis 504 plāns. Dažiem bērniem tiek noteikta konkrēta diagnoze, kas nodrošina iespēju saņemt IEP.

Kā minēts iepriekš, nav viena konkrēta jautājumu saraksta, kas būtu jāuzdod vecāku un skolotāja pārrunās, tomēr vecākiem ir lietderīgi sagatavot sarakstu pirms oficiālām tikšanās reizēm skolā. Iesaku vecākiem pierakstīt svarīgāko un katras tikšanās noslēgumā vienoties par konkrētu rīcības plānu. Ir svarīgi, lai vecāki neatstātu tikšanos, kamēr nav sapratuši, kādi būs nākamie soļi, lai nodrošinātu bērna individuālās vajadzības.