Pazīmes, kas var liecināt, ka jūsu bērnam ir īpašas vajadzības

Katrs attīstības lēciens, piemēram, rāpošana, staigāšana un runāšana, liek mums justies mierīgāk par bērna attīstību. 

Bet kas notiek, ja bērns šos attīstības atskaites punktus nesasniedz? Ko darīt, ja viņš tos sasniedz vēlāk nekā vienaudži? Daži vecāki var prātot, vai bērns vienkārši attīstās savā tempā vai arī tas varētu būt brīdinājuma signāls, ka mazulim ir īpašas vajadzības.

Šajā rakstā aplūkosim konkrētas attīstības jomas un dažas brīdinājuma pazīmes, kas var liecināt par attīstības aizkavēšanos. 

Lielās un sīkās motorikas prasmes

https://www.youtube.com/watch?v=l93BTYyHG0c

Pirmie dzīves gadi ir brīnišķīgi, jo bērni apgūst tik daudz dažādu fizisko prasmju. Lai gan tas, kas uzskatāms par normālu attīstību, var ļoti atšķirties, ārsti šajās attīstības jomās sagaida noteiktu progresu. Piemēram:

1. Līdz 2 gadu vecumam: 
2. 1. Staigā un skrien
   2. Lec ar abām kājām
   3. Spārda bumbu
   4. Kāpj lejā pa kāpnēm, turoties pie margām
   5. Rāpjas uz mēbelēm un rotaļu laukuma aprīkojuma
3. Līdz 3 gadu vecumam:
4. 1. Spēj vairākas sekundes noturēt līdzsvaru uz vienas kājas
   2. Noķer lielas bumbas
   3. Stāv, lec vai lēkā uz vienas kājas
   4. Spēj iet atmuguriski
   5. Spēj mīt trīsriteņa pedāļus

Lielās motorikas prasmes parāda, kā mazuļi spēj izmantot lielākos muskuļus, lai veiktu plašas kustības, taču svarīgas ir arī sīkās motorikas prasmes. Tās raksturo mazuļa spēju izmantot rokas un plaukstas, lai veiktu svarīgus uzdevumus, piemēram, paēstu pats un mācītos krāsot, zīmēt un rakstīt. 

Divgadniekiem vajadzētu sākt pašiem uzvilkt un novilkt bikses, būvēt torņus no klucīšiem vai sakraut citu nelielu rotaļlietu kaudzītē, kā arī sākt lietot krītiņus un galda piederumus. Lielākajai daļai trīsgadnieku vajadzētu spēt pāršķirt grāmatas lapas, ar krītiņu uzzīmēt apli un rotaļāties ar rotaļlietām, kurām ir sīkas detaļas.

Sociālās prasmes un komunikācija

Tas, kā bērni runā un mijiedarbojas ar vienaudžiem, var palīdzēt noteikt, vai viņiem ir sociālas vai komunikācijas grūtības. Tas jo īpaši attiecas uz bērniem, kuriem diagnosticēti autiskā spektra traucējumi (AST). 

Mazuļa vecumā daudziem bērniem pirmoreiz parādās autisma pazīmes, tostarp valodas prasmju zudums un atkārtota uzvedība. Citas pazīmes, kurām pievērst uzmanību, ir vāja acu kontakta uzturēšana, grūtības paust emocijas un izprast sociālos signālus, izteikta nepatika pret noteiktiem ēdieniem un pieķeršanās rutīnai. Ja jūsu mazulim novērojama kāda no šīm uzvedības izpausmēm, ir vērts to pieminēt nākamajā profilaktiskajā vizītē pie ārsta. Ja šķiet, ka bērna valodas prasmes pasliktinās, pierakstiet viņu pie ārsta.

Valodas attīstība

Valodas prasmes ir vienas no vissvarīgākajām prasmēm, ko bērns apgūst jau no pašas dzīves sākuma. Piedzimstot bērni nerunā, taču vecumā no 2 līdz 3 gadiem viņu valodas prasmes strauji attīstās!

Saskaņā ar Amerikas Runas, valodas un dzirdes asociācijas (ASHA) datiem: “18 mēnešu vecumā bērnam vajadzētu zināt aptuveni 50 vārdu, bet līdz 3 gadu vecumam — 300 vārdu. Vidēji četrgadnieki lieto teikumus, dažādas darbības vārdu formas un daudzskaitli. Līdz 3 gadu vecumam bērnam vajadzētu būt pietiekamam vārdu krājumam, lai nosauktu lielāko daļu lietu savā ierastajā vidē, norādītu uz attēliem grāmatās un nosauktu tos, dziedātu vienkāršus skaitāmpantus un pazīstamas dziesmas, atbildētu uz vienkāršiem jautājumiem “kas?”, “kurš?”, “kur?” un “kad?”, savienotu 2–3 vārdus, un viņa runai lielākoties vajadzētu būt saprotamai.”

Ja šķiet, ka jūsu bērna attīstība šajā jomā aizkavējas, pieminiet to nākamajā profilaktiskajā vizītē pie ārsta un noskaidrojiet, vai pediatrs jūs nosūtīs pie logopēda.