Lasīšana un saziņa ar pieaugušajiem

Lasīšana palīdz attīstīt daudzas prasmes, ne tikai runu un valodu. Tā veicina uzmanību, izpratni, vārdu krājumu, prasmi sarunāties pārmaiņus un sīko motoriku, piemēram, rādīšanu ar pirkstu. 

Mani bērni

Kā vecākam man šķiet, ka mani bērni attiecībā uz grāmatu lasīšanu ir pilnīgi pretstati. Manai meitai ļoti PATIKA pirms gulētiešanas samīļoties ar mums un izlasīt vairākas grāmatas, kas bija daļa no viņas vakara rituāla. Vakara lielākais prieks viņai bija brīdis, kad viņa jau pati varēja izvēlēties grāmatas. Pat trīs gadu vecumā viņa joprojām katru vakaru pirms gulētiešanas lūdz, lai mēs viņai lasām.

Mans dēls… ak, mans dēls gan nav nekāds lasīšanas cienītājs. Varbūt tāpēc, ka viņš ir zēns? Nezinu. Varbūt viņam ar mani ir garlaicīgi? Droši vien. 10 mēnešu vecumā viņš tikai atstumj grāmatu vai mēģina apēst tās stūrus. Lūdzu, pasakiet, ka es neesmu vienīgā!

Sākumā es uztraucos, ka viņš nesēdēs kopā ar mums un nelasīs. Tad es par to domāju arvien vairāk. Laiku, ko viņš nav pavadījis lasot, es atgūstu, spēlējoties ar viņu un vairāk sazinoties ar viņu visas dienas garumā!

Es laikam esmu mazliet apsēsta ar to, ka visu nosaucu vārdā un stāstu viņam, kas ir kas, BET gribu pārliecināties, ka viņš dzird visus vārdus un aprakstus, kas viņam būs vajadzīgi, lai pēc dažiem mēnešiem sāktu veidot vārdus!

Mans bērns ienīst grāmatas. Ko tagad?

Ko darīt, ja jūsu mazulim grāmatas nepatīk? Nesenā pētījumā tika salīdzināta lasīšana ar vienkāršu sarunāšanos ar bērnu. Vai tam ir nozīme? Vai viena no šīm nodarbēm ir svarīgāka par otru? 

Pētījumā, kurā piedalījās 275 ģimenes ar bērniem vecumā no 0 līdz 4 gadiem, tika pētīti faktori, kas veicina zīdaiņu un mazu bērnu valodas attīstību. Dalībnieku saskarsme ar pieaugušo runu, bērnu runu un televīziju tika mērīta ar nelielu digitālu valodas ierakstītāju jeb procesoru, ko sauc par “LENA System”. 

Šī inovatīvā tehnoloģija ļāva pētniekiem dzirdēt, kas patiesībā notiek bērna valodas vidē, un palīdzēja gūt vērtīgas jaunas atziņas.

Pētījumā atklājās, ka sarunas, kurās dalībnieki pārmaiņus runā, ir cieši saistītas ar bērna valodas prasmju turpmāku uzlabošanos. Tātad — lieliski!

Vienkārši sarunājoties ar bērniem, mēs veidojam un ietekmējam to, kā viņi nākotnē lietos valodu!

Visi tie vārdi!

Katru dienu bērni vidēji dzird, kā pieaugušie viņiem pasaka aptuveni “13 000 vārdu, un iesaistās aptuveni 400 sarunas apmaiņas reizēs ar pieaugušajiem” (ScienceDaily). 

Vairāk sarunu nozīmē vairāk iespēju kļūdīties un līdz ar to arī vairāk iespēju saņemt vērtīgus labojumus. Turklāt tās bērniem dod iespēju praktizēt jaunus vārdus.

Ko vajadzētu darīt vecākiem?

Pētījuma noslēgumā secināts, ka vecāki būtu jāmudina ne tikai bagātināt bērnu valodas vidi, lasot vai stāstot stāstus, bet arī iesaistīt bērnus abpusējās sarunās. 

Nekas, ja jūsu bērns vēl nespēj pilnvērtīgi atbildēt vai piedalīties sarunā — galvenais, lai jūs dodat viņam iespēju atbildēt. 

Šāda sarunas apmaiņa bērnam māca, ka jūs gaidāt kādu atbildi — ar žestu vai vārdiem. 

“Sarunāšanās ir ļoti nozīmīga, bet vēl nozīmīgāka ir bērna iesaistīšana jēgpilnā mijiedarbībā — šajā savstarpējā apmaiņā, kas ir tik svarīga zīdaiņu un mazu bērnu sociālajai, emocionālajai un kognitīvajai attīstībai,” saka Dr. Jill Gilkerson, LENA Foundation valodas pētniecības direktore un viena no pētījuma autorēm.

Galvenais — svarīga ir gan lasīšana, gan sarunāšanās! Nevajadzētu nodarboties tikai ar vienu no tām. Ja jūsu bērnam nepatīk lasīt, tas nekas! Varbūt viņam vienkārši vajadzīgs laiks, lai iejustos. Mēģiniet katru dienu un turpiniet šīs lieliskās sarunas!