6 soļi, kā novērst un mainīt bērna ar autiskā spektra traucējumiem nevēlamu uzvedību

Bērna ar autiskā spektra traucējumiem disciplinēšana prasa vairāk pacietības un pavisam citu pieeju. Daudzi bērni ar autiskā spektra traucējumiem nespēj regulēt savas emocijas un viņiem ir grūti izteikt savas vajadzības un neapmierinātību. Tāpēc vecākiem ir jāizvērtē katra bērna uzvedības problēma, lai noskaidrotu tās cēloni.

Jebkura bērna disciplinēšanā var izmantot pozitīvas un negatīvas disciplinēšanas stratēģijas. Negatīva disciplinēšana ir reakcija uz nevēlamu uzvedību, kuras mērķis ir nekavējoties sodīt bērnu, piemēram, iesitot pa roku vai nopērt. Lai gan negatīva disciplinēšana, piemēram, pēršana, sniedz tūlītēju rezultātu (bērns pārtrauc attiecīgo uzvedību), tā nedod ilgtermiņa rezultātu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem. Tā drīzāk ir ātrs risinājums lielākai problēmai, kurai jāpievērš vairāk uzmanības.

Pozitīvas uzvedības veicināšana nozīmē pārrunāt bērna uzvedību un uzklausīt viņu. Pozitīvas disciplinēšanas stratēģijas ir, piemēram:

• Uzslavas un atlīdzība par labu uzvedību
• Skaidri noteikumi un robežas
• Sekas par sliktu uzvedību

Bērnam ar autiskā spektra traucējumiem var nebūt vajadzīgo prasmju, lai izprastu un risinātu kādu situāciju, tāpēc viņš vai viņa var uzvesties neatbilstoši. Tā vietā, lai piemērotu negatīvus sodus, ir svarīgi noskaidrot bērna problēmas cēloni, lai labāk izprastu katru konkrēto nevēlamas uzvedības gadījumu un grūtības. Tālāk aprakstīta sešu soļu pieeja problēmas risināšanai, izmantojot lietišķo uzvedības analīzi.

Tā vietā, lai piemērotu negatīvus sodus, ir svarīgi noskaidrot bērna problēmas cēloni.

6 soļi nevēlamas uzvedības novēršanai

1. solis: Atpazīstiet

Viena no jomām, kurā bērniem ar autiskā spektra traucējumiem ir grūtības, ir saziņa. Ja jūsu bērns nerunā, var būt grūti saprast, ko viņš mēģina pateikt. Bieži vien neatbilstoša uzvedība var būt bērna mēģinājums pavēstīt, piemēram, ka viņam kaut kas sāp.  

Bērni ar autiskā spektra traucējumiem uz autoritāti reaģē citādi. Tradicionālās disciplinēšanas metodes, visticamāk, nederēs bērnam ar autiskā spektra traucējumiem. Patiesībā tradicionālās metodes var radīt pretēju efektu.  

Piemēram, ja jūs kliedzat vai jums nosarkst seja, skaidrojot un norādot uz nevēlamu uzvedību, bērnam tas var šķist uzjautrinoši vai interesanti. Tad bērns var atkārtot to pašu nevēlamo uzvedību, lai redzētu jūsu reakciju.

2. solis: Mainiet skatījumu

Mainiet savu skatījumu uz to, kāpēc jūsu bērnam ar autiskā spektra traucējumiem rodas uzvedības problēmas. Lai gan jums var šķist, ka bērns atkārto vienu un to pašu uzvedību aiz necieņas, iespējams, viņš vai viņa to dara atkārtoti, lai paustu savas vajadzības.

Lai palīdzētu jums izprast dažādos iespējamos nevēlamas uzvedības iemeslus, piedāvājam dažus jautājumus, ko varat sev uzdot:

• “Vai viņam vai viņai ir grūti tikt galā ar maņu stimuliem?”
• “Vai viņš vai viņa varētu būt izsalcis vai izslāpis?”
• “Vai viņš vai viņa varētu būt ļoti noguris?”
• “Vai viņš vai viņa mēģina pievērst manu uzmanību?”

3. solis: Izpētiet

Ja jūsu bērns mēdz atkārtot vienu un to pašu nevēlamo uzvedību, atcerieties iepriekšējos gadījumus un noskaidrojiet, vai tā neveidojas par regulāru uzvedības modeli. Šādam modelim var būt kāds slēpts cēlonis. Iespējams, bērns izjūt kādu diskomfortu pirms nevēlamās uzvedības.  

Uzdodiet sev šādu jautājumu: “Kas notika tieši pirms tam, kad bērns sāka uzvesties nevēlami?”  

Aplūkosim šādu situāciju. Bērns sāk kliegt un aizsedz seju ar rokām pēc tam, kad atnāk viņa vecmāmiņa. Tieši pirms šādas uzvedības vecmāmiņa viņu apskāva, un viņai bija ļoti spēcīgas smaržas.

Nevēlamo uzvedību varēja izraisīt maņu pārslodze, ko radīja pārāk spēcīgās smaržas.

4. solis: Pastipriniet vēlamo uzvedību un piemērojiet sodus

Lai gan jūsu bērnam var būt autiskā spektra traucējumi, viņam vai viņai tik un tā ir jāzina, ka uzvedībai ir sekas. Seku mērķis ir mainīt uzvedību. Taču ir divu veidu sekas, kas jāizmanto kopā, lai mazinātu problemātisku uzvedību.

Pastiprinātāji. Sekas, kas palielina iespēju, ka vēlamā uzvedība atkārtosies. Piemēram, ja jūsu bērns restorānā uzvedas atbilstoši un nesāk dusmu lēkmi, ceļā uz mājām viņš vai viņa var spēlēties ar savu mīļāko rotaļlietu. Ja bērns par labu uzvedību saņem savu mīļāko rotaļlietu, tā nostiprina pozitīvu uzvedību.

Sodi. Sekas, kas samazina nevēlamas uzvedības atkārtošanās iespēju. Piemēram, ja bērns uzkāpj uz krēsla, aizvāciet krēslu. Aizvācot krēslu, jūs bērnam parādāt, ka viņš to vairs nevarēs izmantot ne sēdēšanai, ne stāvēšanai.

5. solis: Ievērojiet konsekvenci

Kad esat izveidojuši disciplinēšanas plānu ar paredzētajām sekām, jums tās jāpiemēro konsekventi.  Ja jūs pastāvīgi maināt sekas un neievērojat konsekvenci, bērna ar autiskā spektra traucējumiem uzvedības problēmas turpināsies, jo bērns var apjukt.

Bērniem ar autiskā spektra traucējumiem bieži ir vajadzīga nemainīga rutīna un paredzamība; tas attiecas arī uz disciplinēšanu. Konsekventa disciplinēšana ir svarīga, lai ilgtermiņā mainītu problemātisku uzvedību.

6. solis: Lūdziet

Dažkārt, lai panāktu pozitīvas pārmaiņas bērna uzvedībā, pietiek novērst iemeslu, kas izraisa nevēlamo uzvedību. Ja jūsu bērnam ir grūti izturēt vecmāmiņas smaržas, lūdziet vecmāmiņu nākamajā apciemojuma reizē nelietot smaržas. Tādējādi jūs novērsīsiet uzvedības izraisītāju, pirms nevēlamā uzvedība sāksies.

Nobeigums

Sešu soļu pieeja, kurā izmanto lietišķo uzvedības analīzi, var ne tikai palīdzēt ilgtermiņā mainīt problemātisku uzvedību, bet arī izprast bērna nevēlamās uzvedības dziļāko nozīmi. Bērna ar autiskā spektra traucējumiem vecākam disciplinēšana ir liels izaicinājums. Es vienmēr cenšos izprast sava bērna dusmu lēkmju un nevēlamās uzvedības dziļāko iemeslu.  Taču tas ne vienmēr ir viegli, jo viņam bija grūti izteikt savas vajadzības.

Svarīgākais, ko esmu iemācījies par bērna ar autiskā spektra traucējumiem disciplinēšanu, ir tas, ka pacietība un uzvedību izraisošo faktoru mazināšana ir ļoti svarīga!