Artikulācijas un fonoloģisko procesu salīdzinājums

Bieži vien, runājot par tipisku runas attīstību, saruna skar artikulāciju un fonoloģisko izpratni. Tāpēc ir svarīgi saprast, ka ir daudz iemeslu, kāpēc bērns nerunā vai kāpēc viņa runas skaidrība (tas, ko klausītājs spēj saprast) ir zema, un viens no šiem iemesliem ir fonoloģiskā apstrāde.

Jo vairāk praktizēsieties, jo labāks būs rezultāts ikdienā! Izmēģiniet lietotni Speech Blubs jautrām un saistošām nodarbībām kopā ar savu mazuli.

Runas skaņu traucējumus var iedalīt fonoloģiskajos traucējumos un artikulācijas traucējumos. Lūdzu, ņemiet vērā, ka ir ļoti svarīgi precīzi diagnosticēt runas skaņu traucējumus, jo fonoloģisko un artikulācijas traucējumu terapija atšķiras.

https://www.youtube.com/watch?v=G-chx6_NCp0

Savukārt artikulācijas traucējumi rodas tad, ja bērnam ir grūtības izrunāt konkrētu skaņu (vai skaņas), un tos novērš, koriģējot kļūdaini izrunāto skaņu(-as). Piemēram, bērns var novietot mēli nepareizā vietā, veidojot skaņu /r/, kā rezultātā /r/ skaņa izklausās citādi, nekā tai vajadzētu skanēt.

Ja jūsu bērnam ir artikulācijas traucējumi, viņš:

• saskaras ar grūtībām radīt skaņas un pareizi veidot konkrētas runas skaņas (piemēram, var šļupstēt, tā ka s izklausās pēc starpzobu skaņas);
• nespēj izrunāt kādu konkrētu skaņu (piemēram, nespēj pateikt r skaņu un saka "luka" vietā "roka").

Artikulācijas terapijā varat koncentrēties uz konkrētām skaņām:

• Artikulācijas terapija: visaptverošs ceļvedis vecākiem
• B skaņas artikulācijas terapija
• H skaņas artikulācijas terapija
• Dž un Č skaņu artikulācijas terapija
• L skaņas artikulācijas terapija
• Šļupstēšanas artikulācijas terapija
• M skaņas artikulācijas terapija
• N skaņas artikulācijas terapija
• NG skaņas artikulācijas terapija
• R skaņas artikulācijas terapija
• S skaņas artikulācijas terapija
• Š skaņas artikulācijas terapija
• T un D skaņu artikulācijas terapija
• V skaņas artikulācijas terapija

Fonoloģiskie traucējumi ir sarežģītāki, jo tie ir bērna runā izmantoti modeļi, lai vienkāršotu runas skaņu izrunu. Piemērs tam ir vārda pēdējās skaņas atmešana. Bērns var teikt "ka" vārda "kaķis" vietā vai "sē" vārda "sēdēt" vietā. Lielākajai daļai bērnu ar ļoti neskaidru runu ir fonoloģiski traucējumi, jo viņu runu raksturo atkārtoti nepareizas izrunas modeļi.

Bērnam ir fonoloģiski traucējumi, ja viņš:

• spēj pareizi izrunāt skaņas, taču var tās lietot nepareizā vietā vārdā vai nepareizā vārdā, piemēram, bērns var lietot d skaņu g vietā un tāpēc teikt "dalds" vārda "galds" vietā;
• pieļauj kļūdas ar konkrētām skaņām noteiktos vārdos, piemēram, spēj izrunāt k vārdā "kāja", bet noteiktos vārdos to izlaiž, piemēram, sakot "aķis" vārda "kaķis" vietā.

Fonoloģisko procesu traucējumu veidu tabula:

Fonoloģiskais process

Apraksts

Piemērs

Frontēšana

skaņas, kas parasti veidojas mutes dobuma aizmugurē, aizstāšana ar priekšējo skaņu

"tāja" vārda "kāja" vietā

Bekings (aizmugurējā izruna)

skaņas, kas parasti veidojas mutes dobuma priekšpusē, aizstāšana ar mugurējo skaņu

"gogs" vārda "dogs" vietā

Gala līdzskaņa atmešana

vārda pēdējā līdzskaņa izlaišana/atmešana

"krū" vārda "krūze" vietā

Līdzskaņu savienojumu vienkāršošana

līdzskaņu kopas (divu vai vairāku līdzskaņu) vienkāršošana līdz vienai skaņai

"pūns" vārda "spūns" vietā

Vājās zilbes atmešana

neuzsvērtās jeb vājās zilbes izlaišana vārdā

"fons" vārda "telefons" vietā

Glaidings (skaņu plūdināšana)

skaņas /r/ un /l/ aizstāšana ar /w/ vai "j"

"japa" vārda "lapa" vietā

Stopēšana

skaņu aizstāšana (berzenisko skaņu aizstāšana ar slēdzenēm)

"taka" vārda "šalle" vietā

Reduplikācija

zilbju atkārtošana

"vava" vārda "ūdens" vietā

Pirmsvokālā balsināšana

nebalsīga līdzskaņa aizstāšana ar balsīgu līdzskani

"bupa" vārda "pupa" vietā

Sākuma līdzskaņa atmešana

vārda pirmā līdzskaņa izlaišana

"oss" vārda "noss" vietā

Epentēze

papildu skaņas (patskaņa) ievietošana starp diviem līdzskaņiem

"pu-lidmašīna" vārda "lidmašīna" vietā

Ir svarīgi zināt, ka bērna runā dabiskas artikulācijas un fonoloģiskās kļūdas ir normālas attīstības posms. Divu gadu vecumā svešiniekam vajadzētu saprast 50% no bērna runas, trīs gadu vecumā – 75%, bet četru gadu vecumā svešiniekam vajadzētu saprast bērna teikto 100% apmērā (ASHA).