Kā panākt, lai mazi bērni klausītos un sadarbotos

Nezinu, kā jums, bet es nekad nebiju iedomājusies, ka visu diennakti dalīšu uzkodas un mierināšu bērnu dusmu lēkmēs, jo neļāvu meitai paglaudīt beigtu peli, ko bija noķēris mans kaķis, bet te nu es esmu!

Ja esat kā vairums vecāku, jūs droši vien esat izmēģinājuši visu — no mierīgas un pārdomātas pieejas līdz nogurušai, paceltai balsij un draudiem atņemt ekrāna laiku. Mazi bērni mēdz būt ietiepīgi, un var būt grūti viņus pārliecināt, īpaši nekliedzot un neizraisot asaras (ne jums, ne viņiem!). 

Par laimi, te ir daži padomi, kas, cerams, palīdzēs padarīt šos nebēdnīgos mazuļa gadus mazliet vieglāk izturamus!

Kāpēc viņi neklausās?

Vispirms ir svarīgi saprast, kāpēc šķiet, ka mazuļi nespēj vai nevēlas mūs uzklausīt, kad kaut ko pasakām pirmo reizi. Izrādās, šādas uzvedības pamatā ir diezgan daudz psiholoģisku iemeslu. Bērnu smadzenes ir dabiski noskaņotas tiekties pēc kontroles. Padomājiet — lielāko daļu savas dzīves bērni pilnībā ir pieaugušo vadībā: pieaugušie nosaka, ko viņi velk mugurā un ko ēd. Tāpēc neklausīšana ir veids, kā mazi bērni apliecina savu varu.

Un te nu viss kļūst mazliet sarežģīti. Mēs vēlamies, lai bērni spētu aizstāvēt savas vajadzības un savu mazo ķermeni, BET mums kā vecākiem arī jānosaka robežas, lai mūsu bērni neizaugtu izlutināti un ar sajūtu, ka viņiem pienākas viss. 

Nolaidieties līdz viņu līmenim

Arī terapijā bērni reaģē daudz labāk, ja jūs esat viņu līmenī — gan rotaļājoties, gan lasot, gan sarunājoties. Ja bērni nepievērš uzmanību, viņi parasti neskatās jums acīs, un tas nozīmē, ka neklausās. Labs veids, kā piesaistīt viņu uzmanību un palīdzēt koncentrēties, ir apsēsties viņiem priekšā. 

Šāds saziņas veids ir daudz iedarbīgāks nekā uzkliegšana no otras istabas malas vai norādes došana, stāvot pie plīts ar muguru pret bērnu. Būsiet pārsteigti, cik ļoti jūsu mazais pievērš uzmanību, kad esat viņa līmenī. 

Izvairieties no vārda “nedrīkst”

Es pati esmu vainīga, ka tā daru ar saviem bērniem. Šķiet, ka es viņiem visu laiku saku, lai kaut ko nedara, nevis mudinu darīt ko citu.

Izrādās, mūsu formulējumi bērniem patiesībā apgrūtina teiktā saprašanu. Negatīvi lūgumi un pavēles liek mazam bērnam informāciju apstrādāt divreiz. Vispirms viņam jāsaprot, ko mēs vēlamies, lai viņš pārstāj darīt, un tad jāizdomā, ko mēs vēlamies, lai viņš dara tā vietā.

Lūk, divi piemēri:

“Neatstāj rotaļlietas pa visu grīdu” vietā sakiet: “Saliec rotaļlietas kastē.”
“Nerausti kaķi aiz astes” vietā sakiet: “Iedod kaķim rotaļlietu, ar ko spēlēties.”

Biežāk sakiet “jā” 

Maziem bērniem ir raksturīgi vairākas reizes dienā lūgt vienu un to pašu.

Ja esat līdzīgi man, pirmā reakcija ir vienkārši turpināt teikt “nē”. Tas nenozīmē, ka esam slikti vecāki. Ir grūti dienu no dienas klausīties vienu un to pašu teikumu vai frāzi, nereaģējot. Turklāt ir brīži, kad “nē” ir pilnīgi pamatots un mums tas ir jāsaka. 

Tomēr, tā kā bērni atkal un atkal dzird mūsu ierasto atbildi “nē”, viņi pamazām pārstāj mūs uzklausīt. Tāpēc ir svarīgi meklēt iespējas atbildēt uz viņu lūgumiem ar “jā”. 

Piemēram, ja bērns vēlas konfekti astoņos no rīta, varat teikt: “Varbūt apēdīsi mazliet šokolādes kā pēcpusdienas uzkodu?”

Jūs joprojām esat panākuši savu — neesat devuši bērnam šokolādi tik agri no rīta, taču arī mazulim tas šķiet kā uzvara. Viņš ne tikai saņēma pozitīvu atbildi, bet jūs arī devāt viņam izvēles iespēju, lai viņš šajā situācijā justos vairāk noteicējs. Lai panāktu, ka mazulis jūs uzklausa, ir svarīgi arī pašiem uzklausīt viņu. 

Pārtrauciet skaitīt līdz trīs

Atvainojiet, vecāki, bet šī taktika vienkārši nedarbojas. Ja tā palīdz, tad tikai līdz brīdim, kad bērns saprot, ka viņam ir vairākas iespējas jūs neklausīt, pirms seko sekas. 

Tādējādi mēs faktiski garantējam, ka bērns neklausīs pirmajā reizē. Zinu, ka konkrētajā brīdī ir vilinoši izmantot šo paņēmienu. Tomēr izdariet sev pakalpojumu un pārtrauciet skaitīt, lai nākotnē izvairītos no lieka stresa. Tā vietā izmēģiniet kādu no četrām iepriekš minētajām stratēģijām.

Ir ļoti viegli sadusmoties uz mazuli, kad viņš neklausās, taču ir svarīgi saglabāt mieru un atcerēties, ka viņš ne vienmēr tīšām pretojas. Būt vecākiem nekad nav viegli, un šis dzīves posms var būt īpaši grūts. Mēs tam tiksim cauri — ar vēl dažiem sirmiem matiem, bet tiksim!